Pret citiem nodokļu nemaksātājiem nākamā VID ģenerāldirektore bijusi skarba jau iepriekš
Pietiek lasītājs04.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nejauši laikraksta Diena arhīvā atradu jauku stāstiņu par tiem laikiem, kad finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izvēlētā nākamā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore vēl saucās Inga Zudāne, - pieļauju, tas varētu būt interesants arī citiem.
Reflektante apsūdz prodekānu melos
Autors: Dita Arāja, 2001. gada 11. jūnijs 00:00
Pierādījumi par kukuļņemšanu bija pietiekami, tādēļ policija tik pārliecinoši materiālus nodeva prokuratūrai. Bez iezīmētās naudas pierādījumi fiksēti arī tehniski, Dienai stāsta Inga Zudāne - jaunā sieviete, kura pamatīgi sašūpinājusi citugad rāmo augstskolās uzņemšanas laiku, atklājot, ka Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes prodekāns Ilgvars Krastiņš par iestāšanos augstskolā viņai pieprasījis kukuli - 150 latu.
Kaut prodekāns presei apgalvojis, ka pretendente bijusi uzstājīga un pati viņam rupjā veidā naudu uz galda uzmetusi, Inga Dienai vēlreiz atkārto - tā nav tiesa, neesmu neko pārpratusi vai izdomājusi - prodekāns man prasīja naudu. Drošības policija lūgusi prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto pasniedzēju.
I.Zudāne ieguvusi augstāko izglītību un strādā par Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktori. Internetā uzzinājusi - ja LU juridisko izglītību grib iegūt kā otro augstāko, valsts iestāžu darbinieki var mācīties īpašā grupā. Juridiskās fakultātes dekanātā Ingai pateikts, ka izlemšana notiks pēc sarunas ar prodekānu Krastiņu, kurš pa telefonu Ingai teicis, lai sniedzot dokumentus, taču, 29.maijā tiekoties, paziņojis, ka vietu nav.
Inga taujājusi, vai pastāv iespēja, ka kāds students tiek pieņemts «virs plāna» - ja kāds cits mācību laikā atkrīt, bet, konkrētu atbildi nesaņemot, gatavojusies iet prom, kad I.Krastiņš jautājis, varbūt Inga fakultātei varētu ziedot lietotu datoru.
«Taču tūlīt pats noteica - nu ko jūs, strādājot budžeta iestādē, varat ziedot. Un sacīja - ko tur slēpt, ir vēl viena iespēja. Izvilka no galda mapīti un rādīja - brošūru sarakstījis, taču nepietiekot naudas izdošanai, vai es varētu sponsorēt brošūru. Tas maksājot kādus 150 latus,» atminas Inga. «Gribēju tikt ārā no kabineta, teicu - padomāšu, bet Krastiņš sacījis - sagādājiet naudu un studējiet, norādot, ka labi būtu to nokārtot līdz 31.maijam.»
31.maijā Inga pa telefonu I.Krastiņam jautājusi, kā viņš grib saņemt naudu, uz ko I.Krastiņš atbildējis - skaidrā naudā. «Sapratu - neesmu pārpratusi, un zvanīju drošības policijai. Tai vajadzēja sagatavoties, tādēļ tikšanos pārcēlu uz 1.jūniju, kad aizgāju uz Universitāti ar policijas iedoto naudu,» stāsta Inga.
I.Krastiņš bijis ļoti laipns, akceptējis dokumentus un, kaut Inga vēl naudu neesot iedevusi, uz jautājumu, vai nu varēs studēt, atbildējis - jau stipri var cerēt. Pēc piereģistrēšanās uz jautājumu, vai nu var atdot naudu, I.Krastiņš atbildējis apstiprinoši, tādēļ Inga naudu uzlikusi uz galda, bet prodekāns to ielicis atvilktnē.
Aģentūrai BNS I.Krastiņš stāsta, ka studētgribētāja naudu nometusi uz galda, viņam kļuvis slikti, viņš nesot varējis parunāt, sācis mētāties rokām, taču jauniete izspurgusi laukā. Tomēr Ingas versija ir cita - pēc naudas nodošanas viņa jautājusi, vai tagad studiju iespēja droša, uz ko I.Krastiņš atbildējis - jā, nu jau pavisam droši. Un vēl labas sekmes novēlējis. Tālāk jau bijis darbs policijai.
Visvairāk Ingu sarūgtinājusi I.Krastiņa piezīme, ka, cerams, viņa nav iekūlusies lielos parādos. Formāli Inga ir uzņemta LU, taču nezina, vai pēc notikušā vēlēsies tur mācīties. Arī I.Krastiņa liktenis nav skaidrs. Pats apgalvojis, ka atpakaļ uz Universitāti vairs nenāks, savukārt LU rektors Ivars Lācis solījies viņu atlaist no darba, taču tas nav iespējams, kamēr I.Krastiņš slimo.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
