Iesaki rakstu: 
Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā par Nikolo Pašinjana partiju nobalsoja vairāk nekā septiņdesmit procentu vēlētāju. Tā mēdz notikt.
Latvijā pirmajās padomju vēlēšanās par komunistiem nobalsoja vēl vairāk, arī Ziemeļkorejā cilvēki balso, bet mēs taču zinām, cik šādās vēlēšanās ir patiesas. Armēnijā izvēle bija, un cilvēki izvēlējās.
Cilvēktiesību tiesa
Tikko Eiropas Padomes Cilvēktiesību tiesa sakarā ar Armēnijas pilsoņa sūdzību uzdeva jautājumus Armēnijas valdībai. Kad sakarā ar šo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesa saņems atbildes no Armēnijas valdības, tā lems un pieņems nolēmumu par šo sūdzību.
Īpašais stāvoklis
2008. gada februārī pašreizējais Armēnijas premjers Nikolo Pašinjans aktīvi darbojās opozīcijā un vadīja politisko apvienību «Impīčments».
Tikko bija notikušas Armēnijas prezidenta vēlēšanas, un to rezultātus vara viltoja. Opozīcijas aicināta tauta izgāja ielās. Tauta protestēja pret negodīgām vēlēšanām.
Deviņi kritušie
Protesti beidzās traģiski. 2008. gada 1. martā Armēnijā vara pasludināja ārkārtēju situāciju un ieviesa izņēmuma stāvokli (līdzīgs kara stāvoklim), policija un armija tiešā tēmējumā šāva uz demonstrantiem, bija daudz ievainoto, un deviņus cilvēkus nogalināja.
Cietums
Protestu vadītāju Nikolo Pašinjanu izsludināja meklēšanā. Viņš pieteicās brīvprātīgi, un viņu notiesāja uz septiņiem gadiem ieslodzījumā. Kamēr viņš atradās ieslodzījumā viņa sūdzība par šiem notikumiem nonāca Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Nebijis gadījums
Gadījums ir nebijis un unikāls, jo valdību, kura sniegs atbildes Eiropas Cilvēktiesību tiesai, vada tas pats cilvēks, kurš iesniedza sūdzību ECT! Armēnijas premjers Nikolo Pašinjans atbildēs uz ECT uzdotajiem jautājumiem, kas izriet no opozicionāra Niloko Pašinjana sūdzības.
Dzīve ir pilna pārsteigumu un nejaušību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tas ir nebijis gadījums.
Sūdzības būtība
Sūdzībā pret Armēnijas valsti Nikolo Pašinjans Cilvēktiesību tiesu lūdz atzīt notikušās vēlēšanas par negodīgām un atklāt patiesību par šīm vēlēšanām Armēnijā, kā arī morālo un materiālo kompensāciju par radītiem zaudējumiem. Par to, ka valsts viņu nepamatoti represēja un ierobežoja viņa, kā pilsoņa tiesības.
2018. gadā, kļūstot par Armēnijas valdības vadītāju, viņš atsauca savu prasību par materiālo kompensāciju. Nu spēkā ir tikai prasības par viltotām vēlēšanām un morālo zaudējumu. Viņš vēl aizvien pieprasa, lai ar tiesas nolēmumu tiktu atklāta patiesība par notikušo un nosaukti vainīgie.
Ko tiesai atbildēs Armēnijas valdība?
Pēc opozicionāra Nikolo Pašinjana prasības uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas jautājumiem atbildēs Armēnijas valdības vadītājs Nikolo Pašinjans un pildīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas lemto par morālo kompensāciju bijušajam ieslodzītajam Nikolo Pašinjanam...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
