Preiļu pašvaldība ignorē Iepirkumu uzraudzības biroju un, iespējams, lobē politiķiem pietuvinātas, ar "Altum" saistītas firmas intereses
Pietiek lasītājs13.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Preiļu novada pašvaldības deputāti konstatējuši iespējamas nelikumības pašvaldības darbā, kā rezultātā tiek nelietderīgi izšķērdēti pašvaldības līdzekļi, Deputātiem bažas rada pašvaldības Juridiskās un iepirkumu daļas un Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas rīcība, iespējams, mērķtiecīgi lobējot vienu uzņēmumu – ar Attīstības finanšu institūciju Altum cieši saistīto SIA RCG Lighthouse, kas jau iepriekš nepamatoti ir uzvarējusi gandrīz visos ielu apgaismojuma iepirkumos, vismaz 18 pašvaldībās. Šogad pēc būtības identisks iepirkums ticis atkārtoti izsludināts arī Preiļu novadā, pēc būtības ignorējot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru tika pārtraukts iepriekš izsludinātais konkurss.
SIA RCG Lighthouse pašvaldību izsludinātos iepirkumos par apgaismojuma ierīkošanu līdz šim uzvarējis – Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī; Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras un Aizkraukles novados. Ar dažiem izņēmumiem šīs pašvaldības vieno fakts, ka iepirkumu izsludināšanas un līgumu slēgšanas laikā valdošajās pozīcijās tajās bijuši deputāti, kas pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Zīmīgi, ka arī SIA RCG Lighthouse darbinieks Aivars Draudiņš ir arī LRA priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna padomnieks.
Izanalizējot iepirkuma tehnisko specifikāciju, Preiļu novada pašvaldības deputāti Lauris Pastars, Maruta Plivda, Raimonds Rubins, Juris Erts un Andris Pastars secinājuši, ka Preiļu novada pašvaldība ļoti vēlas noslēgt līgumu tieši ar SIA RCG Lighthouse, izvirzot nepamatotas prasības, kas nesamērīgi paaugstina iepērkamo preču cenu un ierobežo piegādātāju loku.
Preiļu novada pašvaldība iepirkuma tehniskā specifikācijā pretendentam prasa iepriekšējo 5 (piecu) gadu laikā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm ir noslēdzis un izpilda vismaz 2 (divus) līgumus par LED apgaismojuma pilna servisa pakalpojumiem, kuru katra līguma kopējais apgaismojuma vienību skaits nav mazāks par300 (trīs simti) vienībām. Līgumi var būt izpildes stadijā - t.i. apgaismojums ir uzstādīts, pilna servisa pakalpojumu sniegšana pārsniedz 12 mēnešu termiņu.
Šāda pieredze ir tikai vienam pretendentam SIA RCG Lighthouse, kas nepamatoti ierobežo konkurenci. Faktiski Preiļu novada pašvaldība neievēro IUB 2022.gada 2.jūnijā pieņemto lēmumu Nr.4-1.2/22-88 par iepriekšējo apgaismojuma konkursu Nr. PNP 2022/24AK, kas tika pārtraukts ar liegumu slēgt līgumu: "Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma 2.3.1.punkta prasībai nav konstatējams objektīvs pamatojums un tā nepamatoti ierobežo konkurenci, attiecīgi tā ir atceļama; līdz ar to iesniedzēju PLC un MP iesniegumi šajā daļā ir pamatoti."
Iepirkuma tehniskā specifikācijā definēta prasība par 90 grādu konsoli. Tas rada mākslīgu sadārdzinājumu un nepamatotu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu. Šāds regulācijas leņķis fiziski nav nepieciešams. Visās Preiļu pašvaldības ielās iespējams uzmontēt gaismekli ar daudz mazāku regulēšanas diapazonu.
Iepirkumā tehniskajā specifikācijā ir definēti konkrēti gaismekļu izmēri. Ja iepirkuma mērķis ir elektroenerģijas patēriņa samazinājums, rodas jautājums, kādēļ mērķi var sasniegt tikai ar precīzi milimetros izteiktu lielu gaismekļa izmēru? Kādēļ energoefektivitāti nevar panākt ar 6 mm vai 7 mm mazāku gaismekli? Ne jau gaismekļa izmērs milimetros nosaka gaismekļa efektivitāti un to, cik lielā apmērā var tikt ietaupīta elektrība! Šādas nepamatotas un skrupulozas prasības var liecināt par konkurences ierobežošanu un vēlmi iegādāties konkrēta piegādātāja preci.
Pašvaldība vēlas iegādāties arī konkrēta ražotāja gaismekļu kontrolierus. Citylight apgaismojuma vadības sistēma ir konkrēta ražotāja - SIA Teliko Latvijā izstrādāta programmatūra. Ja programmatūras (sistēmas) izstrādātājs nedod potenciāliem piegādātājiem sistēmas pieejas kodus (datus), tad neviens piegādātājs nespēj piedāvāt savietojamību un nespēj izpildīt prasību. Vēl vairāk – SIA Teliko par informācijas samiegšanu var prasīt potenciāliem piegādātājiem nesamērojamu samaksu (cenu).
Šāda prasība – definējot konkrētu preci (zīmolu), nevis tās tehniskās prasības, kas ir sasniedzamas, ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Citās Eiropas Savienības valstīs publisko iepirkumu veicēji izmanto savu teritoriju apgaismošanai divas vai pat trīs dažādas sistēmas. Kāpēc Preiļu novada pašvaldība nepamatoti ierobežo konkurenci, prasot tieši ar SIA “Teliko” izstrādāto sistēmu saderīgus gaismekļus?
Preiļu novada pašvaldība iepirkuma tehniskā specifikācijā neprasa būtiskus neatkarīgu testēšanas laboratoriju testa protokolus vai sertifikātus, kas apliecinātu, ka piegādāti tiks tiešām tehniski atbilstoši gaismekļi. Vienīgie testi ir prasīti par IK un IP klases apliecinājumu, kā arī EMC testa protokols. Tas arī liek domāt, ka iepirkuma prasības ir sagatavotas konkrētam piegādātajam, kura piegādātās Ķīnas ražotāja preces nemaz nav atbilstoši testētas.
Ņemot vērā minēto, lai novērstu turpmāku nelikumīgu līdzekļu izlietošanu, Preiļu novada domes deputāti vērsušies ar lūgumu pie Preiļu novada domes vadības, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Valsts kontrolē, lai savas kompetences un iespēju robežās izvērtētu jautājumu par notiekošo Preiļu pašvaldībā ar mērķi noskaidrot, vai pašvaldības rīcība, organizējot iepirkumus un slēdzot iepirkumu līgumus, ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
