Iesaki rakstu: 
Draugi, situācija Eiropā ir sarežģīta. Mēs ar niknumu un sāpēm sekojam līdzi ukraiņu tautas varonīgajai cīņai par savu brīvību, sniedzam praktisku atbalstu ziedojot un palīdzot. Daudziem ir bažas par to, kas notiks tālāk, vai Baltijas valstis būs nākamās, vai spēsim sevi aizsargāt, vai NATO palīdzēs. Situācija mainās tik strauji, un lietas, kuras likās neiespējamas pirms mēneša, notiek mūsu acu priekšā. Mājās un darbā, soctīklos un uz ielas virmo emocijas un jautājumi.
Zemāk par mūsu darba un stratēģijas elementiem.
Pirmkārt, visa veida atbalsts Ukrainai. Starptautiskajās organizācijās sniedzam maksimālo politisko atbalstu Ukrainai, Latvija piegādā militāro ekipējumu un bruņojumu, sniedzam humāno atbalstu un palīdzam bēgļiem. Šeit liels paldies visiem līdzcilvēkiem, kas iesaistās. Ukrainas cīņa tikai sākas, tā būs ilga, tāpēc svarīgi, ka mēs savā atbalstā nepagurstam. Ir lietas, kuras šodien šķiet neiespējamas, bet jau rīt tās notiek, tāpēc turpinām strādāt, pat ja uzreiz nesanāk. Kopā ar mūsu Baltijas draugiem, Poliju, Ziemeļvalstīm, ASV, Lielbritāniju un Kanādu cenšamies mobilizēt sabiedrotos un partnerus Ukrainas atbalstam.
Otrkārt, mēs iestājamies par maksimālu ekonomisko sankciju paketes noteikšanu Krievijai un Baltkrievijai. Tas ir būtiski, lai to ekonomiskā un militārā varenība tiktu iedragāta, tādējādi mazinot tagadnes un nākotnes uzbrukuma potenciālu. Tas ir arī būtiski, lai ietekmētu sabiedrības šajās valstīs. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu valdīkļu īstenotai politikai ir cena - viņu labklājība. Daudzas efektīvas sankcijas jau ir ieviestas, bet to potenciāls ne tuvu nav izsmelts, turpinām uzstāt un strādāt uz to, lai tās būtu maksimālas, piemēram, atslēdzot visas Krievijas un Baltkrievijas bankas no SWIFT, jādomā par naftas un gāzes iegādes samazināšanu, maksimāli dažādojot piegādes no citiem gāzes un naftas piegādātājiem. Sankcijas ietekmēs globālo ekonomiku, arī mūs, bet tā ir relatīvi neliela maksa par mieru un brīvību.
Treškārt, mūsu aizsardzības un drošības stiprināšana, ieguldot gan bruņotajos spēkos un iekšlietu sistēmā. Mūsu aizsardzības pirmā līnija esam mēs paši. Aizsardzības ministrijai ir NBS attīstības plāni, kuru izpilde ir jāpaātrina. Iekšlietu sistēmā jāiegulda tikpat nopietni kā aizsardzībā, lēmumi jau pieņemti, tie dos rezultātus.
Ceturtkārt, mūsu sabiedrotie pastiprina savu klātbūtni Latvijā, tai jābūt pastāvīgai. Pie tā šobrīd strādā visi - prezidents, premjers, ārlietu un aizsardzības ministri, parlamenta kolēģi. Mēs kopā ar partneriem mācāmies no Ukrainas pieredzes, ir konkrētas lietas, kuras tiek uzlabotas pretgaisa aizsardzībā, jūras akvatorija aizsardzībā, kiberaizsardzībā. Redzam, ka jau tagad Latvijā ieradušies papildspēki no ASV un Kanādas. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir saņēmusies un kļūst par nopietnu spēlētāju arī drošības lietās. Izpratne par Kremli daudziem ir mainījusies nedēļas laikā, mēs šo paradigmas maiņu maksimāli izmantosim savas drošības stiprināšanā.
Visbeidzot par mums pašiem. Pretinieks par savu pirmo darbu un būtisku uzdevumu uzskata mūsu demoralizāciju, ir mēģinājumi apšaubīt NATO spējas, mūsu sabiedroto gatavību aizstāvēt visas NATO dalībvalstis, tostarp Latviju. Tiek sēta apzināta dezinformācija un bailes, lai paralizētu mūsu gribu palīdzēt mūsu draugiem un pretoties maigai un ne tik maigai varai. Mūsu vēsturiskā pieredze liek mums būt uzmanīgiem un bažīgiem, notikumi Ukrainā saasina bailes.
To var saprast, bet katrai paaudzei ir brīdis, kad jāsaņemas un jācīnās par lielām lietām. Pirms 100 gadiem tā bija strēlnieku cīņa 1.Pasaules karā, neatkarīgas Latvijas izveide, pirms 30 gadiem neatkarības atjaunošana. Mūsu uzdevums ir neatkarības nosargāšana. Mēs to varam, un mēs to paveiksim, mums ir profesionāli un augstas raudzes diplomāti un karavīri, mūsu cilvēku spēja kritiskos brīžos apvienoties un strādāt ir izcila, mums ir daudz sabiedroto. Svarīgi mūsu dusmas un bažas, vēlmi kalnus gāzt un logus dauzīt pārvērst pozitīvā enerģijā.
Satiekot kādu, kas ir Kremļa propagandas apdullināts, mēģinām ar cieņu un bez niknuma pārliecināt par pretējo, atceramies, ka šādi cilvēki ir visā sabiedrībā, ir latvieši, kas tic meliem un fano par Krievijas agresiju un ir krievi, kas jau šodien gatavi iet palīgā Ukrainai ne tikai vārdos, bet darbos. Bet pret tiem, kas nevēlas saprast, rīcībai jābūt stingrai, 5. kolonna netiks pieļauta.
Esam vēsturiski labākajā situācijā no drošības organizācijas viedokļa, bet situācija tik strauji mainās, ka mums ir nemitīgi jāpielāgojas un jārīkojas, neko nedrīkstam palaist garām. Eiropā jau otro reizi pēdējo 100 gadu laikā krīt dzelzs priekškars, Krievija cenšas sevi izolēt no civilizētās pasaules un atjaunot ļaunuma un melu impēriju. Atšķirībā no iepriekšējās reizes esam priekškara pareizajā pusē, bet esam arī pirmajā rindā, tas uzliek lielu atbildību un pienākumu jebkuram no mums. Pienākumu strādāt un rīkoties, un nebaidīties.
Draugi, nebūs viegli, bet beigu beigās viss būs labi!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
