Premjers tieslietu ministra amatā grib redzēt Bordānu vai Broku; NA nesteigsies ar kandidātu
PIETIEK25.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiāli nākamais tieslietu ministra amata kandidāts netiek virzīts, gaidot, kādu politisku risinājumu Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē esošajam ebreju draudzes īpašumu restitūcijas jautājumam Nacionālajai apvienībai piedāvās premjera partija Vienotība, neoficiāli politiķu konsultācijās kā divi ticamākie kandidāti tiek minēti TM parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns un šo amatu iepriekš divreiz ieņēmusī Baiba Broka (attēlā kopā ar Gaidi Bērziņu). Pagaidām tieslietu ministra pienākumus pildīs NA pārstāve valdībā, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Gan Bordāna, gan Brokas vārds drīz pēc Bērziņa demisijas pirmo reizi izskanēja no Vienotības un premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pietuvinātiem cilvēkiem. Abi tiek minēti kā premjeram pieņemami tieslietu ministra kandidāti, bet tas nenozīmē, ka abi gūs atbalstu Nacionālās apvienības (NA) valdē. Starp abiem koalīcijas partneriem šobrīd nevalda uzticība, tādēļ premjera pārstāvju ieteikumi nākamā tieslietu ministra kandidāta izvēlei no atsevišķiem NA pārstāvjiem tiek uztverti ar aizdomām, no sarunām ar politiķiem nedēļas nogalē pārliecinājās Pietiek.
Oficiāli NA par nākamā tieslietu ministra kandidatūru spriedīs tikai pēc tam, kad tai būs izdevies ar premjeru Dombrovski panākt vienošanos, kā risināmi ar ebreju draudžu nekustamo īpašumu restitūciju saistītie jautājumi, lai nākamais tieslietu ministrs nesaskartos ar tādu pašu situāciju, kāda kalpoja par formālo iemeslu Gaida Bērziņa demisijai 20. jūnijā. Uz to, ka apvienībai nav kur steigties ar nākamā ministra nosaukšanu, kamēr nav novērsti zemūdens akmeņi, Pietiek norādīja arī Bērziņš pats.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Broka divreiz ir ieņēmusi TM parlamentārās sekretāres amatu - abas reizes, kad tieslietu ministra amatā bija Bērziņš (Kalvīša un Godmaņa valdībās). Viņa arī bija NA oficiāli nominētā tieslietu ministra kandidāte pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Ar NA svētību Broka ir saglabājusi labi apmaksātu amatu VAS Latvijas Gaisa satiksme valdē, un pirms dažām nedēļām bez lieka trokšņa viņas pilnvaras amatā tika pagarinātas vēl uz trim gadiem. Tas notika vienlaikus ar vairāku politisku kandidātu nonākšanu citā Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzības uzņēmuma VAS Pasažieru vilciens valdē. Kad Pietiek tolaik interesējās, vai Brokas pilnvaru pagarināšana nav saistīta ar politisku tirgu, SM amatpersonas un NA pārstāvji apgalvoja, ka tā esot tikai sagadīšanās, jo tieši tobrīd Brokai beidzies pilnvaru laiks un nevienam pret viņas palikšanu "nebija iebildumu".
Savujkārt Bordāns par premjeram pieņemamu tieslietu ministru tiek uzskatīts, atceroties, ka 2010. gada vasarā, kad toreizējai koalīcijai ar zaļajiem zemniekiem pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības bija grūtības vienoties par Bordānu kā tieslietu ministra kandidātu. Tādēļ speciāli Bordānam tika izveidots premjera parlamentārā sekretāra amats, kura komepetencē bija tieslietu jautājumi. Tobrīd un līdz nesenam laikam Bordāns bija partijas Pilsoniskā savienība biedrs, bet aizgāja no tās īsi pirms tās saplūšanas ar Vienotību un ar domubiedriem izveidoja biedrību Demokrātiskie patrioti. Atsevišķi biedrības pārstāvji 11. Saeimas vēlēšanās startēja no NA saraksta un Bordāns jaunajā valdībā kļuva par TM parlamentāro sekretāru.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
