Premjeram nolūkotā Pētera Vaivara biogrāfijā - dziļas Andra Amerika pēdas

Valdošās partija Vienotība spice, kā premjera kandidātu demisējušajam Valdim Dombrovskim iesakot diplomātu Pēteri Vaivaru, nav izdarījusi “mājasdarbu”, izpētot iespējamā kandidāta biogrāfiju un saites, kuras var uzskatīt par kompromitējošām, - tā var secināt pēc Pietiek apkopotās informācijas par plašākai publikai nezināmā diplomāta gaitām no amata padomju Latvijas komjaunatnes nomenklatūrā līdz vēstnieka amatam Japānā un Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieka amatam. Pārbaudot jau otrdien kuluāros izskanējušo informāciju par Vaivara ģimenes biznesa saitēm ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, Pietiek tam guva apstiprinājumu.

Vaivars apgalvo, ka viņu premjera amatam uzrunājis Dombrovskis, nevis bijusī kolēģe no ĀM laikiem Solvita Āboltiņa, kā tas izskanējis kuluāros līdz ar minējumiem par ciešākām saitēm un ģimeņu draudzību. Pēc trešdien izskanējušās informācijas par Vaivara pagātni komjaunatnē un kandidēšanu 5. Saeimas vēlēšanās no saraksta Saskaņa Latvijai-atdzimšana tautsaimniecībai viņa izredzes tikt oficiāli nominētam kā Vienotības kandidātam saplaka: jau rīta pusē pret to kategoriski iebilda Nacionālā apvienība un šaubas pauda arī Zaļo un zemnieku savienība, lai gan vēl pēcpusdienā diplomātam kameru priekšā atbildot uz jautājumiem blakus smaidīgs stāvēja Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. 

1992. gadā, drīz pēc neatkarības atjaunošanas Pētera Vaivara dzīvesbiedre kopā ar Andri Ameriku un vēl vairākām personām dibinājusi nekustamo īpašumu firmu Letonija, kura tika reģistrēta bijušajā padomju Latvijas komjaunatnes centrālkomitejas ēkā Elizabetes ielā 45/47. Tieši šo ēku tolaik vēl Kirova ielā 45/47 režisors Edvīns Šnore trešdien skaļi izskanējušajā komentāra, apšaubot Vaivara piemērotību premjera amatam, atminējās kā vietu, kurp viņam vēl kā skolniekam bija jādodas pirms ārzemju brauciena saņemt “instruktāžu” no toreizējā komjaunatnes funkcionāra Pētera Vaivara.

Vaivara sievai bijušo kompartijas funkcionāru dibinātajā firmā sākotnēji piederēja 10%, vēlāk 1996. gadā viņai piederošās daļas palielinājās līdz 14%, rāda Uzņēmumu reģistra dati Lursoft datubāzē. Amerikam firmā līdz izstāšanās brīdim no tās 1996. gadā piederēja 19%, un viņš kopš Letonijas dibināšanas bija firmas prezidents. Tomēr Letonijas saimnieciskās attiecības ar Ameriku turpinājās, un Vaivarai daļas firmā piederēja līdz 2007. gadam. Savā 2002. gada amatpersonas deklarācijā Ameriks uzrādīja, ka atguvis Letonijai it kā savulaik izsniegtu 80 000 latu aizdevumu, kas bija puse no visiem viņa tāgada oficiālajiem ienākumiem.

Ameriks pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas komjaunatnes organizāciju pārdēvēja par Latvijas Jaunatnes progresa savienību (LJPS) un turpināja to vadīt, paturot roku arī uz komjaunatnes nekustamajiem īpašumiem. Vēlāk presē atrodamas ziņas, ka Letonijas dibinātāji ilgstoši arī pēc nama denacionalizācijas karoja ar bijušās cekas nama Elizabetes ielā 45/47 patiesajiem īpašniekiem. Zemesgrāmatas dati rāda, ka tikai 1997. gadā pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma likumīgie īpašnieki atguva piecstāvu namu, kura trīs stāvos turpināja mitināties ceļu no komjaunatnes funkcionāriem līdz nekustamā īpašuma biznesmeņiem ātri nogājušie Letonijas dibinātāji. Letonijai arī no 1993. līdz 1997. gadam piederēja daļas citā Amerika nekustamā īpašuma firmā SIA Pol-Maks, kurā viņš bija viceprezidents līdz pat 1998. gadam un kura bija reģistrēta turpat bijušajā kompartijas centrālkomitejas ēkā.

Pēteris Vaivars savas attiecības ar Ameriku pasniedz kā kontaktus ar bijušo studiju biedru no Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) laikiem. Lai gan 1993. gadā Vaivars startēja 5. Saeimas vēlēšanās no saraksta Saskaņa Latvijai-atdzimšana tautsaimniecībai, no kura parlamentā tika ievēlēts Andris Ameriks, viņš tagad apgalvo, ka nespējot atcerēties, kurš viņu tolaik uzaicinājis kandidēt no šī saraksta.

Arī nekustamo īpašumu bizness, kas Amerikam bijis kopā ar viņa sievu, uz pašu Vaivaru neattiecoties. Kā argumentu viņš min 2005. gadā šķirto laulību. Arī pie Amerikiem mājās viņš pēdējo reizi esot viesojies sen, vēl pirms došanās diplomātiskajā dienestā uz Japānu 2006. gadā, apgalvo Vaivars. Avoti, kas pazīstami ar Vaivaru biznesu un Rīgas domes "ķēķi", Pietiek neoficiāli apgalvojuši, ka Vaivars kā bijušais komjaunatnes funkcionārs vienkārši bijis pietiekoši uzmanīgs un slēpies aiz sievas kā nekustamā īpašuma biznesa juridiskās sejas. Arī saimnieciskās attiecības neesot pārtrūkušas. Vaivars gan uzsver, ka laulības šķiršana nav bijusi fiktīva: “Mēs nedzīvojam kopā.”

Lursoft datubāzē pieejamais Vaivaru laulību līgums slēgts 2005. gadā, tieši pirms laulības šķiršanas un paredz visas mantas šķirtību. Pats Vaivars savā pēdējā amatpersonas deklarācijā norāda vien garāžas īpašumu Rīgā, bet viņa šķirtā sieva – zvērināta notāre Valda Vaivara – neapdzīvotas telpas Rīgā un zemes īpašumu Ķekavas pagastā. Zemesgrāmatas datus, vai Vaivarai vēl pieder kādi nekustamie īpašumi caur juridiskajām personām un vai tur atrodama saistība ar Ameriku ģimeni, kā to neoficiāli apgalvo avoti, Pietiek pagaidām nav izdevies pārbaudīt.

Tomēr Vaivara un Amerika ceļi ir krustojušies un sakritības dēļ vai ne – tieši kārtojot nekustamo īpašumu lietas. Būdams Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, vēl pirms došanās pārstāvēt Latvijas diplomātiskās intereses Japānā Vaivars kūrējis tieši ministrijas nekustamo īpašumu lietas, tostarp arī dārgo ministrijas vēsturiskā nama Krišjāņa Valdemāra 3 rekonstrukciju, kur pirms tam mitinājās Rīgas dome. Ameriks tolaik ieņēma vadošus amatus Rīgas domē. Kamēr Rīgas domes koalīcija ar opozīciju vēl diskutēja, vai nepieciešams dārgais Rātsnama būvniecības projekts, kur domei pārvākties no Ārlietu ministrijai atdodamā nama, ministrijas darba grupa valsts sekretāra vietnieka Vaivara vadībā jau sāka izstrādāt vēsturiskās ēkas remonta projektu.

Namu toreizējā Kirova ielā 45/47, kā pirms neatkarības atgūšanas saucās Elizabetes iela, kur atradās LPSR Komjaunatnes centrālkomiteja, kā vietu, kurp 1990. gadā pirms ārzemju brauciena kā skolnieks devies uzklausīt “instruktāžu” no toreizējā komjaunatnes funkcionāra Pētera Vaivara, atceras kinorežisors Edvīns Šnore. “Atmiņā iespiedies nelielais cekas kabinetiņš un bārdainais vīrs, kurš atsēdies uz galda malas mums mācīja, kā padomju pilsoņiem ārzemēs ir jāuzvedas. Tas bija LĻKJS CK sektora vadītājs Pēteris Vaivars,” trešdien portālā Apollo publicētajā un vēlāk Pietiek pārpublicētajā blogā ar nosaukumu „LPSR prezidents” atminas Šnore, apšaubot Vaivara piemērotību premjera amatam.

Pietiek publicē ekspresinterviju ar Vaivaru, kurā diplomāts sniedz savas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

AM: Kā jūs raksturotu savas attiecības ar Solvitas Āboltiņas ģimeni? Jūs esat tā kā ģimeņu draugi?

PV: Viņas vīru es, manuprāt, neesmu nekad dzīvē sastapis, ģimenes draugi mēs noteikti neesam, mēs bijām kolēģi ĀM, ar Āboltiņas kundzi es esmu ticies dažu viņas vizīšu laikā Japānā un Korejā, tās ir visas manas attiecības ar Āboltiņas kundzi.

AM: Attiecībā uz Ameriku...

PV: Mēs esam studiju biedri ar Amerika kungu, un Amerika kungam es pazīstu arī kundzi, un esam tikušies, jā.

AM: Ko nozīmē "esat tikušies"? Kā ģimenes draugi?

PV: Jā, es esmu bijis pie viņa mājās, bet arī vēl pirms manas aizbraukšanas uz Japānu. Pēdējā laikā nav aktīvas saites.

AM: Viņš jūs neaicināja tajā sarakstā [Saskaņa Latvijai-atdzimšana tautsaimniecībai] pirms 5. Saeimas vēlēšanām?

PV: Es, goda vārds, neatceros 20 gadus vecus notikumus, nu, piedodiet, tā nebija tāda augsta prioritāte manā dzīvē...

AM: Jūsu sievai ir bijusi kopēja uzņēmējdarbība nekustamo īpašumu jomā ar Amerika kungu.

PV: Jā, viņa ir juriste un darbojas, droši vien ar nekustamo īpašumu, bet mēs jau 10 gadus esam šķīrušies, tā kā...

AM: Arī faktiski šķīrušies?

PV: Jā, protams, atsevišķi dzīvojam.

AM: Bet jūs taču bijāt informēts par viņas biznesa saitēm 90. gados, taču bijāt laulībā.

PV: Jā, biju laulībā, es zinu, ka viņai bija bizness, bet tas bija viņas bizness, jo viņa bija juriste un nodarbojās ar biznesu, es savukārt biju un esmu civildienestā un ar biznesu nenodarbojas.

AM: Bet tā taču nav nejaušība, ka jūsu kursa biedrs, ar ko jūs tā kā uzturat arī ģimeniskas saites...

PV: Manuprāt, manuprāt, tur es nezinu, cik daudz un kādi dibinātāji bija kompānijā... Bet es saprotu, ka Amerika kungs arī bija nekustamo īpašumu biznesā, es nevaru tur daudz komentēt, jo man nav bijis kopīgs bizness.

AM: Jums konkrēti nē, bet jūsu sievai ir bijis. Un vēl pēdējais jautājums - ar ko jūs nodarbojāties īsti komjaunatnes organizācijā? Es saprotu, ka pēc tam jūs bijāt tajā daļā, kas atbildēja par ārējiem sakariem?

PV: Jaunatnes organizāciju komitejā, tā ir organizācija, kas nodarbojas tieši ar jaunatnes ārējiem sakariem.

AM: Ko tas sevī ietvēra?

PV: Tas sevī ietvēra to, ka tika organizēti dažādi apmaiņas braucieni ar jauniešiem, ar jauniešu organizācijām, bet arī atkal, nu, es detaļas jums nemācēšu nekādā veidā pastāstīt...

AM: Bet, ņemot vērā, ka tas bija padomju laiks, visi šādi braucieni uz ārzemēm taču saistījās ar baigāko kontroli.

PV: Nu, ja jums ir kaut kādas domas par VDK, tad jums ir jāvēršas attiecīgajās institūcijās.

AM: Jums bija kontakti ar VDK?

PV: Nē, man nav bijuši nekādi kontakti ar VDK.

AM: Jūs taču dzīvojāt PSRS, visi šie te braucieni bija ierobežoti. Un jūs organizējāt...

PV: Nē, man nav tiešām bijuši, nekad...

AM: Tātad jūs gribat teikt, ka tajā laikā, kuri tie bija, 80tie gadi, vai ne, jūs bijāt šajā komjaunatnē un organizējāt apmaiņas braucienus ar ārzemēm, tad VDK tur vispār neinteresējās.

PV: Es pieļauju, ka interesējās, bet pie manis neviens nekad nav nācis ar domu un teicis, ka es esmu VDK, dariet to vai šo, tā kā, manuprāt, tie cilvēki tā nestaigāja apkārt ar uzrakstu "es esmu VDK".

AM: Nemēģināja jūs vervēt (vai sadarboties, vai ziņot)?

PV: Nē, viennozīmīgi, viennozīmīgi, nav man bijis tiešām kontakta.

Novērtē šo rakstu: