Premjera padomnieks, auditors Rodins noliedz, ka uzrunāts valsts kontroliera amatam
PIETIEK13.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms pāris nedēļām Vienotība koalīcijas partiju sanāksmē bija piedāvājusi partneriem vienoties par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātiem uz valsts kontroliera amatu, kā vēlamu izvirzot pieredzi auditora darbā. Premjera Valda Dombrovska ārštata padomnieks finanšu jautājumos un vienlaikus auditorfirmas Deliotte Latvia valdes loceklis Igors Rodins, kura vārds šajā kontekstā piesaukts politikas kuluāros, Pietiek noliedz, ka būtu uzrunāts kandidēt valsts kontroliera amatam.
Premjera partijas piedāvātā vienošanās par kritērijiem valsts kontroliera amata kandidātiem tomēr nav panākta, jo, kā Pietiek neoficiāli norādījuši Nacionālās apvienības un Reformu partijas politiķi, radušās aizdomas, ka Vienotība šādi cenšas sašaurināt pretendentu loku, jo valsts kontroliera amatam jau noraudzījusi kādu Vienotībai pietuvinātu auditoru.
"Neviens man ne oficiāli, ne neoficiāli nav piedāvājis kandidēt valsts kontroliera amatam. No jums pirmoreiz to dzirdu. Atbildēt, vai piekristu kandidēt, ja man piedāvātu, būtu līdzīgi kā atbildēt, vai es rīt lidotu uz Mēnesi, ja man būtu tāda iespēja. Ja kritērijs ir auditora pieredze, tad es neesmu labs kandidāts, jo 15 gadus neesmu nodarbojies ar auditu," Pietiek šonedēļ apgalvoja Rodins.
Šodien Saeimas frakcijas plāno vienoties par termiņu, līdz kuram iesniedzamas valsts kontroles padomes priekšsēdētāja amata kandidāti. Lai gan atlicis nedaudz vairāk kā mēnesis līdz Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaru termiņa beigām, valdošā koalīcija ir tālu no vienošanās par kandidātu, kurš viņu nomainīs šajā amatā, neviens konkrēts kandidāts saskaņošanai oficiāli nav nosaukts un politiķu izteikumi liecina, ka vienošanos nebūs viegli panākt. Sudraba amata zvērestu nodeva 2009. gada 22. janvārī, un šis arī ir pēdējais brīdis, kad būtu jānotiek Saeimas balsojumam par nākamo Valsts kontroles vadītāju.
Aģentūra LETA ziņo, ka šo pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) apgalvoja, ka konkrētu kandidātu vārdi uz valsts kontroliera amatu netiek apspriesti. Viņa arī norādīja, ka koalīcijā pārrunāti principi kandidātu izvirzīšanai - kandidātam jābūt apolitiskam un profesionālim. Savukārt Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka profesionālā pieredze ir viens no kritērijiem, svarīgi esot arī citi - profesionālā reputācija un politiskā neitralitāte.
Tomēr partijas vēl ir ļoti tālu no tā, lai spētu vienoties par valsts kontrolieres Sudrabas pēcteci, jo publiskajā telpā jau nopludinātie un citi Pietiek zināmie iespējamie amata pretendenti ir vai nu konkrētu politisko partiju pārstāvji, vai ar partiju interesēm cieši saistīti. Tas nozīmē, ka vienošanās par kādu no "politiskajiem kandidātiem" prasītu viņa izvirzītāju būtisku piekāpšanos citos lēmumos.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
