Politiskā situācija var samilzt vēl pirms Valsts prezidenta vēlēšanām
PIETIEK11.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības valdē nav apspriesti apvienības potenciālo Valsts prezidenta amata kandidātu vārdi. Valsts kontroliere Inguna Sudraba, eirokomisārs Andris Piebalgs, kādreizējais tieslietu ministrs Egils Levits un pašreizējais prezidents Valdis Zatlers tikuši piesaukti tikai tādā kontekstā, ka, iespējams, par viņiem var nākties runāt tikai sarunās ar citiem politiskajiem spēkiem. „Un tikai,” Pietiek uzsver Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš pirmdien šīs pilnvaras uz pusgadu nodos Solvitai Āboltiņai. Kamēr Vienotība nebūs tikusi galā pati ar sevi un nebūs skaidrs, kurš no varas centriem tajā ir galvenais, ar kuru iespējams runāt un par kaut ko vienoties, tā faktiski ir ārpus politiskās spēles ap prezidenta amatu, Pietiek norādījuši citu ietekmīgu politisko spēku pārstāvji.
„Vienotības valde nevienu prezidenta kandidātu vēl nav apspriedusi, ir tikai bijis pilnvarojums trim līderiem sākt sarunas ar ZZS un citiem politiskajiem spēkiem. Iespējamie kandidāti, kas izskanējuši, ir tikai tāpēc pieminēti, ka viņu vārdi ir parādījušies publiskajā telpā. Jā, par viņiem tika runāts, bet viņi netika apspriesti kā Vienotības kandidāti, bet kā personas, par kurām varētu nākties runāt sarunu gaitā, un tikai,” Pietiek uzsver Kristovskis.
Pāris dienas pirms Vienotībā gaidāmās varas grožu pārņemšanas premjera Valda Dombrovska pārstāvētajā politiskajā spēkā ir nemierīgāk kā jebkad un trūkst savstarpējās uzticības. Atsevišķi premjera pozīcijās stāvoši politiķi neoficiāli ir pauduši bažas, ka Valsts prezidenta vēlēšanas var tikt izmantotas, lai vienotos par kādu arī Saskaņas centram (SC) pieņemamu prezidenta kandidātu, iespējams, upurējot Dombrovski kā premjeru. SC līderis Jānis Urbanovičs noliedz, ka kāds no Vienotības būtu nācis ar konkrētiem priekšlikumiem vienoties, piemēram, par atbalstu Ingunai Sudrabai prezidenta amatā, pēc tam arī veicot izmaiņas koalīcijā un, iespējams, premjera krēslā.
Kāds cits opozīcijas politiķis neoficiāli Pietiek norādīja, ka šāda vienošanās nav iespējama kaut vai tādēļ, ka „nav saprotams, ar ko Vienotībā runāt”. Pēc iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces palikšanas amatā līdz jūnijam esot redzams, ka ir pamats apšaubīt Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un viņas politiskā padomnieka Edgara Jaunupa ietekmi un pilnvaras runāt Vienotības vārdā, par kuriem zināms, ka viņi iekšienē atbalstījuši Mūrnieces demisiju, nostājoties pretī premjeram. Zināms, ka pirms vairākām nedēļām atsevišķi Jaunā laika politiķi apspriešanai ļoti šaurā lokā izvirzījuši jautājumu par partijas finanšu sakārtošanu, atbildību par kontaktiem ar sponsoriem, iespējams, izņemot no Jaunupa rokām. Tomēr šī iniciatīva nav guvusi vadības atsaucību, tikai vēl vairāk saasinot dažādu spārnu attiecības.
Šonedēļ kļuva skaidrs, ka nav izdevusies Āboltiņas ideja par autoritāšu un Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvju pulcēšanu, lai apspriestu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu. Tam nav pieticis atsaucības ne partijās, ne sabiedrībā zināmu autoritāšu vidū, kas arī uzskatāms par neveiksmi. „Vienotība ir nonākusi varas slazdos, jo viņiem ir amati un krēsli, bet nav rīcības brīvības. ZZS ir rīcības brīvība, bet nav pamatatbildības par valdības darbu,” premjera pārstāvētā politiskā spēka situāciju raksturo kāds zinātājs.
Informēti, bet pie partijām nepiederoši politikas vērotāji prognozē, ka valdības koalīciju gaida smagi pārbaudījumi rudenī, pieņemot nākamā gada budžetu, kad neizdošoties izvairīties no sociālā budžeta samazināšanas. Tieši šo grūto pārbaudījumu kontekstā partijām esot jālūkojas uz Valsts prezidenta vēlēšanām. „Ja tiks ievēlēts jauns prezidents, viņam objektīvi būs jānostiprinās amatā. Priekšā būs budžeta pieņemšana, un sociālā budžeta apgriešana tautai var būt pēdējais piliens. Tauta būs nikna, jaunam prezidentam būs jānostiprinās un tas var notikt, atlaižot Saeimu,” vienu no iespējamiem scenārijiem Pietiek prognozēja kāds informēts avots.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskā līdera Aivara Lemberga ilgnoturīgā neapmierinātība ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), nepieciešamība līdz 6. jūnijam rast risinājumu problēmai ar iekšlietu ministres Mūrnieces atlikto demisiju, pieaugošais spiediens uz valdību par reformu nepieciešamību, tajā skaitā sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu, kas ietver diskusiju par pensiju reformu, radot iespējamību, ka „situācija var samilzt vēl pirms prezidenta vēlēšanām” un šādā gadījumā, visticamāk, nepietikšot ar atsevišķu ministru nomaiņu, esot iespējama valdības atkāpšanās un Dombrovska trešā Ministru kabineta izveide.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
