Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds – dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina
Toms Kreicbergs08.09.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Jau sen nestrādāju pensiju nozarē – bet šis nav okei. Politiķu plāns samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī ir absurds. Mēs paši sev šaujam kājā.
Klasiskā vecuma pensija ir bankrotējis jēdziens. Mēs maksājam sociālās iemaksas – un tās tiek izmantotas, lai izmaksātu pensijas šodienas pensionāriem. Uz papīra mums veidojas 1. pensiju līmeņa “kapitāls”. Bet šis “kapitāls” ir fikcija. Reāla uzkrājuma nav. Tas ir pliks valsts solījums – nākotnē pensiju maksās arī mums.
Šim solījumam nav seguma. Pensionāru paliek vairāk. Strādājošo mazāk. Tad kas mums nākotnē maksās pensiju?
Situāciju glābj 2. pensiju līmenis. 6% Tavas algas uzkrājas 2. pensiju līmenī (2PL). Šī nauda tiek ieguldīta reālos finanšu instrumentos Tavā pensiju kontā. Demogrāfija to neapdraud.
Tagad politiķi grib pārvirzīt daļu no 2PL iemaksām (reāls uzkrājums) uz 1. pensiju līmeni (fikcija). Citiem vārdiem sakot – nekrāt nākotnei, tērēt šodien. Tas ir prasts populisms, kas man liek vilties politiķos, par kuriem es balsoju.
Tikpat slikti – ideja mazināt 2PL iemaksas, lai mazinātu darbaspēka nodokļus. Sauksim lietas īstajos vārdos – šī ir dāvana darba devējiem uz darbinieku rēķina. Forši, vai ne?
Ja Tev šis neliekas okei, runā par to. Dalies ar šo ierakstu. Stāsti draugiem, paziņām un sev pazīstamiem politiķiem. Šis absurds ir jāaptur.
P.S. Politiķi apgalvo, ka 1. pensiju līmenis (1PL) uzrāda “labākus rezultātus” nekā 2. pensiju līmenis. Bet par kādiem rezultātiem ir runa?
1. pensiju līmenim nav rezultātu, jo nav reāla uzkrājuma. Tas ir tikai valsts solījums nākotnē maksāt tev pensiju.
Ja 1PL kapitāls tiek palielināts, tas tikai nozīmē, ka valsts sola nākotnē maksāt vairāk. Solīt var visu, ko iegribas. Kaut vai pareizināt nākotnes pensijas ar divi. Bet, ja solījumam nav seguma, tie ir tukši vārdi.
Kontrastā – 2. pensiju līmeņa kapitāls ir reāla nauda, kas pieder katram no mums. Un 2PL peļņa ir reāla peļņa.
P.P.S. Norāde uz interešu konfliktu: kaut jau sen nestrādāju INDEXO, man vēl pieder zināms skaits INDEXO akciju. Ir manās interesēs, lai šim pensiju pārvaldes uzņēmumam iet labi. Tajā pašā laikā – šī ir pirmā reize pēdējos gados, kad publiski iesaistos pensiju apspriedē. Jo šis nav okei.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
