Iesaki rakstu: 
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Epizode Nr.1
Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē 2022 (Skuja Braden), kur NA biedrs un kultūras ministrs Nauris Puntulis lepni grozījās starp peņu saišķiem un vagīnu čupām. Porcelāna, protams. Uz Ukrainā notiekošo kara noziegumu – mežonīgu grupveida izvarošanu, karagūstekņu kastrēšanas fona tas izskatījās pat ne piedauzīgi, bet vienkārši barbariski. Nepiedienīgi un necienīgi.
Par izstādīto darbu māksliniecisko vērtību… Atsaukšos uz laikmetīgās mākslas grandiem. Vienā no pasaules labākajiem laikmetīgās mākslas muzejiem Londonas Tate Modern es redzēju bundžiņu Nr. 4…
Merda d'artista
1961.gadā Piero Manzoni savāca savas fekālijas, safasēja tās 90 konservu bundžās, katra 30 gramu svarā. Uz katras bundziņas četrās valodās (itāļu, angļu, franču un vācu) ir uzrakstīts - 100% dabīgi mākslinieka mēsli. Cenu mākslinieks noteica identisku tādas pat masas zelta cenai. Visas bundžiņas tika izpirktas pāris dienu laikā. 2016.gadā mākslas priekšmetu izsolē bundziņa Nr.69 tika pārdota par 220 tūkstošiem euro.
Laikmetīgā māksla ir konceptuāla māksla. Piero Manzoni paskaidroja, ka viņa projekta mērķis bija pievērst uzmanību mākslas pircēju lētticībai, citējot - visām šīm Milānas buržuāziskajām cūkām patīk tikai mēsli.
Par Latvijas izstādi Venēcijas biennālē 2022 precīzāk par Piero Manzoni nepateiksi… Buržuāzijas diskrētais šarms uz kara šausmu un sāpju fona… Seksšopu asortimentu porcelāns par mākslu nepadara.
Epizode Nr.2
Sabiedrībā uzjundīja kaislības ap Krievijas miljardiera, zem Rietumu sankcijām esoša Putinam pietuvināta oligarha un pie reizes arī Latvijas pilsoņa Pjotra Avena mākslas darbu kolekcijas “Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940” paredzēto izstādi Ogres muzejā.
Par kolekcijas augsto māksliniecisko kvalitāti šaubu nav. Latvijas pirmās brīvvalsts laikam raksturīgi izcili Art Deco stila mākslas un dizaina darbi. No arhitektūras līdz traukiem. Un oligarham ir pietiekami naudas gan mākslas priešmetu iepirkšanai, gan kvalificētu ekspertu algošanai. Ja par privātās kolekcijas izstādīšanu netiek maksāts, tad personīgi es nemocītos ar morāliem pārmetumiem, šo izstādi apmeklējot.
Daudz nopietnāka lieta ir E.Helmaņa konfidenciālā viesošanās zem sankcijām esošā oligarha privātajā īpašumā. Nu neticu, ka viņi par mākslu runāja… Ir lietas, ko vēlētājs nepiedod. JKP samaksāja par Civilās savienības (vai kā nu to sauca) likumprojekta atbalstīšanu, ko konservatīvais vēlētājs nepieņēma. Tāpat nacionālais vēlētājs var nesaprast NA politiķu draudzēšanos ar Krievijas oligarhiem.
Bet no visiem pārējiem progresīvajiem un principiālajiem izstādes apkarotājiem būtu jauki saņemt informāciju par aktuālo stāvokli ar P.Avena Latvijas pilsonību. Kas un kā tur notiek? Ja vispār notiek.
Jo es, vienkāršs pilsonis, gribētu no atbildīgajām amatpersonām un institūcijām saņemt skaidrojumu, kā šī pilsonība vispār varēja tikt piešķirta? Latvijas pilsoņiem nav atļauta Krievijas dubultpilsonība. Krievijas pilsonim vispirms ir jāiziet procedūra par iziešanu no šīs valsts pilsonības, un tikai pēc tam viņam var tikt piešķirta Latvijas pilsonību. Tā ir parastā procedūra visiem Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kas naturālizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību.
P.Avena gadījumā ir iespējami divi varianti 1) pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju par savu Krievijas pilsonības statusu, tad tas ir pamats anulēt Latvijas pilsonību, 2) atbildīgās amatpersonas un institūcijas ir apzināti ignorējušas normatīvo aktu prasības. Tā teikt, viens likums, viena taisnība, bet… tie zelta rubuļi, tie valda pasauli… Varbūt ir vēl kāds variants, ar ko atbildīgās amatpersonas sabiedrību iepazīstinās?
Jebkurā gadījumā neticu, ka Latvija atņems P.Avenam pilsonību. Līdz ar to nesaprotu, kāpēc vajadzētu liegt tiesības cilvēkiem redzēt Latvijas pilsoņa mākslas kolekcijas, ja viņš laipni ir gatavs tās publiski izstādīt. Jo, ja mūsu varasvīriem kukuļi un otkati par lietu kārtošanu un bīdīšanu, tad tauta varētu vismaz acis papriecēt… Katram savs!
Rezumējot.
Sekss ne vienmēr ir mīlestība, gadās, ka vienkārši m…cība. Porcelāns ne vienmēr ir māksla, gadās, ka vienkārši mēsli. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
