Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Civilās aviācijas institūtā īsi pirms tā slēgšanas 1998. gadā un bankrota jau Rīgas Aviācijas universitātes veidolā uzliesmoja diplomtirdzniecības skandāls. Nekārtības grāmatvedībā un neprecīzā saņemto un izmantoto diplomu uzskaite ir priekšnosacījumi augstskolā notiekošajām nelikumībām, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības nodaļas vadītāja Velta Vikmane.

Pēc V.Vikmanes stāstītā, komisija esot arī konstatējusi nopietnus studiju programmu izpildes pārkāpumus un faktu, ka daudzreiz diplomi izsniegti nepamatoti. Piemēram, daži cilvēki diplomu saņēmuši nevis par studiju programmas apguvi un zināšanām, bet par ilggadēju profesionālo darbu, kas ir ne vien pretlikumīgi, bet arī neloģiski. "Daudzi augstskolu darbinieki ir ļoti grēkojuši, pildot rektora pienākumu izpildītāja rīkojumus," īsi komentēja V.Vikmane.

(Diena, 1998. gada 17. oktobris http://www.diena.lv/arhivs/atklaj-nelikumibas-aviacijas-universitates-diplomu-izsniegsana-10341832)

Izmeklēšanu uzsāka Satversmes aizsardzības birojs, kas jau 2000. gadā konstatēja daudzus viltotus diplomus.

Skandāls sācies arī šonedēļ - tikai attiecībā uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA).

Šajā sakarā lietderīgi pieminēt bijušo Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas ideoloģisko sekretāri un Rīgas Kirova rajona komjaunatnes komitejas pirmo sekretāri Baibu Brigmani (nu Vienotība), kas ilgu laiku bija tieši Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomniece un tieši... izglītības lietās.

Interesanti, ka šīs abas izglītības iestādes un diplomskandālus apvieno viena un tā pati persona - Ministru prezidenta Dombrovska padomniece izglītības jautājumos (http://www.delfi.lv/news/national/politics/brigmane-konsultes-premjeru-izglitibas-jautajumos.d?id=23659269), finanšu ministra padomniece līdz 2010. gada 15. martam, Hipotēku un zemes bankas valdes locekle Baiba Brigmane. Viņa arī maģistres grādu ieguvusi Rīgas Aviācijas universitātē. http://www.vienotiba.lv/baiba_brigmane_.

Baibas Brigmanes gadījums ir sevišķi skandalozs, jo viņa nesen ievēlēta par Rīgas Domes deputāti, kā arī pati ir docente Banku augstskolā, bet savulaik Rīgas Domē vadījusi Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteju, bet pašlaik ir šīs izglītības komitejas un finanšu komitejas locekle galvaspilsētā.

Lai arī publiski ir norādīts, ka Brigmanes "disertāciju" vadījusi Ausma Špona, tomēr pati Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola vēsta, ka faktiski doktora grādu piešķīrusi cita kādreizējā Rīgas Domes deputāte, Baibas Brigmanes partijas biedre Māra Marnauza (http://www.rpiva.lv/index.php?mh=promocijas_padome), savukārt "Zinātņu daļu" šajā akadēmijā vada trešā partijas biedre Sanita Madalāne, ceturtais partijas biedrs ir rektores padomnieks Jānis Avotiņš. Tieši profesore Māra Marnauza atbildīga par to, ka doktora grāds izsniegts, neesot nekādām tiesībām uz to. Sava kompānija jeb Valdošiem viss atļauts.

Augstskolas, kurām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku tiek deleģētas tiesības piešķirt doktora zinātniskos grādus, ir noteiktas Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1000 "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām". Šobrīd Latvijā tādas tiesības ir piešķirtas 13 augstākās izglītības iestādēm, RPIVA šajā sarakstā nav iekļauta. Izglītības un zinātnes ministrija ir atklājusi šo pārkāpumu. Savukārt, Baiba Brigmane kā Ministru prezidenta padomniece, bijusī rektore un Banku augstskolas docente noteikti varēja apzināties apstākļus, ka iegūst doktora grādu tur, kur nav nekādu tiesību to piešķirt. Tā sacīt - nevar izlikties, ka neko nezina.

Savai "disertācijai" Brigmane izmantoja 2009. gada 31. marta noteikumu Nr.293 "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai" paredzēto, ka cilvēki varēja pieteikties "Starta programmā" Hipotēku bankā, kur sagadīšanās pēc Brigmane ir valdes locekle. Brigmanes darba hipotēze ir, ka "pašpieredzes pilnveidošanās inovatīvā mācīšanās procesā notiek sekmīgāk, ja pastāv mijsakarība starp sabiedrības attīstības mērķi un cilvēka vajadzību apmierināšanu", bet pētījuma novitāte ir "procesa varavīksnes cikls".

Brigmane norāda, ka līderība ir "vairāk vai mazāk saskatāms sabiedrības ietekmēšanas process, kas tiek mantots, konstruēts un uztverts kā cilvēku mijiedarbība humānos (un nehumānos) nevienlīdzības apstākļos -mijiedarbība, kuras atskaites punkts ir ētiskās un morālās vērtība". (http://www.rpiva.lv/pdf/baibabrigmane_2013_2.pdf, 6., 34.lpp)

Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja 1988. gada 18. novembra lēmumā teikts: "Pamatotu sašutumu darbaļaudīs izraisījusi laikraksta Padomju Jaunatne (redaktors A. Cīrulis) 10. novembra numurā ievietotā publikācija Otrdien, kurā bez jebkāda pamata PSRS likumu projekti nosaukti par "PSKP jaunā kursa revīziju, pat atklātu kontrrevolūciju, būtisku soli atpakaļ uz stagnācijas periodu"."

Biroja kārtējā sēdē tika izskatīts jautājums par laikraksta Padomju Jaunatne darbu, LĻKJS CK sekretāre, ko tagad pazīstam kā Baibu Brigmani, runāja par pārmaiņām pašā laikraksta redakcijā pēdējā gada laikā. Dibinoties laikrakstam Lauku Avīze, no PJ aizgāja pieci spējīgi žurnālisti. - Padomju Jaunatne ir ieguvusi citu seju, - Baiba sacīja, - kas mums, izdevējiem, kaunēties neliek...

(Inga Helmane, Padomju Jaunatne, 1989. gada 3. janvārī, Nr. 2)

* raksta autores pseidonīms.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...