Postaža Turaidas ielas sākumā kļuvusi par Jūrmalas vizītkarti, uzņēmējam Krūmiņam liek "pastāvēt pie ratiem"
PIETIEK28.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalā, Turaidas ielas sākumā pie Lienes ielas jau ilgāku laiku vērojama pagalam neizskatīga postaža. Šī vieta ir ne tikai sākumpunkts ceļam uz Dzintaru koncertzāli, bet arī viens no pirmajiem skatiem, ko ieraudzīt Jūrmalā, pārbraucot Dzintaru viaduktu, turklāt tai ik dienu vismaz divas reizes garām brauc Valsts prezidents, kā arī prezidenta viesi, ko viņš uzņem savā rezidencē Majoros. Kā izsmiekls par nožēlojamo izskatu teritoriju rotā uzraksts “Šeit būs skaisti”.
Kā noskaidroja Pietiek, šis zemesgabals pieder uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenei. Viņš šo zemesgabalu iegādājies vēl tad, kad uz tā atradās māja, kas ir vēstures piemineklis, un apņēmies to restaurēt. Māja pirms restaurēšanas nojaukta, jo no jauna uzcelta tā būtu precīzāka kopija bijušajam namam, nekā, ja to pa gabaliņam mēģinātu restaurēt.
Sazinoties ar Krūmiņu, Pietiek noskaidroja, ka viņam ir lieli plāni attiecībā uz šo teritoriju. Viņš to iedomājies kā Jūrmalas vizītkarti. Paredzēts, ka tur atradīsies gan luksus klases viesnīca, gan no iekšpuses izgaismots milzu dzintars. Lai sāktu teritorijas apbūvi un labiekārtošanu, tiek gaidīts Jūrmalas būvvaldes akcepts, taču šī iestāde ļoti vilcinoties ar būvatļaujas izsniegšanu.
Krūmiņa ģimene bija paredzējusi būvniecības darbus pabeigt līdz šīs vasaras sākumam, taču, ja būvvalde vilcināsies ar būvatļaujas izsniegšanu, to izdosies pabeigt vien vasaras beigās, kad tūrisma sezona būs jau beigusies. “Kopš skandāla ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) Jūrmalā visi baidās veikt kādas darbības attiecībā uz mani un manu ģimeni. Visiem ir bail, ka atkal KNAB saskatīs kaut kādas aizdomīgas darbības,” skaidro Krūmiņš.
Lai gan KNAB ierosinātais pret Krūmiņu process izčākstējis, tomēr fakts, ka viņš aizturēts un turēts ieslodzījumā saistībā ar aizdomām par kukuļdošanu Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, liekot ierēdņiem īpaši piesargāties pirms kāda lēmuma pieņemšanas, tieši tādēļ, pēc Krūmiņa domām, arī tik ļoti kavējas būvatļaujas izsniegšana. Viņš saprot arī būvvaldes piesardzību, jo pērn KNAB kriminālprocesa dēļ veselu mēnesi bijis paralizēts Jūrmalas būvvaldes darbs. Krūmiņš ir neizpratnē, kādēļ būvvaldes sēdē var izskatīt tikai piecus jautājumus, tādēļ viņa projekts guļ rindā un izskatīšana paredzēta vien pēc pusgada. Pēc viņa teiktā, nav jau nekāds brīnums, ka viņa projektu neizskata ārpus rindas, jo tad kārtējo reizi radīšoties aizdomas par kukuli.
Krūmiņš apliecina, ka visi dokumenti jau bijuši sagatavoti 2016.gada rudenī, kad vajadzējis sākt nojaukšanas un būvniecības darbus, taču sakarā ar arestu viņš šo projektu atlicis. Tagad visi dokumenti būvvaldē iesniegti 1.martā, un Krūmiņam esot svarīgi, lai tos izskata un iedod būvatļauju jau aprīļa sākumā, nevis tikai mēneša beigās.
Oficiālais nesakārtotā īpašuma īpašnieks Turaidas ielas un Lienes ielas krustojumā ar adresi Turaidas iela 17, pēc Jūrmalas domes sniegtās informācijas, ir apvienots ar Turaidas ielu 19, un tā īpašnieks ir SIA MC Turaida Property.
“Zemesgabalā esošā dzīvojamā ēka nav arhitektūras piemineklis, atbilstoši Teritorijas plānojuma vēsturiskās apbūves izvērtējumam tā ir kultūrvēsturiski vērtīga būve, kas atjaunojama. Tā kā ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī un ar 2015.gada 16.aprīļa domes lēmumu Nr.170 tika klasificēta kā vidi degradējoša būve (attiecīgi tika piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis), tika izstrādāts dzīvojamās ēkas demontāžas projekts ar novietnes maiņu. Vēsturiskās būvdetaļas ir saglabātas un tiks izmantotas atjaunotajā ēkā,” skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte.
Pēc viņas teiktā, nekustamā īpašuma nesakārtotā apkārtne skaidrojama arī ar to, ka projektā tiek veikti arī elektroapgādes sadaļu un kabeļu līniju pārbūves darbi – gan īpašumā Turaidas 17, gan arī Meža prospektā un Turaidas ielā. “Kabeļu tranšeju rakšana tika sākta februāra sākumā, taču, iestājoties salam, kabeļus nevarēja ieguldīt zemās temperatūras dēļ, un darbi uz laiku tika pārtraukti. Par savlaicīgi neveiktajiem darbiem būvobjekta sakārtošanai un rakšanas atļaujas savlaicīgu nepagarināšanu īpašniekam “MC Turaida Property” tika piemērots administratīvais sods un paaugstināts rakšanas darbu samaksas aprēķins. Patlaban komunikāciju izbūves darbu veikšanas termiņš ir pagarināts līdz 30.martam,” norāda domes pārstāve.
Domes sniegtajā skaidrojumā nav ne vārda par to, kādēļ būvvalde neizsniedz būvniecības atļauju, vien norādīts, ka atbilstoši saskaņotajam projektam būvobjekts nododams ekspluatācijā līdz 2026.gada 16.janvārim.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
