Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Premjera partija Bendrāti pasargās

PIETIEK, K. Vitena, M. Ozola, A. Alberte.
21.10.2010.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savu „marionetes līgumu” slēpušajai Silvai Bendrātei 10. Saeimas deputātes mandātu visticamāk nenāksies nolikt. Augstākais, kas notiks, būs viņas nemanāma un pakāpeniska izstumšana no partijas pirmajām rindām, kur Bendrāte pat daudziem saviem partijas biedriem Jaunajā laikā (JL) nesaprotamā kārtā kopš 2002. gada virzīta.

Nenosodīs arī, lai nekaitinātu Lembergu

Pārbaudījumu ar trešdien atklātībā nākušo JL un Vienotības valdes locekles 13 gadus seno līgumu, ko viņa slēgusi ar par oligarhu dēvēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, šis politiskais spēks nolēmis pārvarēt, klusējot vai sniedzot izvairīgus vērtējumus.

Viņas partija JL to visticamāk izskatīs kādā no tuvākajām sēdēm, kā arī atsevišķi Vienotības valdes locekļi, piemēram, Aigars Štokenbergs, vēlētos, lai tas tiktu apspriests arī apvienībā. Tomēr seku, ko varētu dēvēt par politiskās atbildības uzņemšanos, piemēram, prasot Bendrātei nolikt 10. Saeimas deputātes mandātu, nebūs, liecina gan oficiāli strupie komentāri, gan skaidrojumi, kurus politiķi Pietiek piekrita sniegt pie izslēgta diktofona. „Uz svaru kausiem likta ir ētiskā latiņa (jo tas ir nesmukums un ar to ir steidzīgi jātiek galā) un reālpolitiskie apsvērumi,” atzina kāds avots Vienotībā.

Apvienībā ir daudzi Bendrātes kolēģi, kuri neoficiāli šausminās par klajā nākušajiem faktiem, tomēr atzīst, ka aktīvai rīcībai rokas sasien racionālā nepieciešamība nesaasināt attiecības ar Lembergu, kura ietekmē esošā ZZS kopā ar Vienotību būs nākamās valdības kodols.

Proti, Vienotība riskē nākamajā iespējamā koalīcijā ar Lembergu nonākt situācijā, kad tai ir vairs ne 33 balsis pret 22 ZZS balsīm, bet „32+23”. „Pataisīt Silvu no slēptas Aivara meitenes par atklātu?” neoficiālā sarunā trešdien retoriski pavaicāja kāds Bendrātes partijas biedrs, ar to liekot saprast, ka Bendrāte, pat ja tiktu izslēgta no JL, mandātu nenoliktu un visticamāk bloķētos ar Lemberga ietekmē esošo ZZS. Pati Bendrāte trešdien uz Pietiek jautājumu, vai vēl aizvien uzskata Lembergu par krietnu cilvēku, atcirta: „Jūs nesagaidīsiet, ka es Lemberga kungu sākšu kājām spārdīt.”

Turklāt Bendrātei esot spēcīga aizmugure JL vadībā, stāsta atsevišķi viņas partijas biedri. Kā piemērs tiek minēts fakts, ka Bendrāti sākotnēji Kurzemes sarakstā plānots iekļaut ar 7.numuru, bet viņa sev izcīnījusi augsto 2.numuru. Šādu pretimnākšanu ne visiem izdevies gūt. Kāds cits JL iekšējās virtuves pārzinātājs Bendrātes, kura par pirmā lieluma zvaigzni nekad nav uzskatīta, virzīšanu sarakstu augšgalā un partijas lēmējinstitūcijās vairāk tiecās skaidrot ar JL vadības centieniem integrēt dažādos strāvojumus.

Dombrovskis: tas ir vecs komercjautājums

"Runa ir par pietiekoši veciem komercjautājumiem. Šajā gadījumā nav runas par Silvas Bendrātes politisko darbību," trešdien paziņoja premjers Valdis Dombrovskis, bet, kad Pietiek viņam sniedza Bendrātes un Lemberga trasta līguma kopiju, premjers izlikās to neredzam. No tālākiem jautājumiem Dombrovskis izvairījās, pametot Saeimas ēku.

JL līderei Solvitai Āboltiņai nešķiet, ka Bendrātei būtu jānoliek mandāts. „To tikko ir iedevuši vēlētāji par šajā [9.] Saeimā paveikto. To nolikt nozīmē atteikties strādāt, lai realizētu to, kas solīts,” uzskata Āboltiņa. „Silvu zinu jau devīto gadu kā ļoti atbildīgu un principiālu cilvēku un kolēģi. Kas attiecas uz 14 gadus seniem notikumiem, par Silvas profesionālo un uzņēmējdarbību bez speciālistu viedokļa atturos komentēt,” īsziņā vēstīja Āboltiņa. Savukārt citkārt žurnālistiem atsaucīgais JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis trešdien neatbildēja uz Pietiek zvaniem un īsziņās uzdotajiem jautājumiem par savas vietnieces saistību ar Lembergu.

Ēlerte: Bendrātei jānorēķinās ar Lembergu

Pirms 13 gadiem noslēgtā trasta līguma slēpšana ir „žurnālista ētikas pārkāpums, jo tas radīja atkarību no ieinteresētas personas gan politiskā, gan biznesa ziņā”, Pietiek atzina Bendrātes kolēģe un 10. Saeimas deputāte no Vienotības Sarmīte Ēlerte. Viņa uzskata, ka šī atkarība būtu jānovērš Bendrātei pašai personīgi, atdodot nepieciešamo naudas summu vai akcijas. Vienotība un JL vēl neesot sprieduši par šo situāciju, tādēļ atbildi par to, vai Bendrātes līgums ar Lembergu met kādu ēnu un varētu radīt problēmas apvienībai kopumā, Ēlerte vēl nevarot sniegt.

Pašu Ēlerti personīgi šī situācija neskarot, jo viņa, strādājot Dienā, ievērojusi žurnālista ētikas kodeksu: „Turēt augstu šo latiņu bija mans un Dienas žurnālistu pienākums”. Incidents ar Bendrāti esot jāizskata JL ētikas komisijai, pēc kā arī varētu sniegt oficiālu viedokli – vai Bendrātei ir jānoliek 10. Saeimas deputātes mandāts.

Delna: Bendrātei jānoliek mandāts

Savukārt Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika uzskata, ka Bendrātei jānoliek 10. Saeimas deputātes mandāts, īpaši ņemot vērā to, ka viņa nav ierindas deputāte, bet ieņem amatus JL un Vienotībā. Līdzīgus viedokļus Voika trešdien pēc publikācijas Pietiek uzklausījusi arī no citiem.

„Bendrāte politikā ienāca ar ļoti stingriem un skaidriem uzstādījumiem – cīnīties ar oligarhiem. Tāpēc šāda viņas rīcība nu nekādi neatbilst ētiskajām normām. Tas arī liek uzdot daudzus jautājumus par viņas astoņiem Saeimā pavadītajiem gadiem,” spriež Voika. Jautājumā, vai šī situācija nemet ēnu uz Vienotību kopumā, Delnas vadītāja norāda: nav skaidrs, vai par to kāds vēl ir zinājis un, ja ir zinājis, kāpēc JL neko nav darījis lietas labā: ''Ir nepatīkami, ka šādi fakti uzpeld laikā, kad jāveido valsts budžets, laikā, kad sabiedrība sāpīgi uztver visus procesus.''

Voikai pēc Bendrātes intervijas izlasīšanas Pietiek radies secinājums, ka politiķe nav sapratusi, kādā situācijā viņa atrodas un cik nopietna tā ir. ''Bendrātei būt jāvēršas pie sabiedrības, pie saviem kolēģiem un jāuzklausa viņi, jākonsultējas. Tas viss ir kliedzoši un nepareizi.''

Čigāne un Kārkliņa no vērtējumiem atturas

No jebkāda vērtējuma Bendrātes un Lemberga saiknei atturējās Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne. Viņas abas nule ievēlētas 10. Saeimā no Vienotības tāpat kā Bendrāte. Kārkliņa, kura pazīstama kā korupcijas pētniece, no komentāriem atteicās, sakot, ka ir svarīgā sanāksmē un trešdien viņai nebūšot iespējas iepazīties ar Pietiek publikāciju par Bendrātes saistību ar Lembergu. ''Nu šoreiz, nē. Kādu citu reizi. Saprotiet taču..." – šādi bija Kārkliņas vārdi.

Čigāne, kura iepriekš bija Delnas vadītāja un publiskajā telpā uzstājusies kā pret politiķiem prasīga eksperte, uz jautājumiem, vai Bendrātei nebūtu jānoliek mandāts, atbildēt nevēlējās, vēlreiz un vēlreiz uzsverot, ka vispirms vēloties uzklausīt pašas Bendrātes viedokli. Kā argumentu, kādēļ atturas no vērtējuma došanas, Čigāne minēja arī apstākli, ka Pietiek intervija ar Bendrāti parādījusies tikai trešdien un bijusi viņai pārsteigums. Lieta noteikti tikšot nodota pārbaudei KNAB. ''Parādsaistības ir ļoti nopietna lieta, un tās noteikti ir jāuzrāda,'' atzina Čigāne.

Loskutovs: darījums aizdomīgs, bet Vienotību neskar

No Vienotības 10. Saeimā ievēlētais bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs (SCP) atzīst, ka izteikums „atstrādājusi”, ko Bendrāte vairākkārt lieto intervijā Pietiek, izklausās „divdomīgi” un var radīt iespaidu, „ka Bendrātes kundze ir strādājusi Lemberga kunga interesēs”.

„Ņemot vērā Lemberga kunga personību, šis darījums izskatās vismaz aizdomīgi, un grūti pateikt, kā pati Bendrātes kundze... vai viņa jūtas pateicīga vai parādā,” pārdomās dalījās Loskutovs. Vienlaikus viņš esot pārliecināts, ka situācija nemet ēnu uz Vienotību un JL kopumā, „jo, cik atceros, JL vēl nepastāvēja, kad Bendrātes kundze slēdza šo līgumu, bet līdz ar to ne JL, ne, vēl jo vairāk, Vienotībai nekādas saistības un nekādas morāles atbildības par šo situāciju nav”.

Loskutovs līdzīgi kā Štokenbergs uzskata, ka Bendrātes rīcība vispirms jāizvērtē JL iekšienē un pēc tam par to jāinformē Vienotības valde – tikai tad varēšot spriest par iespējamu politiskās atbildības uzņemšanos. Iespējamo sadarbību ar Bendrāti Vienotības frakcijā Saeimā Loskutovs komentēt atsakās: „Katra darbība un katras iespējamās sadarbības situācija vienkārši būs jāvērtē.” Loskutovs neuzskata, ka Bendrāte būtu jāatstata no darba pie Dombrovska topošās valdības deklarācijas, jo par dokumenta saturu atbild Vienotības valde, bet Bendrātes uzdevums šajā procesā esot tikai „izklāstīt to konsekventā valodā un veidot saprotamu vieglu lasāmu dokumentu, jo viņa šeit strādā kā cilvēks, kuram ir tiešām labas žurnālista dotības”.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...