Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Dzīvokļu īpašnieki Ganību dambī 13 raksta: pilnīgu izmisumu tas rada vientuļiem cilvēkiem, kuriem vēl jāiekļaujas mājas siltināšanas (renovācijas) projektos un paredzamajās zemes (var teikt piespiedu) atpirkšanas procesos, kuros vēl grib "piespēlēt " nevienam nevajadzīgu zemi. Tas draud ari mūsu biedrībai "Ganību dambis 13", kur ar visādām pirkšanas pārdošanas mahinācijām cenšas vēl "piespēlēt" 400 m², jo šo kvadratūru zemes īpašnieks nevarot izmantot.

Dzelzavas ielā 59 tiek piespēlēta papildu zeme 1000 m². Šādas darbības palielināt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu ar piespiedu privatizāciju vai piespiedu nomu piekopj arī Rīgas dome un pieprasa īpašuma nodokli vai nomas maksu, par ko tiesās arī ir māju iedzīvotāju ierosināti procesi.

Mājas Viršu ielas 13 Rīgā dzīvokļu kopība, atrodoties tiesāšanās šausmu situācijā strīdā ar SIA par nomas maksu piedziņu, izklāstot un citējot zemāk minētos spriedumus, jautā, citēju:

1) Tās pretarguments (laikam domāts SIA … pretarguments) līguma slēgšanas nepieciešamībai balstās uz "Aizkraukles rajona tiesas 14.06.2016. sprieduma lietā Nr. C30427516", kurš balstās uz "Senāta lietām SKC-71/2009 un SKC-43/2011"?

2) Vai es pareizi sapratu Senāta spriedumu: attiecībās starp dzīvokļu īpašnieku un zemesgabala īpašnieku ir likumiskas, līdz ar to līgums nav nepieciešams?

3) Vai es pareizi sapratu rajona tiesas spriedumu: Augstākajai tiesai (Senātam) ir lielāks juridiskais spēks nekā likumdevējam, līdz ar to, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta 1. daļa tiek atmesta?

Ja atbildēt tieši, ir jāsaka, ka šeit AT Senāts sevi tiešām ir pasludinājis augstāk par Saeimas likumiem, par Saeimu un valdību.

Vai to, ka tiesu izdomai nav tiesiska pamata, nesaprot AT Senāts?

Pat kāds bijušais pensionēts tiesnesis biedrībai „Ausma” raksta, citēju: „Valda nauda, kas maksā, tas pasūta mūziku. Skumji, ka tas jāsecina par bijušajiem kolēģiem. Ar namu pārvaldnieku (NP) cīnos divus gadus bezcerīgi. Man institūcija nevar nosaukt iestādi, kurai tiesības pārbaudīt NP rēķinus par apsaimniekošanu. VK atbild, ka pārslogoti.”

Nav šaubu, ja tiesas spriedumos jau izveidojusies pārprasta prakse vai ieviesta nelikumīga normu piemērošana vai interpretācija, atsevišķiem zemes lielīpašniekiem atraisa iespējas psiholoģiski terorizēt dzīvokļu īpašniekus un netaisnīgi vērsties tiesā piedzīt apšaubāmu nomas maksu, ko viņi arī panāk un vēl nabagus apliek ar tiesu izdevumiem, iedzen postā un izmisumā.

Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikts, ka ikviens savas tiesības un likumiskās intereses var aizstāvēt taisnīgā tiesā.

 Likuma „Par tiesu varu” 1.panta ceturtā daļa paredz, ka „katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā”. Šādas tiesības garantētas arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā.

Tad kā var kaut ko aizstāvēt, ka tev, nabagam, nav naudas, nav nomas līguma, nav rakstveida nosacījumu par zemes lietošanas noteikumiem Civillikuma kārtībā, nav vienošanās iespēju par nomas maksu, par katras puses atbildību, ir tikai viena norma, ko atzīst Senāts – CL 968 panta izņēmumu minētais 14.pants, ka māja un zeme var būt atsevišķs īpašums. Tēlaini izsakoties, dzīvokļu īpašniekiem ar šādu likumu interpretāciju un šādiem tiesu spriedumiem tiek „aplauztas rokas”. Grūti iedomāties, ka pat totalitāros režīmos tiesas atļautos šādu necieņu pret likumu.

Rīgā no zemes zem daudzdzīvokļu mājām lielīpašnieku puses notiek ļoti asas zemes piespiedu nomas represijas pret dzīvokļu īpašniekiem, kas izpaužas ar to, ka pieprasa maksu ar atpakaļejošu periodu, pat no 2008.gada, no viena dzīvokļa pat 1500 - 2000 EUR vai citas summas, piemēram, Kr. Valdemāra 143/2, Ūnijas ielā 29, Vaidavas ielā 9 un citur, paaugstina nomas maksu neatbilstoši tā laika nosacījumiem un kadastrālai vērtībai un rosina citus strīdus, kas uzskatāmi par nepamatotiem un netaisnīgiem. Šajos pieprasījumos var manīt arī krāpšanas pazīmes.

Daudzi dzīvokļu īpašnieki izjūt milzīgu netaisnību un lej asaras ne tikai par to, ka noziedzīgi tika atņemta zeme zem mājas, bet viņu dzīve jau pārvērsta ellē, dzīvo vienās šausmās. Personām, kuras vēršas pie mūsu biedrības „Ausma” pēc padoma, ko darīt, rekomendējam – maksājiet, ko pieprasa zemes zem mājām „baltie baroni”, jo tiesas šajos prasījumos, cik var saprast, ir netaisnīgas, jūs iedzīs vēl lielākā postā un maksāsiet sadārdzinātos milzīgos zemes īpašnieku advokātu pakalpojumu rēķinus, tiesas izdevumus. Nebrīnieties, ja vēl apliks ar procentu pieaugumu, ar tiesu izpildītāju izdevumiem, ar PVN, ar ko arī tiek draudēts, pieprasot maksu. Tātad maksājiet un vienlaicīgi gatavojiet protesta vēstules zemes īpašniekiem un valsts institūcijām pārbaudīt šādas zemes īpašnieku rīcības likumību un pēc tam vērsieties tiesā ar prasības pieteikumu atdot samaksātās naudas summas.

Un kāds apsaimniekotājs Purvciemā izdomājis, kā tieši terorizēt dzīvokļu īpašniekus. Grupa vīriešu piebraukusi pie mājas ar mikroautobusu un nobloķējuši pie mājas stāvošo 12 automašīnu riteņus, uzliekot zīmes, ka atslēgs tikai pēc tam, kad samaksās pieprasīto nomas maksu un 6 % no kadastrālās vērtības, jo jūsu pārvaldnieks nav pārskaitījis maksu, tātad dubultā, maksājiet no jauna. Iedzīvotāji paspējuši aizturēt mikroautobusu, izsaukuši policiju, automašīnas tikušas atbloķētas, bet, vai huligānus sodīja, neviens nezina.

Zemes uzpircēju “veiklie zēni” ir atraduši atbalstu Augstākās tiesas Senāta personā un bravurīgi sludina savus draudus piedzīt apšaubāmu nomas maksu un par apšaubāmu laika periodu, pievieno vēstuli ar 98 spriedumu numuru uzskaitījumu, kuros esot piedzīta analoģiskas nomas maksas, kas uzskatāms kā psiholoģisks terors – šausmas, ja jau 98 gadījumos piedzina, mūs satiesās kā nebijis. Šī „Vienotā norēķinu centra” vēstule kopumā ir juridiski nekorekta un neatbilst likumam, tā ir nevis skaidrojums, kā rīkoties, bet drīzāk dzīvokļu īpašniekiem šausmas izraisoša draudu vēstule, to starp, ar draudiem, ka summa varot pat dubultoties, ja nenomaksāsiet divu nedēļu laikā, no 15 – 28. februārim.

Starp citu, likumdevējs likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54 pantā un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta 5.daļu un 12.panta 2.¹ punktu, nav noteicis sekas un atbildību par rakstveida nomas līguma slēgšanas prasību neievērošanas gadījumā.

Neraugoties uz to, šaubas nerada tas, ka, ja nav nomas līguma un vienošanās par nomas maksu, nav tiesiski pieprasīt arī maksu.

Augstākās tiesas mājas lapā varam atrast secinājumu, ka „tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas pamattiesībām. Pamatā taisnīgas tiesas jēdziens ietver divus aspektus: tiesu kā neatkarīgu un objektīvu tiesu varas institūciju un procesu, kas nodrošina lietas taisnīgu un objektīvu izspriešanu”. Kur mēs atradīsim taisnīgu tiesu, ja jau pat Senāts spriež tiesu uz pieņēmumu pamata, izdomājumu pamat, kas nav noteikts likumā? Kā var runāt par taisnīgu tiesu, ka tās prakse, mūsuprāt nogājusi greizi?

 Mūsuprāt, ja šajos konkrētajos gadījumos ir saskatāmi tīši likuma pārkāpumi, uz ko nevērš uzmanību ne prokuratūra, ne attiecīgās tiesu instance un to vadītāji, ne Tieslietu ministrija, personām, kuru tiesības tiek aizskartas, būtu nepieciešams informēt šīs institūcijas un prasīt reaģēt ar attiecīga noregulējuma ierosināšanu.

Tiesas spriedumi pēc to stāšanās spēkā iegūst likuma spēku, bet uz Senāta spriedumu secinājumiem visos citos turpmākajos tiesu procesos tiesa un procesa dalībnieki parasti jau atsaucas kā uz likumu. Tātad, tiesas, pieļaujot šādus interpretācijas precedentus, rada praksi sērijveida taisnīgas tiesas principa pārkāpumiem, kā to jau saskatījis minētais kādas dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks.

Kā apliecinājumam par teikto nelikumību AT Senāta spriedumos, ieskatīsimies, kā šādas prasības risina nu jau citā spriedumā. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. C29859011 SKC-5/2016 lasām, ka tajā dod vēl brīvākas rokas uz patvaļīgu, likumam neatbilstošu normu interpretāciju, citēju: „ zemes īpašnieka tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu ir saprotamas tādējādi, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt gan nomas līguma noslēgšanu, gan faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu. Cik garš, tik plats, manipulējam, kā patik vai pārrakstam Senāta pieņēmumus, kaut tiesai ir jābūt neatkarīgai, vadīties tikai no likuma un atsaukties uz judikāciju vienīgi gadījumos, lai apstiprinātu likuma nosacījumus.           

Katram lasītājam jau skaidrs, ka minētais speciālais dzīvojamo māju privatizācijas likums un zemes reformas likums, kas regulē šo sfēru, šādas, tiesas spriedumā norādītās faktiskās tiesiskās attiecības nenosaka.

Šāds tiesas atzinums, mūsuprāt, ir tikai viedoklis, kas neatbilst likumam. Tiesa ar šādu atziņu jau paceļas pāri jau minēto speciālo likumu normām un Civillikuma 1484. panta nosacījumiem, ka, ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā. Atkārtoju – nav nomas līguma, jebkādi piedziņas prasījumi nav spēkā.

Nobeigums sekos.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu: