Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Premjera kungs, neļaujiet Reiram iznīcināt „Kalkūnus”

Andrejs Elksniņš, Saeimas deputāts
16.07.2016.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

A. god. Ministru prezidenta kungs, šī gada 9. februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 91 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” īstenošanas noteikumi”.

Atbilstoši minētajiem noteikumiem paredzēts pilnveidot sociālo pakalpojumu sistēmu, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kā mērķa grupas norādītas pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Savukārt jau šī gada 12.maijā Labklājības ministrija deinstitucionalizācijas plāna ietvaros pieņēma lēmumu par Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Kalkūni” likvidāciju.

Lai arī minētie MK noteikumi paredz sociālās aprūpes sistēmas pilnveidošanu, Labklājības ministrijas nostāja saistībā ar Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Kalkūni” paredzēto likvidāciju - gan attiecībā uz filiālē esošo personu tālāko aprūpi, gan darbinieku tālāko nodarbinātību - rada veselu virkni jautājumu un neskaidrību, turklāt ir apšaubāma gan šāda lēmuma racionalitāte, gan tiesiskums, ņemot vērā normatīvo regulējumu, it īpaši bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Pašlaik „Kalkūnu” filiāle nodrošina personu diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu. Filiālē tiek nodrošināta medicīnas aprūpe, kuru sniedz nepieciešamie speciālisti: ģimenes ārsts, ārsts psihiatrs, pediatrs, ārsta palīgs, medicīnas māsas, fizioterapeiti, fizikālās terapijas māsas un citi, ir pieejama arī citu speciālistu palīdzība: psihologa nodarbības, logopēda nodarbības, sociālās rehabilitācijas nodarbības, speciālo pedagogu, sociālo darbinieku un cita personāla palīdzība.

Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu filiālē „Kalkūni” ir izveidota „Sensorā istaba” un „Sajūtu dārzs”, kas paredzēti personu sensoro maņu attīstīšanai. Personām tiek nodrošinātas dažādas laika pavadīšanas iespējas - interešu izglītības nodarbības, sporta aktivitātes, ekskursijas, koncertu, teātra izrāžu un citu pasākumu apmeklēšana.

Uzskatu, ka iespēja uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem būtu atbalstāma. Tomēr, pirms likvidēt esošo sistēmu, būtu lietderīgi gūt skaidru priekšstatu par jaunās sistēmas struktūru un priekšrocībām, kā arī riskiem, kas saistīti ar projekta realizāciju.

Slēgt bērnu aprūpes centru neplānoja iepriekšējie labklājības ministri. Visus pēdējos gadus "Kalkūni" tika attīstīti — bija atvēlēts finansējums remontam un ēku iekārtošanai (pēdējo 6 mēnešu laikā ap 350 tūkstošiem eiro, kā arī tika gatavoti projekti ES finansējuma piesaistīšanai, piemēram, ēku siltināšanai u.c.).

Slēgt bērnu namu nav iespējams ne šodien, ne 2019.gadā, ņemot vērā normatīvo regulējumu, kas skar bērnu ar īpašām vajadzībām tiesības un interešu aizsardzību. Bērns ir izaudzis šajā centrā, tā ir viņa dzīvesvieta, vide, kurā viņš dzīvo. Pie bērniem nāk vecāki, viņiem ir savas istabas (kurās viņi paši izvēlējušies pat tapetes), sociālie darbinieki ir viņu ģimenes locekļi, dažkārt krustvecāki, bet juridiski - aizbildņi. Bērniem tur ir savi draugi, savas rotaļlietas u.t.t. Par šiem apstākļiem savus atzinumus būtu jādod gan tiesībsargam, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, gan arī Bāriņtiesai, lemjot par katra bērna pārcelšanas iespējamību un šādu rīcību tieši bērna interesēs.

Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, skaidrs, ka arī par aprūpes centra darbinieku atlaišanu runāt ir pāragri. Efektīvāk būtu jārisina sociālo darbinieku atalgojuma un noslogotības koeficientu disproporcijas problēmas (slimie bērni arī pēc 18 gadiem paliek bērni, lai arī ir pilngadīgi). Šajā jautājumā labklājības ministram tiks sagatavoti priekšlikumi, kas skar atalgojuma koeficientu un noslogotības izvērtēšanu. Manuprāt, atalgojums ir pārāk zems, bet noslogojums - pārāk augsts. Tāpat mēs analizējam, vai ministrija izmantos savus administratīvos resursus, lai vajātu „Kalkūnu” darbiniekus un mēģinātu kādu citādi domājošo atlaist, aizbildinoties, piemēram, ar valodas nezināšanu (nepieciešamā valodas kategorija ir visiem aprūpes centra darbiniekiem), ar dalību iedzīvotāju parakstu vākšanas kampaņā vai komunikācijā ar žurnālistiem. Šis jautājums jau ir apspriests ar Latvijas zvērināto advokātu kolēģiju, kas pēc vajadzības varētu nodrošināt juridisko palīdzību kā pašiem bērniem, tā viņu aizbildņiem, vecākiem.

„Kalkūnu” iespējamo slēgšanu esam apsprieduši arī ar Latvijas ārstu biedrības vadītāju Pēteri Apini, un nonācām pie kopēja viedokļa, ka ir nepieciešams speciālistu un psihiatru slēdziens par to, vai šāds ministrijas lēmums atbilst pašu bērnu interesēm.

Informējam Jūs, ka jau 2016.gada 9.jūnijā esam nosutuši pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram ar lūgumu dot skaidrojumu sakara ar viņa pieņemto lēmumu likvidēt Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāli „Kalkūni”. Savukārt, 2016.gada 6.jūlijā lūdzām Tiesībsargu Juri Jansonu uzsākt pārbaudi par bērnu tiesību ievērošanu konkrētā ministra lēmuma sakara.

Šī gada 12.jūlijā esam jau saņēmuši labklājības ministra J.Reira atbildi uz mūsu pieprasījumu. Diemžēl tikai virspusēja atrakstīšanās. Tā arī nav atbildēts uz galveno jautājumu: kā ģimenes spēs nodrošināt aprūpi bērniem ar īpašām vajadzībām, ņemot vērā, ka tam ir nepieciešama gan speciāla infrastruktūra, gan iemaņas? Cik daudz ģimeņu Latvijā ir gatavas to uzņemties, un vai tām ir pietiekama pieredze un kvalifikācija? Kas un kā jaunos aprūpētājus apmācīs, finansēs un kontrolēs? Priekš kam pieaugušos pārcelt uz citiem centriem? Ko iecerēts darīt ar „Kalkūnu” telpām? Ja plānots turpināt izmantot „Kalkūnu” aprīkojumu, tad vispār izveidosies neloģiska situācija - pacienti tiks pārcelti uz citām vietām, bet kāds viņus turpinās vadāt uz procedūrām „Kalkūnos”. Diemžēl labklājības ministrs arī nav informējis par kādiem rīcības priekšlikumiem saistībā ar darbavietām - kur strādās cilvēki, kuri šobrīd strādā „Kalkūnos”?

Lūdzu Jūs iejaukties minētā jautājuma risināšanā un saglabāt sociālo aprūpes centru "Kalkūni" Latgalei, nodrošinot visu iesaistīto pušu, it īpaši bērnu ar speciālām vajadzībām, interešu aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...