Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā ar klusuma brīdi parlamentārieši pieminēja visus bojā gājušos apšaudē un ugunsgrēkā, kas notika 22.martā netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Krokus Siti Holl". Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsvēra, ka terorisms ir nosodāms jebkurās tās izpausmēs, tāpēc Latvijas Saeimas vārdā tiek izteikta visdziļākā līdzjūtība bojāgājušo tuviniekiem.
Taču viena politiskā partija nolēmusi arī uz šīs cilvēku nelaimes nopelnīt sev politiskos plusiņus, iesniedzot lēmuma projektu "Par 2024. gada 22. marta bruņota terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē “Crocus City Hall”, Krasnogorskā, Maskavas apgabalā, Krievijā", kurā, izceļot vienu frakciju (protams savu), uzdod Saeimai izteikt līdzjūtību. Lēmuma projekts atrodams šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/0E2FA8B0740BB2EFC2258AEC003480E1?OpenDocument )
Taču tālāk ir trakāk. Frakcijas līderis kāpj uz tribīnes un... norāda: "Mēs nevaram uz doto momentu ar jums arī klusēt." Acīmredzot līderis nav pamanījis arī Ārlietu ministrijas paziņojumu, kurā tika nosodīts terorakts un izteikta līdzjūtība bojāgājušo ģimenēm. Tātad apgalvojumi, ka Latvija klusē, kad notiek terorakts, ir maldināšana.
Tāpat amizanti noskatīties kā minētās frakcijas līderis izvairās runāt intervijās par Krievijas izraisīto karu Ukrainā. Vai arī balsojumos Saeimā. A.Rosļikovs bez sirdsapziņas pārmetumiem "barojas" no mūsu nodokļu maksātāju naudas un atklāti pauž vēlmi būt draudzīgās diplomātiskās attiecībās ar agresorvalsti Krieviju. Nepārtraukti kacinot sabiedrību ar Krievijas provocēšanu un bailēm no sadursmes. Arī par mūsu valsts aizsardzības stiprināšanu frakcijas līderim un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklim nav skaidras un cietas pozīcijas, tikai daži ieraksti Telegram par "kaimiņa provocēšanu".
Šobrīd politisko melu līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma. Tāpēc, ja aizdomājāties, vai piedalīties Eiropas parlamenta vēlēšanās, atcerieties, ka, aizejot uz vēlēšanām, cilvēks izdara izvēli, ietekmē politiku, neļauj kādam citam izlemt viņa vietā. Jā, ir grūti izšķirties, bet ejiet uz vēlēšanām un parādiet savu attieksmi, iestājieties par jums svarīgām vērtībām, lai Latviju Eiropas parlamentā nepārstāvētu cilvēki, kuriem šķiet gaužām normāli pelnīt plusiņus uz trağēdijām un sabiedrības šķelšanu.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
