Iesaki rakstu: 
Vienotības valde pirmdien varētu pārskatīt jautājumu par Visu Latvijai!-TB/LNNK dalību nākamajā valdībā. Pēc vairāk nekā trīs stundu ilgām debatēm svētdien Vienotības līderu starpā arī premjers Valdis Dombrovskis ir tuvu tam, lai pārskatītu savu piektdien paziņoto lēmumu par VL-TB/LNNK aicināšanu valdībā. To svētdienas vakarā Pietiek apstiprināja vairāki informēti avoti Vienotībā.
Runa ir vairs tikai par vienu valdības koalīcijas modeli – Vienotība + ZZS, kam kopā 10. Saeimā ir 55 balsis, uzsvēra vairāki avoti. Premjers uz Pietiek lūgumu apstiprināt šo lūzumu savā iepriekšējā koalīcijas būvēšanas taktikā neatsaucās.
Citi sarunās iesaistītie kā iemeslu šim pavērsienam norādīja uz Visu Latvijai! publiskajiem izteikumiem, par dažiem no kuriem vēl piektdien nav bijis informācijas. Kā piemērs ticis minēts VL-TB/LNNK deputāta kandidāta Jāņa Iesalnieka sociālajā tīklā Twitter uzsāktā diskusija par „inteliģento antisemītismu”, kas, pēc politiķa raksturojuma, esot tāds „antisemītisms, kas balstās uz kādiem puslīdz intelektuāliem argumentiem, nevis trulu naidu”.
„Visu Latvijai! retorika un publiskie izteikumi tracina vienu otru cilvēku,” svētdienas vakarā Pietiek atzina Vienotības valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, piebilstot, ka lēmums par VL-TB/LNNK iesaisti koalīcijā pirmdien tiešām varētu tikt mainīts – un ne bez pamata.
Otrs grūdiens attieksmes maiņai pret VL-TB/LNNK aicināšanu valdībā saistīts ar šķelšanās draudiem Vienotībā, jo Sabiedrība citai politikai (SCP) bija brīdinājusi, ka tai būs grūti balsot par valdību, kurā būs Visu Latvijai!.
Tāpat līdz svētdienas vakaram reālākajam kandidātam uz ārlietu ministra amatu Artim Pabrikam (SCP) būtu grūti gan partneriem Rietumos, gan Austrumos aizstāvēt Latvijas pozīciju, ja valdībā būtu Visu Latvijai!, kam pārmests radikālisms nacionālajos jautājumos. To Pietiek svētdien nenoliedza arī pats Pabriks.
Svētdien Vienotībā panākts kompromiss, ka ārlietu ministra amatu ieņems Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kura interešu lokā bija galvenokārt Ekonomikas un Satiksmes ministrijas. To, ka varētu ieņemt ārlietu ministra amatu jaunajā valdībā, Pietiek svētdienas vakarā apstiprināja arī pats Kristovskis.
Ekonomikas ministra amatu visticamāk saglabās Artis Kampars (Jaunais laiks). Bet par finanšu ministru tomēr piekritis kļūt PS pārstāvis Andris Vilks, Pietiek apstiprināja PS valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
Pabriks, lai gan nesaņems ārlietu ministra amatu, jaunajā valdībā varētu pildīt ar ārlietām saistītu funkciju, atbildot par sadarbību ar Eiropas Savienību premjera biedra statusā. Viņa pamatatbildība varētu būt gatavošanās Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts lomai, kas ilgs no 2015. gada janvāra līdz jūnijam.
Vienotības līderi Ministru kabineta ēkā svētdienas vakarā apspriedās no pieciem pēcpusdienā līdz aptuveni pusdeviņiem vakarā, kas tiem, kuri gaidīja sarunu iznākumu, jau pirms beigām ļāva minēt, ka tās visticamāk nebeigsies ar partiju apvienības sašķelšanos, bet puses mēģina rast kompromisu.
Tomēr vairāki sarunu dalībnieki, arī SCP līderis Aigars Štokenbergs Pietiek uzsvēra, ka lēmums par atkāpšanos no koalīcijas veidošanas ar Visu Latvijai! ir pirmām kārtām paša premjera lēmums, kur Vienotības saliedēšana bija tikai viens no izšķirošajiem faktoriem.
Dombrovskis koalīcijā uzaicinātajām partijām solījis pirmdien piedāvāt valdības portfeļu sadales „nulles variantu”. Šo apzīmējumu lietojis pats premjers, un tas jau pēc nosaukuma vien signalizē, ka amatu sadalījumā vēl tiek pieļautas izmaiņas.
Zināms, ka ZZS jau puslīdz droši var rēķināties, ka tās pārziņā būs Aivaram Lembergam būtiskā Satiksmes ministrija, uz kuru plānots virzīt pašreizējo labklājības ministru Uldi Auguli. Savukārt vēl viens strīdus ābols jaunās valdības tapšanā – tieslietu ministra portfelis – visticamāk tiks juristam Štokenbergam, Pietiek apstiprināja vairāki avoti Vienotībā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
