Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.

Viens virsraksts – “Virza kriminālsoda noteikšanu par dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanu ietekmēšanai”. Otrs – “Finanšu krāpniecības apmērs Latvijā mēnesī sasniedz 3 miljonus eiro”. Skaidrs, ka ne visi ir izlasījuši šīs ziņas, tāpēc vispirms došu nelielu ieskatu par katru no tām.

Dziļviltojumi pēc būtības ir ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti foto, video un audio materiāli, kuros ticami atdarināta kāda reāla cilvēka runa vai darbības, lai maldinātu sabiedrību par attiecīgās personas rīcību vai nodomiem. Piemēram, ASV ar balss klonēšanas programmatūras palīdzību pavisam nesen tika radīts un it kā pašreizējā prezidenta Baidena vārdā izplatīts viltus vēstījums.

Mazāk kaitīgā veidā mākslīgais intelekts izmantots vēlēšanu kampaņā Indijā, kur vienā valodā ierakstītu video uzrunu automatizēti pārtulkoja un atskaņoja vēl divās, turklāt attiecīgajai valodai pielāgojot arī runātāja mīmiku. Protams, tas paver milzu iespējas gan pretinieku degradēšanai (piemēram, radot un izplatot internetā viltus pierādījumus par kāda amata kandidāta pārkāpumiem), gan sevis popularizēšanai.

Tad, lūk, virkne Saeimas varas partiju deputātu rosina veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs sodu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai. Iespējamais sods – līdz pat brīvības atņemšanai uz laiku līdz četriem gadiem.

Savukārt otra ziņa ir par jau notikušu krāpniecību un reāliem upuriem. Finanšu nozares asociācija šajās dienās vēstīja, ka šī gada janvārī vien fiksēti 888 tefonkrāpniecības gadījumi, izkrāpto līdzekļu apmērs – 824 tūkstoši eiro. Vienlaikus novērst izdevies 594 krāpšanas gadījumus 462 tūkstošu eiro apmērā.

Aktīvi janvārī bijuši arī tā saucamie investīciju krāpnieki, kuriem izdevies īstenot 330 gadījumus, izkrāpjot 500 tūkstošus eiro, bet bankām novērst izdevies 885 krāpšanas mēģinājumus 869 tūkstošu eiro apmērā.

Var, protams, ilgi un gari moralizēt par cilvēku nesaprātīgumu, uzticoties krāpniekiem, var runāt par medijpratību utt., taču tas nemazina problēmu, jo krāpnieki mācās no savas pieredzes, izmanto aizvien viltīgākas metodes, bet cilvēki par visiem riskiem pat iedomāties nespēj.

Līdz ar to var paredzēt, ka apdraudējumu nākotnē būs aizvien vairāk, kad tiks plašāk izmantotas mākslīgā intelekta iespējas. Pirmie piemēri jau ir, par vienu tādu šajās dienās varējām lasīt portālā la.lv – Spānijā ar mākslīgā intelekta palīdzību, imitējot plaši pazīstama bīskapa balsi, krāpnieks mēģināja izkrāpt naudu no mūķenēm.

Kas šajā kontekstā pārsteidz? Pie varas esošo prioritātes. Cilvēki jau reāli cieš no krāpniekiem, būtu tikai loģiski, ja varas struktūras maksimāli fokusētos uz to, lai šādu krāpniecības veidu nelaistu plašumā. Taču nē – jautāti par naudas izkrāpšanu, labākajā gadījumā vien noplāta rokas, kaut ko atrunājas, ka pašiem upuriem bija jābūt piesardzīgākiem un saprātīgākiem. Kas izrādās svarīgāks? Pašu pārvēlēšana amatos – pret to gan gatavi vērsties ar vislielāko bardzību un gan jau pie reizes sodīt arī nekaitīgu parodiju un joku video radītājus vai tālākizplatītājus.

Kāpēc vispār vajag izdalīt vēlēšanas vai kādu citu norisi kā svarīgāko, runājot par krāpniecību? Vai nebūtu loģiski, ja pret krāpniecību vērstos kā tādu?

Kāds teiks, ka demokrātija ir svarīgāka par katra atsevišķa cilvēka maciņa saturu? Tas skan augstprātīgi, jo der atcerēties, ka demokrātiskā sabiedrībā ikviens cilvēks arī ir svarīgs un vismaz ne upurējams kādu amatpersonu pašlabuma vārdā. Demokrātijā ir svarīgi, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka vara kalpo kopīgam labumam nevis tikai domā par sevi. Svarīga ir sabiedrības uzticēšanās varai. Un te būtiski – uzticēšanās ir jānopelna.

Novērtē šo rakstu:

80
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...