Preiļu pašvaldība ignorē Iepirkumu uzraudzības biroju un, iespējams, lobē politiķiem pietuvinātas, ar "Altum" saistītas firmas intereses
Pietiek lasītājs13.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Preiļu novada pašvaldības deputāti konstatējuši iespējamas nelikumības pašvaldības darbā, kā rezultātā tiek nelietderīgi izšķērdēti pašvaldības līdzekļi, Deputātiem bažas rada pašvaldības Juridiskās un iepirkumu daļas un Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas rīcība, iespējams, mērķtiecīgi lobējot vienu uzņēmumu – ar Attīstības finanšu institūciju Altum cieši saistīto SIA RCG Lighthouse, kas jau iepriekš nepamatoti ir uzvarējusi gandrīz visos ielu apgaismojuma iepirkumos, vismaz 18 pašvaldībās. Šogad pēc būtības identisks iepirkums ticis atkārtoti izsludināts arī Preiļu novadā, pēc būtības ignorējot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru tika pārtraukts iepriekš izsludinātais konkurss.
SIA RCG Lighthouse pašvaldību izsludinātos iepirkumos par apgaismojuma ierīkošanu līdz šim uzvarējis – Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī; Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras un Aizkraukles novados. Ar dažiem izņēmumiem šīs pašvaldības vieno fakts, ka iepirkumu izsludināšanas un līgumu slēgšanas laikā valdošajās pozīcijās tajās bijuši deputāti, kas pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Zīmīgi, ka arī SIA RCG Lighthouse darbinieks Aivars Draudiņš ir arī LRA priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna padomnieks.
Izanalizējot iepirkuma tehnisko specifikāciju, Preiļu novada pašvaldības deputāti Lauris Pastars, Maruta Plivda, Raimonds Rubins, Juris Erts un Andris Pastars secinājuši, ka Preiļu novada pašvaldība ļoti vēlas noslēgt līgumu tieši ar SIA RCG Lighthouse, izvirzot nepamatotas prasības, kas nesamērīgi paaugstina iepērkamo preču cenu un ierobežo piegādātāju loku.
Preiļu novada pašvaldība iepirkuma tehniskā specifikācijā pretendentam prasa iepriekšējo 5 (piecu) gadu laikā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm ir noslēdzis un izpilda vismaz 2 (divus) līgumus par LED apgaismojuma pilna servisa pakalpojumiem, kuru katra līguma kopējais apgaismojuma vienību skaits nav mazāks par300 (trīs simti) vienībām. Līgumi var būt izpildes stadijā - t.i. apgaismojums ir uzstādīts, pilna servisa pakalpojumu sniegšana pārsniedz 12 mēnešu termiņu.
Šāda pieredze ir tikai vienam pretendentam SIA RCG Lighthouse, kas nepamatoti ierobežo konkurenci. Faktiski Preiļu novada pašvaldība neievēro IUB 2022.gada 2.jūnijā pieņemto lēmumu Nr.4-1.2/22-88 par iepriekšējo apgaismojuma konkursu Nr. PNP 2022/24AK, kas tika pārtraukts ar liegumu slēgt līgumu: "Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma 2.3.1.punkta prasībai nav konstatējams objektīvs pamatojums un tā nepamatoti ierobežo konkurenci, attiecīgi tā ir atceļama; līdz ar to iesniedzēju PLC un MP iesniegumi šajā daļā ir pamatoti."
Iepirkuma tehniskā specifikācijā definēta prasība par 90 grādu konsoli. Tas rada mākslīgu sadārdzinājumu un nepamatotu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu. Šāds regulācijas leņķis fiziski nav nepieciešams. Visās Preiļu pašvaldības ielās iespējams uzmontēt gaismekli ar daudz mazāku regulēšanas diapazonu.
Iepirkumā tehniskajā specifikācijā ir definēti konkrēti gaismekļu izmēri. Ja iepirkuma mērķis ir elektroenerģijas patēriņa samazinājums, rodas jautājums, kādēļ mērķi var sasniegt tikai ar precīzi milimetros izteiktu lielu gaismekļa izmēru? Kādēļ energoefektivitāti nevar panākt ar 6 mm vai 7 mm mazāku gaismekli? Ne jau gaismekļa izmērs milimetros nosaka gaismekļa efektivitāti un to, cik lielā apmērā var tikt ietaupīta elektrība! Šādas nepamatotas un skrupulozas prasības var liecināt par konkurences ierobežošanu un vēlmi iegādāties konkrēta piegādātāja preci.
Pašvaldība vēlas iegādāties arī konkrēta ražotāja gaismekļu kontrolierus. Citylight apgaismojuma vadības sistēma ir konkrēta ražotāja - SIA Teliko Latvijā izstrādāta programmatūra. Ja programmatūras (sistēmas) izstrādātājs nedod potenciāliem piegādātājiem sistēmas pieejas kodus (datus), tad neviens piegādātājs nespēj piedāvāt savietojamību un nespēj izpildīt prasību. Vēl vairāk – SIA Teliko par informācijas samiegšanu var prasīt potenciāliem piegādātājiem nesamērojamu samaksu (cenu).
Šāda prasība – definējot konkrētu preci (zīmolu), nevis tās tehniskās prasības, kas ir sasniedzamas, ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Citās Eiropas Savienības valstīs publisko iepirkumu veicēji izmanto savu teritoriju apgaismošanai divas vai pat trīs dažādas sistēmas. Kāpēc Preiļu novada pašvaldība nepamatoti ierobežo konkurenci, prasot tieši ar SIA “Teliko” izstrādāto sistēmu saderīgus gaismekļus?
Preiļu novada pašvaldība iepirkuma tehniskā specifikācijā neprasa būtiskus neatkarīgu testēšanas laboratoriju testa protokolus vai sertifikātus, kas apliecinātu, ka piegādāti tiks tiešām tehniski atbilstoši gaismekļi. Vienīgie testi ir prasīti par IK un IP klases apliecinājumu, kā arī EMC testa protokols. Tas arī liek domāt, ka iepirkuma prasības ir sagatavotas konkrētam piegādātajam, kura piegādātās Ķīnas ražotāja preces nemaz nav atbilstoši testētas.
Ņemot vērā minēto, lai novērstu turpmāku nelikumīgu līdzekļu izlietošanu, Preiļu novada domes deputāti vērsušies ar lūgumu pie Preiļu novada domes vadības, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Valsts kontrolē, lai savas kompetences un iespēju robežās izvērtētu jautājumu par notiekošo Preiļu pašvaldībā ar mērķi noskaidrot, vai pašvaldības rīcība, organizējot iepirkumus un slēdzot iepirkumu līgumus, ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
