Prasa ierosināt krimināllietu pret tiesnesi Dreimani saistībā ar “Lidl” lēmumu
PIETIEK24.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūrā nonācis iesniegums par Administratīvās rajona tiesas tiesneša Agra Dreimaņa 14. maija lēmumu ar vismaz astoņām viltojuma pazīmēm, kas nozīmē Krimināllikuma 291. pantu - apzināti nelikumīga lēmuma vai sprieduma taisīšana.
Pietiek jau rakstīja, ka pagājušajā gadā Rīgas būvvalde izdeva būvatļauju gigantiskas noliktavas un loģistikas centra izbūvēšanai Mežciemā, neveicot ne ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, ne izstrādājot detālplānojumu, ne noturot sabiedrisko apspriešanu, kaut gan Būvniecības likums skaidri nosaka, ka jāiziet vai nu IVN procedūra, vai nu jāizstrādā detālplānojums ar sabiedrisko apspriešanu.
Būvatļauja bija izsniegta uz 83 gadus vecas sirmgalves vārda, taču vēlāk izrādījās, ka īstais saimnieks būs SIA “Lidl Latvija”. Šī būvatļauja ir tikusi apstrīdēta tiesā, bet tiesnesis Agris Dreimanis 14. maijā ir taisījis lēmumu, ar kuru atļāvis būvdarbus sākt, kaut arī lieta vēl nebija iztiesāta.
Tieši par šo 14. maija lēmumu ir savākti pierādījumi, ka Agra Dreimaņa 14. maija lēmums ir apzināti prettiesisks, turklāt par prettiesiskumu un noziedzīga nodarījuma esamību runā nevis viena pazīme, bet vismaz astoņas pazīmes. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrai nodots iesniegums par krimināllietas ierosināšanu pret A. Dreimani saskaņā ar Krimināllikuma 291. pantu:
291. pants. Nelikumīga sprieduma un lēmuma taisīšana
(1) Par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Tiesnesis “spējis izlasīt” neeksistējošu būvprojektu
Acīmredzamākā no pagaidām saskaitītajām astoņām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, par ko Pietiek jau ziņoja - tiesnesis lēmuma pamatošanai izmantojis neeksistējošu būvprojektu. 14. maija lēmumā A. Dreimanis raksta: “Tāpat no būvprojekta materiāliem, salīdzinot informāciju ar publiski pieejamajām kartēm, redzams…”, bet nākamajā lappusē raksta: “Pieteicējs norāda, ka tikai dažus desmitus metrus no zemesgabala atrodas dzīvojamo māju kvartāls. Tiesa no būvprojekta materiāliem un publiskām kartēm konstatē, ka dzīvojamo māju kvartāls atrodas uz ziemeļaustrumiem no zemesgabala.”
Šie fragmenti liecina par noziedzīgu nodarījumu, ko veicis tiesnesis, jo konkrētajā administratīvajā lietā attiecīgais būvprojekts nemaz nav bijis iesniegts un vispār neatrodas starp lietā esošajiem dokumentiem. (Lietā ir atrodama būvatļauja, ko lietas dalībnieki neatkarīgi cits no cita ir iesnieguši pat divkārt, bet nav pievienots būvprojekts.)
Bet apstiprināts būvprojekts nav bijis tāpēc, ka šomēnes izrādījies: līdz pat septembrim pastāvējis strīds starp būvniekiem un kādu mazo uzņēmēju Vadimu Skorohodu par servitūta tiesības izlietošanu, jo jaunbūvējamais milzu komplekss būtu aizsedzis vienīgo piebraucamo ceļu uz V. Skorohoda noliktavu.
Tas ir iemesls, kāpēc uz 14. maija lēmuma taisīšanas brīdi tāds būvprojekts neeksistēja vispār, jo būvprojekts nebija ne pabeigts, ne apstiprināts: Rīgas pilsētas būvvaldē atzīme par projektēšanas pabeigšanu apstiprināta vien 9. septembrī.
“Būvvalde klaji prettiesiski ignorē uzņēmēja tiesības lietot braucamā ceļa servitūtu, kuru nekādi nav iespējams nepamanīt, jo tas reģistrēts zemesgrāmatā kopš 2014. gada 4. decembra. Servitūta ceļš tiek ikdienā izmantots uzņēmējdarbības veikšanai, un tā lietošanai ir jābūt neierobežotai un netraucētai,” medijiem paziņoja uzņēmēja aizstāvis - zvērināts advokāts Aldis Alliks.
Tiesnesis nespēj uzrādīt būvprojektu lietas materiālos
Šonedēļ beidzot notikušajā tiesas sēdē jau pašā sākumā, kur visas puses piesaka lūgumus un noraidījumus, A. Dreimanim tika nolasīts pieteikums par tā būvprojekta izsniegšanu, uz kuru viņš tik pārliecinoši atsaucies maija lēmumā.
Tiesnesis nespēja šo būvprojektu uzrādīt un arī nespēja paskaidrot, kā viņš ir varējis izlasīt un izmantot būvprojektu, kurš uz to brīdi vēl fiziski nebija apstiprināts būvvaldē un iesniegts.
Interesanti, ka sēdē klātesošie būvvaldes un Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji neatbalstīja tiesnesi ne vārdos, ne arī, piemēram, no savas puses uzrādot būvprojektu (vismaz uz šo brīdi tam beidzot ir jābūt attiecīgo institūciju rīcībā, ja reiz būvprojekts 9. septembrī beidzot ir pieņemts, būvatļaujā izdarot atzīmi par projektēšanas pabeigšanu).
Tad, izskanot informācijai, ka sekos vismaz seši citi šādi pieteikumi par dokumentu uzrādīšanu, lai tiesnesim būtu iespēja atbildēt uz pārējām viltojumu epizodēm un pamatot 14. maija lēmumu ar lietas materiāliem un dokumentiem (t.i., kaut vai ar atpakaļejošu datumu), A. Dreimanis paziņoja, ka viņš noraida visus pārējos pieteikumus un lūgumus, pirms tie vispār tikuši izteikti.
Tāpat A. Dreimanim tika pieteikts noraidījums, taču viņš to nepieņēma pēc tam, kad ārpus tiesas zāles apmēram pusstundu bija apspriedies pats ar sevi. Tagad nu tiesneša rīcība būs jāizvērtē Ģenerālprokuratūrai - otrdien prokuratūrā nogādāts iesniegums saukt A. Dreimani pie kriminālatbildības pēc 291. panta.
Sīkāk par notikušo:
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
