Pret "Delfīns Partneri" administratoru sāk kriminālprocesu, atzīst par aizdomās turēto
PIETIEK17.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ir sākts kriminālprocess pret bēdīgi slavenā uzņēmuma Delfīns Partneri jauno administratoru Gati Upenieku, turklāt viņu atzīstot par aizdomās turēto šajā kriminālprocesā. Pēc visa spriežot, uzņēmumam gaidāma vēl viena administratora nomaiņa.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā policijas Rīgas reģiona pārvaldes izziņa, šā gada 12. septembrī ir pieņemts lēmums par SIA Delfīns Partneri maksātnespējas procesa administratora Upenieka atzīšanu par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 215.panta otrās daļas.
Krimināllikuma 215. pants attiecas uz maksātnespējas procesa kavēšanu un tā otrā daļa noteic, ka par informācijas nesniegšanu tiesai, kreditoru sapulcei vai citām likumā paredzētajām institūcijām vai personām vai to maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina, ja to tīši izdarījis administrators maksātnespējas procesā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
No 2011.gada 16.augusta līdz 2014.gada 14.janvārim maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri administratore bija Ilze Krasta, bet pēc tam viņas vietā ar Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmumu par administratoru tika iecelts bijušas Maksātnespējas aģentūras darbinieks Upenieks.
Kā zināms Pietiek, kriminālprocess pret Upenieku sākts pēc uzņēmējas Larisas Sviridovas - pēdējos gados pazīstamas kā Latvijas lielāko komercķīlu devējas un lielākos zaudējumus cietušo uzņēmumu īpašnieces - iesnieguma Valsts policijai, lūdzot sākt kriminālprocesu pēc cita Krimināllikuma panta - par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās
Sviridovas iesniegumā policijai cita starpā bija minēts, ka Upenieks bez kreditoru kopuma piekrišanas samaksājis auditorfirmai Ernst & Young Baltic par tiesu ekspertīzes pakalpojumu veikšanu 2014.gada 28.martā 5 687 eiro. Kaut gan kreditoru sapulcē šīs izmaksas nav tikušas apstiprinātas, Upenieks šā gada maijā pārskaitījis auditoriem pat lielāku summu - 10 285 eiro.
Savukārt uzņēmuma kārtējā kreditoru sapulcē šā gada 22.maijā tikusi izteikta neuzticība Upeniekam, kurš kreditoriem paskaidrojis, ka viņš esot izvērtējis izmaksas un uzskata, ka ekonomiski izdevīgāk esot bijis saņemt ziņojumus no SIA Ernst & Young Baltic nekā pieļaut tiesai lietā nozīmēt grāmatvedības ekspertīzi.
Faktiski par vienas dienas darbu (2014.gada 25.martā) Ernst & Young Baltic ir pieprasījis un saņēmis 4 700,- EUR + PVN 21%, tajā pat laikā tiesu grāmatvedības ekspertu pakalpojumi par 24 stundu darbu maksātnespējīgajai SIA Delfīns Partneri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos norādītajiem izcenojumiem būtu izmaksājuši vairāk nekā piecas reizes lētāk, iesniegumā policijai bija norādījusi Sviridova.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
