Iesaki rakstu: 
Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) dēls AS Norvik banka Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājs Ģirts Straujums (attēlā) gadu mijā pametis amatus vairākos bankas dibinātos uzņēmumos-čaulās, kuri saistīti ar tā dēvēto Winergy strīdu, kurā igauņu investori pirms diviem mēnešiem vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, pārmetot politiskajām amatpersonām un tiesībsargiem varas resursu izmantošanu vienas puses interesēs.
Ģirts Straujums 12. decembrī pametis valdes locekļa amatus firmās NBT Energy un NBT1 Energy, vēl dienu iepriekš, 11. decembrī - firmā NBT3 Energy un 28. oktobrī firmā NBT5 Energy, rāda Lursoft dati. Visi šie uzņēmumi, kuros kā valdes loceklis līdz gadu mijai figurēja premjeres Straujumas dēls, kā rāda Lursoft dati, tikuši dibināti īsi pēc tam, kad panākts Norvik bankas kreditētā uzņēmuma SIA Winergy mantas arests.
Citos saimnieciskajos strīdos starp Norvik banku un kreditoriem bija redzama shēma - par arestētās mantas pārvaldnieku tiek iecelta bankas uzticības persona, zibenīgi tiek izveidoti jauni uzņēmumi, kuru valdēs ir arī bankas cilvēki, bet īpašums, par kuru notiek strīds, tiek pārņemts ar metodēm, kuras otra konfliktējošā puse raksturo kā reiderismu, bieži - ar skandalozās apsardzes firmas TM security palīdzību.
Formāli dēla aiziešana no šo firmu valdes locekļa amata premjerei Straujumai ļauj izvairīties no pārmetumiem interešu konfliktā, valdībai lemjot par valsts tālāko taktiku investīciju strīdā par tā dēvēto Winergy vēja enerģijas biznesu. Tiesa, Pietiek no avotiem valdībā zināms, ka vēl novembrī, kad tika lemts, kas pārstāvēs valsti starptautiskajā šķīrējtiesā, premjere slēgtajā valdības sēdē piedalījusies diskusijā.
Valdība 19. novembrī lielā slepenībā skatīja premjeres Straujumas virzīto jautājumu par to, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā par ne mazāk kā 51 miljona eiro piedziņu, ko prasa Igaunijas miljonārs Indreks Kuivaliks, kurš investējis vēja parku attīstītājā Winergy - uzņēmumā, par kuru jau ilgstoši notiek cīņa ar Norvik banku. Banka Winergy pārmet kredīta izkrāpšanu. No saimnieciska strīda par starptautisku investīciju strīdu Winergy lieta pārtapusi pateicoties igauņu pārmetumiem, ka Norvik bankas pusē konfliktā negodīgi nostājušās tiesībsargājošajās iestādes un politiķi, līdz ar to Latvijas valsts pārkāpusi vienošanās par investīciju aizsardzību.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
