Prasām ekonomikas ministrei skaidrot tendenciozos izteikumus par ogļūdeņražu ieguvi
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija18.01.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Gunča2
01.09.2016. 12:56»
gunča
Sāksim ar to, ka visiem zemes dzīļu krājumiem ir
Kur Satversmē un Civillikumā tas rakstīts? Es redzu, ka zemes dzīles pieder tam ,kam pieder zeme. Ir jau gan mēģinājumi to nacionalizēt. Tad to varēs savās izteresēs izmantot daži korumpēti ierēdņi, kas tiks pie vadības.
Sods EUR 1.50 elektrībai
22.01.2016. 11:48,,,lieliem elektrības patērētājiem, piem 300 kW mēnesī pakalpojuma cena samazināsies pat par EUR 4.76, bet visi sīkie elektrības tērētāji līdz 75 kW mēnesī maksās fiksēto cenu EUR 1.50,,,,,.
,,,vai tas 1.50 ir sods par to, ka trūcīgais cilvēks ekonomē elektrību!! Kur skatās valsts un ekonomijas ministērija. Actung!!, bēgļiem tiks visi labumi, bet kad trūcīgie cilvēki ekonomēs eleketrību, tad sods būs neizbēgams – 1.50 (Viens eiro un 50 centi) ....jāsāk būs svilināt 200 kW mēnesī, lai jau aizrijas sadales tīkli.
Ū-ū_elektrībai abonēšanas maksa
22.01.2016. 10:20,,,delfi-raksts: 21. janvārī eiro-Sadales tīkli iesniedza SPRK- regulēšanas komisijai jaunu "Mākslas darbu", tas ir visiem maksāt fiksētu summu EUR 1.50 par to, ka ir pieslēgts elektrotīklam un tērē ļoti maz elektrību vai netērē nemaz!!!!!!!
,,,šausmas, lieliem elektrības patērētājiem, piem 300 kW mēnesī pakalpojuma cena samazināsies pat par EUR 4.76, bet visi sīkie elektrības tērētāji līdz 75 kW mēnesī maksās fiksēto cenu EUR 1.50 vai arī ja neko nepatērēs vai "0" kW patērēs, tad ar 01.04.2016. gadu maksās EUR 1.50 mēnesī ne par ko!!! Vai tad šiem nepietiek, ka par nemaksāšanu atslēdz un par lielu naudu pieslēdz pie tīkla. Kur tad tā otreizējā pieslēguma nauda paliek???
khe
21.01.2016. 22:08»
Skrundeniece
Mums vajag Latvijas resursus, bet tos jāiegūst ar prātu un nevis tikai viena īpašnieka labā... Protestē jau tie, kuri sūknē naftu nez cik gadus saucot to par eksperimentālu ieguvi, tādējādi netiek maksātas visas nodevas un vispār nav nekādas kontroles. Viens dumjš ieguvējs var sabojāt visu nftas atradni...
1. ministre sagvelza muļķības. par to jāatbild.
2. visas valsts nodevas - precīzāk? vai valsts kaut ko nodrošina, piemēram, ģeoloģiskos datus, seismiskos?
3. speciālisti-ģeologi...kādi vēl speciālisti var būt, ja līdz šim neviens urbums Latvijā nav ekspluatēts? Papīra urbēji un ierēdņi - tādi ir mūsu "speciālisti"
4. visā apkārtē akas velni nepiemīzīs?
Krmrns
21.01.2016. 22:05»
Ģeoloģe
Diemžēl šis raksts ir tendenciozs un sagrozīts un patiesībā IR PAT ĻOTI NEPIECIEŠAMS ielikt kaut kādos loģiskos administratīvajos rāmjos pašreizējos "naftas ieguvējus" Latvijā. Patiesi garu gadu garumā viņi ir sūknējuši naftu un pārdevuši, neuzskatot to par ieguvi, bet par nepārtraukto eksperimentālo...
Kādos rāmjos tad ielikt - aizliegt meklēt naftu? vispār kāds stādās priekšā, cik izmaksā tāds projekts un kādi tajā ir riski, piemēram, urbums izrādās neizmantojams? (atcerēsimies pompozo platformu jūrā, kur ārzemju kompānija meklēja Latvijas valstij piederošajā - jūras teritorijā?) Kas ir tās iemaksas, kuras netiek maksātas, un uz kāda pamata tad notiek izpēte un eksperimentālā ieguve, ja ne EM izsniegtās licences un MK noteikumu rāmjos? Un kur balstās "samērā liela pārliecība" - videi nedraudzīga ir jebkāda darbība, bet valsts totāla pretošanās jebkādas sfēras uzņēmējdarbības attīstībai - tā ir dabas aizsardzība? no, sorry - tas ir tik sovjetiski.
Skrundeniece
20.01.2016. 22:47»
No malas
Izskatās, ka Reizniece kārtējo reizi kaut ko dara ķeksītim, pati īsti nesaprotot ko. Vai tiešām mums nevajag savus Latvijas resursus? Lai tak kāds vismaz mēģina! Smieklīgi, ka pat neļauj riskēt un ieguldīt naudu tajos urbumos
Mums vajag Latvijas resursus, bet tos jāiegūst ar prātu un nevis tikai viena īpašnieka labā... Protestē jau tie, kuri sūknē naftu nez cik gadus saucot to par eksperimentālu ieguvi, tādējādi netiek maksātas visas nodevas un vispār nav nekādas kontroles. Viens dumjš ieguvējs var sabojāt visu nftas atradni tā, ka turpmākā ieguve tur būs praktiski neiespējama.
Un noteikumus izstrādāja speciālisti ģeologi, ne jau ministre. Un ja to urbumu izurbs neprašas tad visā apkārtnē dzeramā ūdens urbumos var naftas piesārņojums parādīties.
Ģeoloģe
20.01.2016. 22:43Diemžēl šis raksts ir tendenciozs un sagrozīts un patiesībā IR PAT ĻOTI NEPIECIEŠAMS ielikt kaut kādos loģiskos administratīvajos rāmjos pašreizējos "naftas ieguvējus" Latvijā. Patiesi garu gadu garumā viņi ir sūknējuši naftu un pārdevuši, neuzskatot to par ieguvi, bet par nepārtraukto eksperimentālo ieguvi.Līdz ar to arī netiek maksātas visas iemaksas valsts budžetam, kas būtu jāmaksā par reālu ieguvi, kāda tā arī visu laiku bijusi.
Ir samērā liela pārliecība, ka tieši šo "ieguvēju" rīcība ir videi ne sevišķi draudzīga un resursu nepārdomāta izmantošana.
No malas
19.01.2016. 20:12Izskatās, ka Reizniece kārtējo reizi kaut ko dara ķeksītim, pati īsti nesaprotot ko. Vai tiešām mums nevajag savus Latvijas resursus? Lai tak kāds vismaz mēģina! Smieklīgi, ka pat neļauj riskēt un ieguldīt naudu tajos urbumos!
Skrundas partija.
19.01.2016. 19:59Pat man,vienkāršam dubļu racējam,izbijušam urbējam ir pilnīgi skaidrs ,ka šī jaukā sieviete no šīm lietām nejēdz ,cik melns aiz naga. Jebkurš izpētes urbums būtībā ir avantūra,jeb "naudas norakšana zemē,ka tāda programma ir tikai atbalstāma,nevis apliekama aur kaut kādiem administratīviem apgrūtinājumiem no valsts.Jāpriecājas,ka ir ļaudis,kuri ir gatavi riskēt ar savu naudu.
gunča
19.01.2016. 15:14Sāksim ar to, ka visiem zemes dzīļu krājumiem ir
Zemes resursi pieder visiem valsts pilsoņiem, nevis atsevišķiem darboņiem.
andris
19.01.2016. 05:04Šitā zose ir "gudra" visos jautājumos. Galvenais, ātri kaut ko muldēt un skriet saņemt instrukcijas no darba devēja Ventspilī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
