Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārpusģimenes aprūpē Latvijā atrodas 6252 bērni, no kuriem vairāk nekā 600 dzīvo bērnu namos. 2018. gadā Jāņa Reira vadībā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, ar ko tika aizliegta bērnu adopcija uz ārvalstīm no audžuģimenēm, bet tika saglabāta iespēja adoptēt bērnus no bērnu nama.

Pēc pieņemtajiem grozījumiem vairāki pusaudži paši lūdza sevi pārvietot no audžuģimenēm uz bērnu namu, lai viņus varētu adoptēt. Šī informācija nonāca Tiesībsarga redzeslokā, un, pamatojoties uz šādu „likuma apiešanu”, tika ierosināts veikt grozījumus.

J. Reira laikā ministra biroja vadītāja bija Linda Baļčūne, kura ir biedrības „Zvannieki” pārstāve un cieši saistīta ar Juri Cālīti. Ministrijas darbinieki vēlāk pauda, ka L. Baļčūne ir apzināti kavējusi ārvalstu adoptētāju dokumentu parakstīšanu un līdz ar to adopcijas procesus kopumā.

J.Reira padomniece tobrīd bija Karina Ploka, kura šobrīd ir J. Reira padomniece Finanšu ministrijā, taču vēl joprojām aktīvi piedalās ārvalstu adopcijas jautājuma izskatīšanā.

Pagājušajā gadā uz ārvalstīm tika adoptēti tikai 42 bērni, pārsvarā pusaudži un bērni ar veselības problēmām, kuriem šeit Latvijā vairāku gadu garumā nebija izdevies atrast ģimenes.

2019. gada 31. decembrī Labklājības ministrijas datu bāzē bija ziņas par 1140 adoptējamiem bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, no kuriem 74.7% bija 9 gadus veci un vecāki. Latvijā 2019. gadā bija 4 adoptētāji, kuri bija izrādījuši vēlmi adoptēt bērnu, kurš būtu šajā vecumā, tātad no 852 bērniem 4 bērniem teorētiski ir iespēja atrast savu pastāvīgo ģimeni Latvijā.

2019. gadā 26 ārvalstu adoptētāji (81%) vēlējās adoptēt bērnu, kas būtu vecumā no 9 līdz 18 gadiem. Nesakārtojot sistēmu un aizliedzot ārvalstu adopciju, faktiski tiks liegta iespēja bērniem nokļūt pastāvīgās ģimenēs vispār, jo Latvijā šobrīd pusaudžus adoptēt nevēlas.

 2009.gadā Latvija pievienojās Hāgas konvencijai, un visu šo laiku uz ārvalstīm varēja adoptēt tikai bērnus, kas ir 9 gadus veci un vecāki, lielas brāļu/māsu grupas un bērnus ar īpašām vajadzībām. Nekad uz ārvalstīm nav adoptēti veseli un mazi bērni, jo viņiem adoptētājus meklē tikai Latvijā.

Tagad Saeimā uz 1.lasījumu tika virzīts projekts par ārvalstu adopcijas moratoriju jeb nekavējošu aizliegumu. Tiek nevis virzīti grozījumi adopciju reglamentējošajos normatīvos aktos, kas sistēmu sakārtotu, bet pasludināts aizliegums turpmāk adoptēt uz ārvalstīm vispār.

Vispirms tas nozīmē Hāgas konvencijas pārkāpumu, jo netiek paredzēts pārejas laiks, bet, pats galvenais, tiek liegta iespēja pusaudžiem, kuri Latvijā nevienam nav vajadzīgi, nokļūt pastāvīgā ģimenē. Ja varētu atrast visiem bērniem ģimenes Latvijā, ārvalstu adopcija atkristu pati par sevi, jo uz ārvalstīm var adoptēt TIKAI tad, ja bērnam Latvijā atrast ģimeni nav iespējams.

Pašreiz par PILNĪGU ārvalstu adopcijas aizliegumu (moratoriju) ļoti asi iestājas Artuss Kaimiņš, kuram šī, iespējams, ir vienīgā tēma, lai sabiedrība viņu sadzirdētu. Diemžēl šajās politiskajās spēlēs pilnīgi netiek ņemtas vērā bērnu intereses. Kaimiņa kunga un domubiedru mērķis nav izsludināt moratoriju, lai sakārtotu sistēmu (kā tiek apgalvots), bet gan pilnībā slēgt ārvalstu adopciju.

Lemjot šo jautājumu, Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē, kuras vadītājs ir A. Kaimiņš, vārds tika dots tikai vienai NVO un domubiedru grupai (Cālīša kunga „Zvanniekiem”, SOS ciematu asociācijai, biedrībai „Azote”), kas aktīvi iestājas pret ārvalstu adopciju, jo paši saņem valsts finansējumu par saviem pakalpojumiem kā atbalsta centrs, aizbildņi un audžuģimenes.  Netiek uzklausīts bērnu namu vadītāju, bāriņtiesu, sistēmas bērnu, audžuvecāku un citu NVO viedoklis. ZOOM sapulcēs Kaimiņa kungs atslēdz pretējās puses mikrofonus, liedzot iespēju izteikties.

Aiz šīs aizlieguma iniciatīvas galvenokārt ir Juris Cālītis, kurš publiskajā telpā uzstājas kā ārvalstu adopcijas eksperts, taču pilnībā nepārzina šo procesu un izplata nepatiesus apgalvojumus.

J. Reira kā labklājības ministra vadībā DI (deinstitucionalizācijas) plāna ietvaros tika publiski un skaļi slēgts Jelgavas pilsētas bērnu nams, tā vadītāja tika apvainota smagos noziegumos, tika izpostīta viņas karjera un izteiktas nepamatotas apsūdzības. Viņa tika atstādināta no amata.

Pagājušā gada oktobrī Rīgas kapseļu ielas bērnu namā, kur vadītāja kopš DI plāna ieviešanas ir Cālīša kunga cilvēks, tika konstatēti ļoti nopietni bērnu tiesību pārkāpumi, taču vadītāja vēl joprojām ir savā amatā un neuzņemas atbildību par notikušo.

Tikai pateicoties ārvalstu adoptētājiem, kuri bija ieradušies adoptēt smagi slimu bērnu invalīdu (Dauna sindroms, pārciests insults, barošana caur zondi, nerunā, nestaigā, slikta redze, iedzimta sirds kaite), bērns tika burtiski izglābts no nāves. Ģimene ir vērsusies Veselības inspekcijā, Tiesībsarga birojā, u.c. Bērnu nama vadītāja vēl joprojām ir savā amatā.

Cālīša kungs apgalvo, ka viņi savā biedrībā neatsakās ne no viena bērna un par visiem spēj parūpēties, taču pirms mēneša vienu 15 gadus vecu pusaudzi centās ievietot Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, iepretim ārstu komisijas apgalvojumam, ka jaunietis ir psihiski vesels. Kad šis gadījums tika aktualizēts Saeimas komisijas sēdē, Kaimiņa kungs brutāli pārtrauca runātāju, slēdzot šo tēmu.

Katram bērnam ir primāras tiesības uzaugt ģimenē, un vislabāk, ja šī ģimene ir Latvijā, taču, ja mēs šobrīd nespējam parūpēties par saviem pusaudžiem un bērniem ar īpašām vajadzībām, tad mums nav tiesību aizliegt viņam iegūt ģimeni ārpus Latvijas. Saeimai tas būs tikai balsojums, bet dažiem bērniem tā būs pārvilkta svītra pāri viņa sapnim uzaugt ģimenē, jo mums šis bērns nav vajadzīgs.

Ārvalstu adopcijas aizliegums nav atbalstāms, jo:

- netiek pietiekami strādāts preventīvi ar to, lai bērni nebūtu jāizņem no bioloģiskajām ģimenēm;

- Latvijā NAV sakārtota ārpusģimenes aprūpes sistēma:

- audžuģimenes netiek pienācīgi izvērtētas un uzraudzītas, 

- ievietojot bērnus audžuģimenēs, netiek izvērtēta šīs ģimenes un bērna saderība,

- liels vairums audžuģimeņu uzņem savās ģimenēs audžubērnus tikai un vienīgi finansiālas ieinteresētības dēļ, un par audžubērnu aprūpi saņemtie pabalsti ir viņu vienīgie ienākumu avoti;

- ir gadījumi, kad gan audžuģimenēs, gan aizbildnībā esošie bērni tiek fiziski, emocionāli un seksuāli izmantoti, taču šie gadījumi tiek slēpti no sabiedrības;

- ir audžuģimenes, kurās ir antisanitāri apstākļi, bērni netiek motivēti mācībām, tiem tiek liegta iespēja piedalīties pasākumos, kas prasa nelielu finansiālu līdzdalības maksu, kaut gan visas audžuģimenes saņem šiem mērķiem līdzekļus no pašvaldībās;

- ir audžuģimenes, kuras uzņem audžubērnus, lai nodrošinātu bezmaksas darbaspēku savās saimniecībās;

- sasniedzot pilngadību, liela daļa no audžuģimenēs dzīvojošajiem bērniem ar niecīgu pabalstu nonāk uz ielām, ir pašvaldības, kurās bērni gadiem gaida rindu uz dzīvokli, daļa šo bērnu iesaistās noziegumos, pārceļas uz citām valstīm, kur kļūst par lēto darbaspēku;

- liela daļa ārpusģimenē esošo bērnu ir sociālo dienestu redzeslokā jau vairākās paaudzēs;

- nav piemērotas izglītības sistēma bērniem ar mācību un veselības traucējumiem;

- nav sakārtota medicīniskā aprūpe, nav pieejami pienācīgi sagatavoti speciālisti darbam ar traumētiem bērniem, Medicīniskie pakalpojumi ir jāgaida mēnešiem, un tas ietekmē bērnu attīstību;

- neeksistē bērns kā indivīds, ar savām vajadzībām, tiesībām un brīvībām. Netiek izvērtēta katra bērna interesēm atbilstoša aprūpes forma.

Ārvalstu adopcijas aizliegums liedz iespēju slēgt bērnunamus un bērniem uzaugt ģimenēs. Pašreiz iestādēs esošie bērni ir tie, kurus neizvēlas neviena no Latvijas ģimenēm, jo tie ir bērni ar veselības vai uzvedības problēmām vai pusaudži.

Arī vietējie adoptētāji un audžuģimenes atsakās no bērniem, un bērni nonāk atpakaļ „sistēmā”. Par to neviens nerunā.

Daudziem bērniem ārvalstu adopcija ir vienīgā un pēdējā cerība uz ģimeni un bērna interesēm atbilstošu aprūpi un dzīves kvalitāti.

Novērtē šo rakstu:

18
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...