Preiļu pašvaldība ignorē Iepirkumu uzraudzības biroju un, iespējams, lobē politiķiem pietuvinātas, ar "Altum" saistītas firmas intereses
Pietiek lasītājs13.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Preiļu novada pašvaldības deputāti konstatējuši iespējamas nelikumības pašvaldības darbā, kā rezultātā tiek nelietderīgi izšķērdēti pašvaldības līdzekļi, Deputātiem bažas rada pašvaldības Juridiskās un iepirkumu daļas un Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas rīcība, iespējams, mērķtiecīgi lobējot vienu uzņēmumu – ar Attīstības finanšu institūciju Altum cieši saistīto SIA RCG Lighthouse, kas jau iepriekš nepamatoti ir uzvarējusi gandrīz visos ielu apgaismojuma iepirkumos, vismaz 18 pašvaldībās. Šogad pēc būtības identisks iepirkums ticis atkārtoti izsludināts arī Preiļu novadā, pēc būtības ignorējot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru tika pārtraukts iepriekš izsludinātais konkurss.
SIA RCG Lighthouse pašvaldību izsludinātos iepirkumos par apgaismojuma ierīkošanu līdz šim uzvarējis – Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī; Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras un Aizkraukles novados. Ar dažiem izņēmumiem šīs pašvaldības vieno fakts, ka iepirkumu izsludināšanas un līgumu slēgšanas laikā valdošajās pozīcijās tajās bijuši deputāti, kas pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Zīmīgi, ka arī SIA RCG Lighthouse darbinieks Aivars Draudiņš ir arī LRA priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna padomnieks.
Izanalizējot iepirkuma tehnisko specifikāciju, Preiļu novada pašvaldības deputāti Lauris Pastars, Maruta Plivda, Raimonds Rubins, Juris Erts un Andris Pastars secinājuši, ka Preiļu novada pašvaldība ļoti vēlas noslēgt līgumu tieši ar SIA RCG Lighthouse, izvirzot nepamatotas prasības, kas nesamērīgi paaugstina iepērkamo preču cenu un ierobežo piegādātāju loku.
Preiļu novada pašvaldība iepirkuma tehniskā specifikācijā pretendentam prasa iepriekšējo 5 (piecu) gadu laikā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm ir noslēdzis un izpilda vismaz 2 (divus) līgumus par LED apgaismojuma pilna servisa pakalpojumiem, kuru katra līguma kopējais apgaismojuma vienību skaits nav mazāks par300 (trīs simti) vienībām. Līgumi var būt izpildes stadijā - t.i. apgaismojums ir uzstādīts, pilna servisa pakalpojumu sniegšana pārsniedz 12 mēnešu termiņu.
Šāda pieredze ir tikai vienam pretendentam SIA RCG Lighthouse, kas nepamatoti ierobežo konkurenci. Faktiski Preiļu novada pašvaldība neievēro IUB 2022.gada 2.jūnijā pieņemto lēmumu Nr.4-1.2/22-88 par iepriekšējo apgaismojuma konkursu Nr. PNP 2022/24AK, kas tika pārtraukts ar liegumu slēgt līgumu: "Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma 2.3.1.punkta prasībai nav konstatējams objektīvs pamatojums un tā nepamatoti ierobežo konkurenci, attiecīgi tā ir atceļama; līdz ar to iesniedzēju PLC un MP iesniegumi šajā daļā ir pamatoti."
Iepirkuma tehniskā specifikācijā definēta prasība par 90 grādu konsoli. Tas rada mākslīgu sadārdzinājumu un nepamatotu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu. Šāds regulācijas leņķis fiziski nav nepieciešams. Visās Preiļu pašvaldības ielās iespējams uzmontēt gaismekli ar daudz mazāku regulēšanas diapazonu.
Iepirkumā tehniskajā specifikācijā ir definēti konkrēti gaismekļu izmēri. Ja iepirkuma mērķis ir elektroenerģijas patēriņa samazinājums, rodas jautājums, kādēļ mērķi var sasniegt tikai ar precīzi milimetros izteiktu lielu gaismekļa izmēru? Kādēļ energoefektivitāti nevar panākt ar 6 mm vai 7 mm mazāku gaismekli? Ne jau gaismekļa izmērs milimetros nosaka gaismekļa efektivitāti un to, cik lielā apmērā var tikt ietaupīta elektrība! Šādas nepamatotas un skrupulozas prasības var liecināt par konkurences ierobežošanu un vēlmi iegādāties konkrēta piegādātāja preci.
Pašvaldība vēlas iegādāties arī konkrēta ražotāja gaismekļu kontrolierus. Citylight apgaismojuma vadības sistēma ir konkrēta ražotāja - SIA Teliko Latvijā izstrādāta programmatūra. Ja programmatūras (sistēmas) izstrādātājs nedod potenciāliem piegādātājiem sistēmas pieejas kodus (datus), tad neviens piegādātājs nespēj piedāvāt savietojamību un nespēj izpildīt prasību. Vēl vairāk – SIA Teliko par informācijas samiegšanu var prasīt potenciāliem piegādātājiem nesamērojamu samaksu (cenu).
Šāda prasība – definējot konkrētu preci (zīmolu), nevis tās tehniskās prasības, kas ir sasniedzamas, ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Citās Eiropas Savienības valstīs publisko iepirkumu veicēji izmanto savu teritoriju apgaismošanai divas vai pat trīs dažādas sistēmas. Kāpēc Preiļu novada pašvaldība nepamatoti ierobežo konkurenci, prasot tieši ar SIA “Teliko” izstrādāto sistēmu saderīgus gaismekļus?
Preiļu novada pašvaldība iepirkuma tehniskā specifikācijā neprasa būtiskus neatkarīgu testēšanas laboratoriju testa protokolus vai sertifikātus, kas apliecinātu, ka piegādāti tiks tiešām tehniski atbilstoši gaismekļi. Vienīgie testi ir prasīti par IK un IP klases apliecinājumu, kā arī EMC testa protokols. Tas arī liek domāt, ka iepirkuma prasības ir sagatavotas konkrētam piegādātajam, kura piegādātās Ķīnas ražotāja preces nemaz nav atbilstoši testētas.
Ņemot vērā minēto, lai novērstu turpmāku nelikumīgu līdzekļu izlietošanu, Preiļu novada domes deputāti vērsušies ar lūgumu pie Preiļu novada domes vadības, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Valsts kontrolē, lai savas kompetences un iespēju robežās izvērtētu jautājumu par notiekošo Preiļu pašvaldībā ar mērķi noskaidrot, vai pašvaldības rīcība, organizējot iepirkumus un slēdzot iepirkumu līgumus, ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
