Politiskā situācija var samilzt vēl pirms Valsts prezidenta vēlēšanām
PIETIEK11.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības valdē nav apspriesti apvienības potenciālo Valsts prezidenta amata kandidātu vārdi. Valsts kontroliere Inguna Sudraba, eirokomisārs Andris Piebalgs, kādreizējais tieslietu ministrs Egils Levits un pašreizējais prezidents Valdis Zatlers tikuši piesaukti tikai tādā kontekstā, ka, iespējams, par viņiem var nākties runāt tikai sarunās ar citiem politiskajiem spēkiem. „Un tikai,” Pietiek uzsver Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš pirmdien šīs pilnvaras uz pusgadu nodos Solvitai Āboltiņai. Kamēr Vienotība nebūs tikusi galā pati ar sevi un nebūs skaidrs, kurš no varas centriem tajā ir galvenais, ar kuru iespējams runāt un par kaut ko vienoties, tā faktiski ir ārpus politiskās spēles ap prezidenta amatu, Pietiek norādījuši citu ietekmīgu politisko spēku pārstāvji.
„Vienotības valde nevienu prezidenta kandidātu vēl nav apspriedusi, ir tikai bijis pilnvarojums trim līderiem sākt sarunas ar ZZS un citiem politiskajiem spēkiem. Iespējamie kandidāti, kas izskanējuši, ir tikai tāpēc pieminēti, ka viņu vārdi ir parādījušies publiskajā telpā. Jā, par viņiem tika runāts, bet viņi netika apspriesti kā Vienotības kandidāti, bet kā personas, par kurām varētu nākties runāt sarunu gaitā, un tikai,” Pietiek uzsver Kristovskis.
Pāris dienas pirms Vienotībā gaidāmās varas grožu pārņemšanas premjera Valda Dombrovska pārstāvētajā politiskajā spēkā ir nemierīgāk kā jebkad un trūkst savstarpējās uzticības. Atsevišķi premjera pozīcijās stāvoši politiķi neoficiāli ir pauduši bažas, ka Valsts prezidenta vēlēšanas var tikt izmantotas, lai vienotos par kādu arī Saskaņas centram (SC) pieņemamu prezidenta kandidātu, iespējams, upurējot Dombrovski kā premjeru. SC līderis Jānis Urbanovičs noliedz, ka kāds no Vienotības būtu nācis ar konkrētiem priekšlikumiem vienoties, piemēram, par atbalstu Ingunai Sudrabai prezidenta amatā, pēc tam arī veicot izmaiņas koalīcijā un, iespējams, premjera krēslā.
Kāds cits opozīcijas politiķis neoficiāli Pietiek norādīja, ka šāda vienošanās nav iespējama kaut vai tādēļ, ka „nav saprotams, ar ko Vienotībā runāt”. Pēc iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces palikšanas amatā līdz jūnijam esot redzams, ka ir pamats apšaubīt Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un viņas politiskā padomnieka Edgara Jaunupa ietekmi un pilnvaras runāt Vienotības vārdā, par kuriem zināms, ka viņi iekšienē atbalstījuši Mūrnieces demisiju, nostājoties pretī premjeram. Zināms, ka pirms vairākām nedēļām atsevišķi Jaunā laika politiķi apspriešanai ļoti šaurā lokā izvirzījuši jautājumu par partijas finanšu sakārtošanu, atbildību par kontaktiem ar sponsoriem, iespējams, izņemot no Jaunupa rokām. Tomēr šī iniciatīva nav guvusi vadības atsaucību, tikai vēl vairāk saasinot dažādu spārnu attiecības.
Šonedēļ kļuva skaidrs, ka nav izdevusies Āboltiņas ideja par autoritāšu un Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvju pulcēšanu, lai apspriestu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu. Tam nav pieticis atsaucības ne partijās, ne sabiedrībā zināmu autoritāšu vidū, kas arī uzskatāms par neveiksmi. „Vienotība ir nonākusi varas slazdos, jo viņiem ir amati un krēsli, bet nav rīcības brīvības. ZZS ir rīcības brīvība, bet nav pamatatbildības par valdības darbu,” premjera pārstāvētā politiskā spēka situāciju raksturo kāds zinātājs.
Informēti, bet pie partijām nepiederoši politikas vērotāji prognozē, ka valdības koalīciju gaida smagi pārbaudījumi rudenī, pieņemot nākamā gada budžetu, kad neizdošoties izvairīties no sociālā budžeta samazināšanas. Tieši šo grūto pārbaudījumu kontekstā partijām esot jālūkojas uz Valsts prezidenta vēlēšanām. „Ja tiks ievēlēts jauns prezidents, viņam objektīvi būs jānostiprinās amatā. Priekšā būs budžeta pieņemšana, un sociālā budžeta apgriešana tautai var būt pēdējais piliens. Tauta būs nikna, jaunam prezidentam būs jānostiprinās un tas var notikt, atlaižot Saeimu,” vienu no iespējamiem scenārijiem Pietiek prognozēja kāds informēts avots.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskā līdera Aivara Lemberga ilgnoturīgā neapmierinātība ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), nepieciešamība līdz 6. jūnijam rast risinājumu problēmai ar iekšlietu ministres Mūrnieces atlikto demisiju, pieaugošais spiediens uz valdību par reformu nepieciešamību, tajā skaitā sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu, kas ietver diskusiju par pensiju reformu, radot iespējamību, ka „situācija var samilzt vēl pirms prezidenta vēlēšanām” un šādā gadījumā, visticamāk, nepietikšot ar atsevišķu ministru nomaiņu, esot iespējama valdības atkāpšanās un Dombrovska trešā Ministru kabineta izveide.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
