Iesaki rakstu: 
Šī gada pavasarī prokuratūra man, Aināram Šleseram, uzrādīja apsūdzību par iespējamām nelikumīgām darbībām laikā, kad es biju satiksmes ministrs 2008. un 2009.gadā, - par ciparu televīzijas ieviešanu. Prokurors teica, ka varot vienoties, ja es samaksāšu aptuveni 3 miljonus EUR.
Šodien prokurors prasīja piemērot sodu – 130 minimālās algas. Nekādi vairs 3 miljoni, nav neviena cietušā, zaudējumu nav. Un tomēr man tiek pieprasīts sods 65 tūkstoši. Kāpēc prokurors pavasarī prasīja maksāt 3 miljonus, ja zaudējumu nav?! Es esmu lūdzis tiesu izvērtēt prokurora Zelča darbības. Vai tāpēc prasa samaksāt 130 algas, ka kauns atsaukt man apsūdzību?
Līdz pat šodienai notika intensīva šīs krimināllietas iztiesāšana Ekonomiskajā tiesā. Līdz pat šodienai prokurors tā arī nav norādījis pārkāpumus, kurus es esmu izdarījis. Prokurors Zelčs trīs dienas uzstājās ar debašu runu, kurā tā arī neko konkrētu nepateica, kāda tad mana rīcība ir bijusi pretlikumīga.
Trīs dienas prokurors Zelčs runāja par 13 gadus seniem notikumiem, no kā varēja secināt, ka mans kā tā laika satiksmes ministra noziegums iespējams ir tas, ka es kā satiksmes ministrs parakstīju Ministru kabineta noteikumu projektu precizējumus valdībai. Tie paredzēja konkursa rīkošanu ciparu televīzijas ieviešanai Latvijā.
Izrādās, prokurors gribēja, lai ciparu televīziju ievieš BEZ konkursa, tam tērējot tikai valsts budžeta līdzekļus, un to ievieš vairākus gadus vēlāk! Neloģiski, absurdi, bet tā tas ir. Prokurors gudrāks par visu valdību kopā. Atgādināšu, ka toreiz valdība apstiprināja konkursa noteikumus, tika rīkots konkurss un tā rezultātā konkursā uzvarēja Lattelecom, valdība to apstiprināja un Lattelecom ieviesa ciparu televīziju.
Kā izrādās tiesā, tad pēc tam, kad es nebiju vairs ministrs, jo 2009.gada 12.martā krita Ivara Godmaņa valdība un tika apstiprināta Jaunā Laika/Vienotības valdība, par kuras premjeru kļuva Valdis Dombrovskis, bija noticis ļoti aktīvs darbs pie līguma izstrādes. Mani centās vainot par līguma saturu un tā sekām, lai gan es pat tuvumā tam nebiju!
Tieši Dombrovska valdība arī ieviesa ciparu televīziju, jo visi Līgumi saistībā ar šo projektu tika apstiprināti un parakstīti 2009.gada 30.martā, laikā, kad es vairs nebiju satiksmes ministrs! 30.martā es biju Saeimas opozīcijas deputāts, kurš neietekmēja Ministru kabineta darbu un darbu Satiksmes ministrijā.
Šodien pierādījās tas, ko es teicu iepriekš, – šī krimināllieta ir tikai un vienīgi politika! Prokurors tā arī nespēja pateikt, ko viņš gaidīja šos 13 gadus un kāpēc vispār tieši tagad viņš iesniedza to tiesā. Nekādas darbības kopš 2013.gada prokurors nebija veicis un neko jaunu nenoskaidroja! Acīmredzami, ka lietu iesniedza tiesā tikai tādēļ, lai ietekmētu politiskos procesus!
Šī krimināllieta ir ieplānota kā politiskais priekšvēlēšanu šovs, lai nodrošinātu kampaņu Bordānam ar Jurašu, kuri ir iecēluši savu ģenerālprokuroru Stukānu, ar kura svētību šī kampaņa tika uzsākta.
Pret mani ir jau uzsākti seši administratīvie procesi par ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, par gājienu caur Vecrīgu uz Prezidenta pili, par tikšanos ar iedzīvotājiem Doma laukumā, par sapulces organizēšanu Krastmalā pie prezidenta pils (Rīgas pils). Izskatās, ka esošais Kariņa-Levita režīms grib ierosināt daudz lietu pret esošās varas opozīciju!
Kā teica intervijā ģenerālprokurors Stukāns, 13.decembrī vajadzēja ierosināt administratīvās un krimināllietas pret visiem protesta dalībniekiem, kuri bija sapulcējušies pie prezidenta pils (Rīgas pils). Izskatās, ka ģenerālprokurors Stukāns pildīs visu, ko viņam liks ESOŠAIS REŽĪMS!
Priekšvēlēšanu laiks Latvijā būs interesants!
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
