Iesaki rakstu: 
Vārdam “populisms” skaidrojošā vārdnīca sniedz sekojošu skaidrojumu - izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas. Es izvērsīšu šo definīciju plašāk. Populists - subjekts ar noteiktām īpašībām (komunikabls, darbīgs un nekaunīgs), kurš noteiktu motīvu vadīts mēģina iekarot plaša cilvēku loka simpātijas, izmantojot savas mērķauditorijas ieinteresētību kādā noteiktā jautājumā vai problēmā, turklāt solot atrisināt šo problēmu bez izredzēm uz rezultātu.
Kāda ir populista motivācija? Parasti tā ir godkāre, merkantilas intereses un retāk kāda pārkarsuša prāta ģenerēta neprātīga ideja vai idejas, bet dažreiz viss tas kopā. Kas ir populista mērķauditorija? Pamatā tie ir mazizglītoti, ar šauru redzesloku un ar intelekta slogu neapgrūtināti ļaudis.
Visu šo kaimiņu, gobzemu, šleseru un viņiem līdzīgo aktivitāšu mūžs reti kad pārsniedz četrus gadus, respektīvi, līdz nākamajām vēlēšanām. Latvija ir maza valsts ar nenozīmīgu ekonomisko un militāru potenciālu, tāpēc arī kaitējums, ko šādi populisti var nodarīt, nesniedzas ārpus valsts robežām.
Citādāk ir ar lielvarām. Klasisks piemērs populistam, kura galvenais dzinulis bija kreizī idejas, ir Ādolfs Hitlers. No šodienas skatpunkta raugoties, katram saprātīgam cilvēkam viņa Mein Kampf ar apgalvojumiem par vācu nācijas izredzētību, nepieciešamību iekarot dzīves telpu un ebrejiem kā pasaules lielāko ļaunumu tiešām liekas kreizī.
Tomēr 90 gadus atpakaļ Vācijas tautai, kas vēsturiski bija viena no eiropeiskās kultūras pamatlicējām, tā nelikās, bet, ja likās, tad ļāva samierināties. Tajā tālajā 1933.gadā vācieši iemainīja demokrātiju un pilsoniskas brīvības pret politisko un ekonomisko stabilitāti, kas ilgtermiņā izrādījās iluzora. Taisnības labad jāpiezīmē, ka tolaik Vācija tuvu nebija vienīgā Eiropas valsts, kur autoritārisms un agresīvs nacionālisms bija topā.
Vēl viens klasisks populists ir ASV eksprezidents Donalds Tramps ar savu saukli “America first!”. Viss šajā vīrā - gan runas stils un runu saturs, gan manieres un pat izturēšanās pret sievu publiskos pasākumos – liecina: es esmu pats krutākais un gribu, lai jūs mani apbrīnotu. Attiecīgs arī “apbrīnotāju” kontingents - ar intelektu neapgrūtināta publika, kas tālāk par sava dzimtā miesta alus bāru nav bijusi un neko vairāk nav redzējusi.
Kāds ir šis elektorāts, varēja pārliecināties pērnā gada 6.janvāra nemieros pie Kapitolija, kas reāli bija valsts apvērsuma mēģinājums, un galvenais šī “pasākuma” iedvesmotājs bija Donalds Tramps, kura slimīga godkāre neļāva samierināties ar zaudējumu. Daļa no tiem, kas tur ālējās, tiks vai jau ir sabāzti pa ķurķiem, bet galvenais iedvesmotājs ir ne vien uz brīvam kājām, bet pat grasās izvirzīt savu kandidatūru gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Šķiet, ka kaut kas te nav kartībā ar izslavēto ASV tiesiskumu. Dievs, sargi Ameriku!
Un tagad vēl par vienu populistu. Pirmo pusmūžu nodzīvojis, šis vīriņš ne ar ko īpašu izcēlies nebija. Vēl būdams students, kļuva par čekas ziņotāju, tālāk dienests VDK un necils kluba pārziņa amats Drēzdenē. Droši vien tā arī paliktu ar puspulkveža uzplečiem līdz pensijai, ja Krievijā nesāktos juku laiki, - un eksčekistam sākās kāpiens pa karjeras kāpnēm.
Izpelnījies Pēterburgas mēra Sobčaka labvēlību kā viņa portfeļa nēsātājs, dabū atbildīgu amatu mērijā, kur apgrozās piķis - atļauju izsniegšana eksporta darījumiem. Ļaudis, kas tolaik “bija tēmā”, mēļo, ka Putinu pēcnācēja lomā ieteica Jeļcinam pietuvinātie oligarhi, jo cerēja, ka pēcnācējs būs zem viņu kontroles. Ja tā, tad smagi pārrēķinājās, jo pēcnācējs nolēma pats kļūt par “obščaka” turētāju.
Viena no pirmajām lietām, ko pēcnācējs paveica, bija Krievijas galveno televīzijas kanālu, kas līdz šim piederēja oligarhiem, pārņemšana. Šodien var droši apgalvot, ka Krievijā nav neviena TV kanāla, kas nebūtu zem Kremļa kontroles līdzīgi kā visi pārējie mediji, un tas, ka Krievijas lumpeņu masa pasauli uztver caur TV ekrānu, eksčekistam nebija noslēpums, tā ka smadzeņu skalošana varēja sākties ar pilnu jaudu un kļūstot arvien agresīvākā.
Jāpiezīmē, ka šie pūliņi atrada auglīgu augsni, ņemot vērā krievu lumpeņa psiholoģisko portretu - pašam dzīvojot bezcerīgos s…dos, izjust naidu pret tiem, kas dzīvo labāk, un vienlaikus meklēt veidu, kā pašapliecināties, jo arī lumpenis ir tikai cilvēks. Un šādu iespēju arī sniedz TV ekrāns, radod lumpenim ilūziju par to, ka ir varenas valsts pilsonis, kura un tātad arī viņš ir jāciena un no kuras visiem ir jābaidās, bet, ja kāds negrib cienīt, tad jāpiespiež ar varu. Tāpēc arī ticēs visprimitīvākajām blēņām, ko viņam borēs no TV ekrāna, un, ja Solovjovs vai viņam līdzīgs nelietis stāstīs par to, ka Latvijā nacisti pusdienās ēd krievu bērnus, tad varat būt droši, ka ticēs.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
