Iesaki rakstu: 
Draugi, situācija Eiropā ir sarežģīta. Mēs ar niknumu un sāpēm sekojam līdzi ukraiņu tautas varonīgajai cīņai par savu brīvību, sniedzam praktisku atbalstu ziedojot un palīdzot. Daudziem ir bažas par to, kas notiks tālāk, vai Baltijas valstis būs nākamās, vai spēsim sevi aizsargāt, vai NATO palīdzēs. Situācija mainās tik strauji, un lietas, kuras likās neiespējamas pirms mēneša, notiek mūsu acu priekšā. Mājās un darbā, soctīklos un uz ielas virmo emocijas un jautājumi.
Zemāk par mūsu darba un stratēģijas elementiem.
Pirmkārt, visa veida atbalsts Ukrainai. Starptautiskajās organizācijās sniedzam maksimālo politisko atbalstu Ukrainai, Latvija piegādā militāro ekipējumu un bruņojumu, sniedzam humāno atbalstu un palīdzam bēgļiem. Šeit liels paldies visiem līdzcilvēkiem, kas iesaistās. Ukrainas cīņa tikai sākas, tā būs ilga, tāpēc svarīgi, ka mēs savā atbalstā nepagurstam. Ir lietas, kuras šodien šķiet neiespējamas, bet jau rīt tās notiek, tāpēc turpinām strādāt, pat ja uzreiz nesanāk. Kopā ar mūsu Baltijas draugiem, Poliju, Ziemeļvalstīm, ASV, Lielbritāniju un Kanādu cenšamies mobilizēt sabiedrotos un partnerus Ukrainas atbalstam.
Otrkārt, mēs iestājamies par maksimālu ekonomisko sankciju paketes noteikšanu Krievijai un Baltkrievijai. Tas ir būtiski, lai to ekonomiskā un militārā varenība tiktu iedragāta, tādējādi mazinot tagadnes un nākotnes uzbrukuma potenciālu. Tas ir arī būtiski, lai ietekmētu sabiedrības šajās valstīs. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu valdīkļu īstenotai politikai ir cena - viņu labklājība. Daudzas efektīvas sankcijas jau ir ieviestas, bet to potenciāls ne tuvu nav izsmelts, turpinām uzstāt un strādāt uz to, lai tās būtu maksimālas, piemēram, atslēdzot visas Krievijas un Baltkrievijas bankas no SWIFT, jādomā par naftas un gāzes iegādes samazināšanu, maksimāli dažādojot piegādes no citiem gāzes un naftas piegādātājiem. Sankcijas ietekmēs globālo ekonomiku, arī mūs, bet tā ir relatīvi neliela maksa par mieru un brīvību.
Treškārt, mūsu aizsardzības un drošības stiprināšana, ieguldot gan bruņotajos spēkos un iekšlietu sistēmā. Mūsu aizsardzības pirmā līnija esam mēs paši. Aizsardzības ministrijai ir NBS attīstības plāni, kuru izpilde ir jāpaātrina. Iekšlietu sistēmā jāiegulda tikpat nopietni kā aizsardzībā, lēmumi jau pieņemti, tie dos rezultātus.
Ceturtkārt, mūsu sabiedrotie pastiprina savu klātbūtni Latvijā, tai jābūt pastāvīgai. Pie tā šobrīd strādā visi - prezidents, premjers, ārlietu un aizsardzības ministri, parlamenta kolēģi. Mēs kopā ar partneriem mācāmies no Ukrainas pieredzes, ir konkrētas lietas, kuras tiek uzlabotas pretgaisa aizsardzībā, jūras akvatorija aizsardzībā, kiberaizsardzībā. Redzam, ka jau tagad Latvijā ieradušies papildspēki no ASV un Kanādas. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir saņēmusies un kļūst par nopietnu spēlētāju arī drošības lietās. Izpratne par Kremli daudziem ir mainījusies nedēļas laikā, mēs šo paradigmas maiņu maksimāli izmantosim savas drošības stiprināšanā.
Visbeidzot par mums pašiem. Pretinieks par savu pirmo darbu un būtisku uzdevumu uzskata mūsu demoralizāciju, ir mēģinājumi apšaubīt NATO spējas, mūsu sabiedroto gatavību aizstāvēt visas NATO dalībvalstis, tostarp Latviju. Tiek sēta apzināta dezinformācija un bailes, lai paralizētu mūsu gribu palīdzēt mūsu draugiem un pretoties maigai un ne tik maigai varai. Mūsu vēsturiskā pieredze liek mums būt uzmanīgiem un bažīgiem, notikumi Ukrainā saasina bailes.
To var saprast, bet katrai paaudzei ir brīdis, kad jāsaņemas un jācīnās par lielām lietām. Pirms 100 gadiem tā bija strēlnieku cīņa 1.Pasaules karā, neatkarīgas Latvijas izveide, pirms 30 gadiem neatkarības atjaunošana. Mūsu uzdevums ir neatkarības nosargāšana. Mēs to varam, un mēs to paveiksim, mums ir profesionāli un augstas raudzes diplomāti un karavīri, mūsu cilvēku spēja kritiskos brīžos apvienoties un strādāt ir izcila, mums ir daudz sabiedroto. Svarīgi mūsu dusmas un bažas, vēlmi kalnus gāzt un logus dauzīt pārvērst pozitīvā enerģijā.
Satiekot kādu, kas ir Kremļa propagandas apdullināts, mēģinām ar cieņu un bez niknuma pārliecināt par pretējo, atceramies, ka šādi cilvēki ir visā sabiedrībā, ir latvieši, kas tic meliem un fano par Krievijas agresiju un ir krievi, kas jau šodien gatavi iet palīgā Ukrainai ne tikai vārdos, bet darbos. Bet pret tiem, kas nevēlas saprast, rīcībai jābūt stingrai, 5. kolonna netiks pieļauta.
Esam vēsturiski labākajā situācijā no drošības organizācijas viedokļa, bet situācija tik strauji mainās, ka mums ir nemitīgi jāpielāgojas un jārīkojas, neko nedrīkstam palaist garām. Eiropā jau otro reizi pēdējo 100 gadu laikā krīt dzelzs priekškars, Krievija cenšas sevi izolēt no civilizētās pasaules un atjaunot ļaunuma un melu impēriju. Atšķirībā no iepriekšējās reizes esam priekškara pareizajā pusē, bet esam arī pirmajā rindā, tas uzliek lielu atbildību un pienākumu jebkuram no mums. Pienākumu strādāt un rīkoties, un nebaidīties.
Draugi, nebūs viegli, bet beigu beigās viss būs labi!
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
