Iesaki rakstu: 
Šī gada pavasarī prokuratūra man, Aināram Šleseram, uzrādīja apsūdzību par iespējamām nelikumīgām darbībām laikā, kad es biju satiksmes ministrs 2008. un 2009.gadā, - par ciparu televīzijas ieviešanu. Prokurors teica, ka varot vienoties, ja es samaksāšu aptuveni 3 miljonus EUR.
Šodien prokurors prasīja piemērot sodu – 130 minimālās algas. Nekādi vairs 3 miljoni, nav neviena cietušā, zaudējumu nav. Un tomēr man tiek pieprasīts sods 65 tūkstoši. Kāpēc prokurors pavasarī prasīja maksāt 3 miljonus, ja zaudējumu nav?! Es esmu lūdzis tiesu izvērtēt prokurora Zelča darbības. Vai tāpēc prasa samaksāt 130 algas, ka kauns atsaukt man apsūdzību?
Līdz pat šodienai notika intensīva šīs krimināllietas iztiesāšana Ekonomiskajā tiesā. Līdz pat šodienai prokurors tā arī nav norādījis pārkāpumus, kurus es esmu izdarījis. Prokurors Zelčs trīs dienas uzstājās ar debašu runu, kurā tā arī neko konkrētu nepateica, kāda tad mana rīcība ir bijusi pretlikumīga.
Trīs dienas prokurors Zelčs runāja par 13 gadus seniem notikumiem, no kā varēja secināt, ka mans kā tā laika satiksmes ministra noziegums iespējams ir tas, ka es kā satiksmes ministrs parakstīju Ministru kabineta noteikumu projektu precizējumus valdībai. Tie paredzēja konkursa rīkošanu ciparu televīzijas ieviešanai Latvijā.
Izrādās, prokurors gribēja, lai ciparu televīziju ievieš BEZ konkursa, tam tērējot tikai valsts budžeta līdzekļus, un to ievieš vairākus gadus vēlāk! Neloģiski, absurdi, bet tā tas ir. Prokurors gudrāks par visu valdību kopā. Atgādināšu, ka toreiz valdība apstiprināja konkursa noteikumus, tika rīkots konkurss un tā rezultātā konkursā uzvarēja Lattelecom, valdība to apstiprināja un Lattelecom ieviesa ciparu televīziju.
Kā izrādās tiesā, tad pēc tam, kad es nebiju vairs ministrs, jo 2009.gada 12.martā krita Ivara Godmaņa valdība un tika apstiprināta Jaunā Laika/Vienotības valdība, par kuras premjeru kļuva Valdis Dombrovskis, bija noticis ļoti aktīvs darbs pie līguma izstrādes. Mani centās vainot par līguma saturu un tā sekām, lai gan es pat tuvumā tam nebiju!
Tieši Dombrovska valdība arī ieviesa ciparu televīziju, jo visi Līgumi saistībā ar šo projektu tika apstiprināti un parakstīti 2009.gada 30.martā, laikā, kad es vairs nebiju satiksmes ministrs! 30.martā es biju Saeimas opozīcijas deputāts, kurš neietekmēja Ministru kabineta darbu un darbu Satiksmes ministrijā.
Šodien pierādījās tas, ko es teicu iepriekš, – šī krimināllieta ir tikai un vienīgi politika! Prokurors tā arī nespēja pateikt, ko viņš gaidīja šos 13 gadus un kāpēc vispār tieši tagad viņš iesniedza to tiesā. Nekādas darbības kopš 2013.gada prokurors nebija veicis un neko jaunu nenoskaidroja! Acīmredzami, ka lietu iesniedza tiesā tikai tādēļ, lai ietekmētu politiskos procesus!
Šī krimināllieta ir ieplānota kā politiskais priekšvēlēšanu šovs, lai nodrošinātu kampaņu Bordānam ar Jurašu, kuri ir iecēluši savu ģenerālprokuroru Stukānu, ar kura svētību šī kampaņa tika uzsākta.
Pret mani ir jau uzsākti seši administratīvie procesi par ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, par gājienu caur Vecrīgu uz Prezidenta pili, par tikšanos ar iedzīvotājiem Doma laukumā, par sapulces organizēšanu Krastmalā pie prezidenta pils (Rīgas pils). Izskatās, ka esošais Kariņa-Levita režīms grib ierosināt daudz lietu pret esošās varas opozīciju!
Kā teica intervijā ģenerālprokurors Stukāns, 13.decembrī vajadzēja ierosināt administratīvās un krimināllietas pret visiem protesta dalībniekiem, kuri bija sapulcējušies pie prezidenta pils (Rīgas pils). Izskatās, ka ģenerālprokurors Stukāns pildīs visu, ko viņam liks ESOŠAIS REŽĪMS!
Priekšvēlēšanu laiks Latvijā būs interesants!
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
