Prasība "mūsējiem" atskaitīties par nodokļu maksātāju naudas izkrāpšanu, izplakarēšanu un izrīšanu ir netaisna un bīstama!
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde17.04.2024.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir lūdzis fonda ekspertiem vērtēt pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” īstenotā Mediju atbalsta fonda projekta “Šķelšanās” 4. sērijas atbilstību projekta mērķim un aktivitātēm un to, vai šī epizode pārkāpj konkursa nolikuma 1.13. punktu “Konkursā netiks atbalstīti uz politiskā spēka tēla veidošanu vērsti pasākumi”.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka SIF prasības “Re:Baltica” ir bīstama sekojošu iemeslu dēļ:
SIF, izvērtējot hipotētiskas problēmas projektā, ir atsaucies politiskas partijas kampaņai. Ir labi zināms, ka Latvijas politikā bieži izmanto sazvērestības teorijas, lai novērstu uzmanību no savām problēmām un pārliktu uzsvaru uz kaut ko citu. Parasti profesionāli mediji un iestādes tās spēj atšķirt no patiesības.
Ja aizskarts gods un cieņa, jāvēršas tiesā pret to, kas ir aizskāris. SIF savā vēstulē norāda, ka negatīvo publicitāti ir saņēmuši no partijas “Latvija pirmajā vietā”.
Vienlaikus LŽA norāda uz lielu bīstamību, traktējot kritisku žurnālistiku kā “uz partijas tēla veidošanu vērstu”, jo tas izslēgtu no SIF Mediju atbalsta fonda projektiem jebkurus tādus projektus, kuros tiek pieminēta politika. Attiecīgi būtu jāslēdz programmas ziņu, pētnieciskās žurnālistikas atbalstam, nedrīkstētu arī atbalstīt priekšvēlēšanu diskusijas, jo, novedot visu līdz absurdam, katru politiķa pieminēšanu var traktēt kā politiskā spēka tēla veidošanu.
LŽA aicina SIF pamatot, kas liek domāt, ka projektā “Šķelšanās” ir pārkāpts Mediju atbalsta fonda nolikums. LŽA aicina nevairot nevajadzīgu birokrātiju un atrakstīšanos.
LŽA arī vērš uzmanību, ka tiesībsargājošo un valsts institūciju nekavējoša un akla reaģēšana uz politiski nozīmīgu personu iesniegumiem, kas saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem žurnālistu darbā, rada nopietnus jautājumus par šo institūciju izpratni par mediju lomu un vārda brīvību demokrātiskā valstī. Nav pieļaujama tiesībsargājošo iestāžu instrumentalizācija politisko mērķu sasniegšanai un mediju diskreditācijai – jo īpaši informatīvā kara apstākļos, kad neatkarīgiem un spēcīgiem medijiem sabiedrības informēšanā ir īpaši nozīmīga loma.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
