Iesaki rakstu: 
Vēl vakar nebija nožuvusi tinte Jaunās Vienotības valdes slēgtās sēdes lēmumam par iespējamo “Zatlera meitenes” Evikas Siliņas lidojumu politiskajā kosmosā, kad no nebūt ne tik vienotās Vienotības dzīlēm dažas citas ne mazāk ambiciozas dāmas sāka piedāvāt interesentiem vairāk nekā intriģējošu fotomateriālu par savu mīļoto draudzeni. Patiesībā tas ir tikai diennakts intervāla jautājums, kad to skatīs miljonu auditorija sociālajos tīklos. Uzreiz saku, ka šoreiz nav runa par topošās premjeres ciešām saiknēm ar Juri Jurašu, bet daudz kas nopietnāks.
Tomēr sāksim ar nelielu atkāpi. Nākamajam Latvijas valsts premjeram it kā būtu jābūt kompetentam un profesionālam:
1. Vadīt valsti un koordinēt visu tās institūciju darbību ne tikai hibrīdkara apstākļos, bet reālas militāras provokācijas laikā uz Baltkrievijas robežas, pie kam - ar nepilnīgi vai vispār neizbūvētu robežjoslu no Latvijas puses. Ir pat zināms operācijas nosaukums un uzsākuma laiks –”Paisums” par godu 1. septembrim.
2. Saprast, ko, kad un kā darīt ar elektroenerģijas tarifiem un lielveikalu tīklu uzcenojumiem, pretējā gadījumā - ziemā no sociālā sprādziena neizbēgt.
3. Valsts kase, ārējais parāds, budžeta deficīts un PVN likme. Šeit smako pēc valsts defolta.
4. Izglītības sistēma un veselības aizsardzība. Šeit jau ir maksātnespēja ar tālāku bankrotu jebkurā griezumā.
5. Demogrāfija, darbaspēks - cilvēkresursi un emigrācija. Stabils bankrots jau šodien.
6. Publiskajā sektorā nodarbināto skaits, kas pārsniedz jebkādas veselā saprāta robežas. Bet - tieši tas ir Jaunās Vienotības stabilākais un uzticamākais elektorāts.
Turpināt šādā garā varētu bezgalīgi, bet pietiks. Es pat ticu, ka slepkavību Jēkabpilī Evika ir uztvērusi ar asarām, un ticu citiem mītiem, kuri sāk ātri izplatīties, precīzāk - tiek izplatīti, bet vai viņa absolūtā krīzes situācijā kopumā spēj vadīt valsti? 100%, ka ne.
Jautājums - kas un kāpēc stāv aiz visa šī teātra? Pirmkārt, pats fakts pierāda, ka Jaunajai Vienotībai ir ne tikai īss rezervistu soliņš, bet ka tas jau pasen vispār no partijas ģērbtuves izmests mēslainē.
Otrkārt, kā to labāk pateikt. Kolosāla cūcība pārākajā pakāpē pret tikko ievēlēto valsts prezidentu, kurš pat nelabvēļu acīs tiek atzīmēts ar izcilu, pēdējās desmitgadēs nepieredzētu gaitu uzsākumu. Edgaram Rinkēvičam tas ir absolūts pārbaudījuma brīdis - vai viņš ir Latvijas un savas tautas prezidents vai prezidents sev un savai partijai, kurā.... draugi, nav labi!
Tomēr nobeigsim ar to, ar ko sākām. Foto. Un tādu ir daudz. Evika Siliņa ilgstoši ir citas meitenes - Ineses Šleseres sirdsdraudzene. Ar kopīgām ģimeņu atpūtām daudzu gadu garumā daudzās skaistās valstīs un vietās. Faktiski problēmu nav, ja vien Ineses Šleseres vīrs nebūtu Ainārs Šlesers, kura politiskā biogrāfija, nu, ir tāda, kāda ir, un kurš jau gadiem sevi sapnī redz premjerministra krēslā. Vai - vismaz ļoti tuvu tam.
Ko darīt? Otra jautājuma - kas vainīgs? - nebūs. Nākamais premjera amata kandidāts tiek izvēlēts ārpus partiju vides, bet plaši un atklāti konsultējoties ar valdības sociālajiem partneriem. Cita varianta šodien faktiski nav.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
