Politologs: Muižniecei divas iespējas - pašai atstāt amatu ST vai sniegt pārliecinošu skaidrojumu
B. Rulle23.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apvienības Vienotība deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne trešdien meta garu ēnu uz iepriekšējās Saeimas Tautas partijas frakcijas deputātes, parlamenta Juridiskās komisijas vadītājas, kopš pērnās vasaras valstī augstākās tiesu institūcijas - Satversmes tiesas (ST) - tiesneses Vinetas Muižnieces darbu. Loskutovs un Čepāne bijušajai Saeimas Juridiskās komisijas vadītājai pārmet partiju finanšu pārkāpšanas kriminalizēšanas likumprojekta „norakšanu”, viltojot Saeimas komisijas sēdes protokolu. Muižniece pārmetumus noraida.
Vai tas met ēnu uz Muižnieci kā ST tiesnesi, kādai rīcībai jāseko, Pietiek komentē politologs Valts Kalniņš.
„Pats galvenais ir, vai šo situāciju tiesiski var kvalificēt kā Muižnieces izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai nevar. Tas acīmredzot būtu jāizvērtē vai nu prokuratūrai vai KNAB, un jāizvērtē, vai ir noticis amata noziegums.
No morāles un ētikas viedokļa, manuprāt, ja Muižniecei nav un tagad nebūs kaut kāda ļoti pārliecinoša skaidrojuma par to, ka viņa īstenībā nav šādas darbības veikusi, tad man ir grūti iedomāties, kā viņa varētu turpināt ieņemt Satversmes tiesas tiesneses amatu. Jo ir skaidrs, ka šo augsto tiesneses amatu nevar savienot ar apšaubāmu reputāciju. Jebkura tiesneša amats un jo īpaši Satversmes tiesas tiesneša amats ir tāds, kas prasa ļoti augstu sabiedrības uzticamību un attiecīgu reputāciju.
Visos tiesnešu ētikas kanonos un principos ir uzsvērts, ka tiesnesim jābūt gatavam uzņemties stingrāku un daudz lielāku atbildību par ētikas pārkāpšanu nekā parastam pilsonim un bieži vien arī nekā citām valsts amatpersonām.
Līdz ar to es šeit saskatu tikai divus tādus pieņemos ceļus – vai nu Muižniece skaidri, saprotami un pārliecinoši atspēko šos pārmetumus kā nepatiesus, vai arī viņa nevar vairs turpināt būt tiesnese un Muižniecei tiešām būtu jāatkāpjas no šī amata.
Es nedomāju, ka tas, ko Muižnieces kundze trešdien paspēja pateikt medijiem, noraidot pārmetumus, ir tie pārliecinošie argumenti. Tas ir jāvērtē pēc būtības.
No morālā viedokļa par atkāpšanos no Satversmes tiesas tiesneses amata jau var lemt tikai pati Muižniece. Teorētiski, ja viņa nebūtu Satversmes tiesas tiesnese, iespējams, šeit būtu vēl citi mehānismi, lai gan tas arī diskutējams, jo faktiski jau jebkura tiesneša ziņā šādā situācijā būtu pienākums nopietni izsvērt, vai viņš var turpināt būt amatā.
Protams, ja Muižniece pati neatkāpsies, tad būs jāgaida tiesībsargājošo iestāžu atzinums. Un tad jau, ja tiks nolemts saukt Muižnieci pie kriminālatbildības par dienesta viltojumu, tas būs cits ceļš, tad pašai ST vajadzēs balsot par imunitātes atcelšanu Muižniecei un viņas izdošanu kriminālvajāšanai.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
