Politiķi plāno no denacionalizēto māju dzīvokļiem padzīt atlikušās aptuveni 20 00 denacionalizēto māju piespiedu īrnieku ģimenes
Klementijs Rancāns*10.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nosūtu denacionalizēto māju īrnieku biedrības "Ausma" protesta vēstuli ekonomikas ministram un Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kuri gadu gadiem, jau sākot no 2013.gada, nespēj un nerisina denacionalizēto māju īrnieku problēmu. Mūsu, sabiedrisko organizāciju, vēlme un viedoklis, ka Valsts prezidentam būtu pamats iejaukties šajā procesā un nākt Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, iesniedzot likumprojektu, ar kuru tiek paredzēts novērst šo "gadsimta" varas un Saeimas bezatbildību.
Šajā sakarā Valsts prezidenta kancelejai tika iesniegti priekšlikumi, bet diemžēl, tika izteikts, ka likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" atrodas Saeimā un tā risina šo jautājumu utt. Prezidenta kungs, – Saeimas komisija drīzāk risina pēc principa “jo sliktāk, jo labāk”. Neko nerisina vai gatavojas virzīt represīvu likumprojektu uz pieņemšanu.
Prezidenta kungs, Saeimā, cik var manīt, nav attiecīga potenciāla, lai spētu pacelt "tik smagu problēmu", vai nav ne politiskās gribas, ne vēlmes. Iemeslus gan var tikai minēt. Atliek vērsties pie sazvērestības teorijas par bezatbildības iemesliem Ekonomikas ministrijā un Saeimā, ka šādu likumprojektu virza attiecīgi grupējumi, atsevišķas ietekmīgas personas sadarbībā ar attiecīgām valsts amatpersonām un ir nostādne "par katru cenu" rīkot represijas, lai no denacionalizēto māju dzīvokļiem padzītu atlikušās aptuveni 20 00 denacionalizēto māju piespiedu īrnieku ģimenes vai ap 60 000 cilvēku, kuri nav spējīgi apmaksāt māju īpašnieku īres maksas prasības vai iegādāties savu dzīvokli.
Mūsu rīcībā ir apmēram 600 dokumentu, kuri tika gatavoti šī protesta sakarā un nosūtīti visām Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, visiem Saeimas deputātiem, vairākām starptautiskām organizācijām, to starp Eiropas Cilvēktiesību tiesai (vairāki simti sūdzību), kura, atsaucoties uz Latvijas valsts atrunu, jautājumus izskatīt atteica, kaut mūsu jautājums nebija apstrīdēt īpašuma atjaunošanas likumību, bet gan procesa nelikumības (1997.gada 4.jūnijā Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās 1., 2., 4., 7., un 11. protokolu. Ratifikācijas likumā tika izdarīta atruna attiecībā uz īpašuma tiesībām (vienīgā Latvijas atruna, ratificējot konvenciju): "Konvencijas 1.protokola 1.panta prasības neattieksies uz īpašuma reformu, kas regulē PSRS veiktās aneksijas laikā nacionalizēto, konfiscēto, kolektivizēto vai citādā veidā nelikumīgi ekspropriēto īpašumu atdošanu vai kompensācijas izmaksu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu, zvejnieku kolhozu un valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju.”
Jau pagājuši 30 gadi, un simtiem tūkstošu cilvēku no Latvijas izbraukuši šo un citu represiju rezultātā. Un Saeima jau kuro sasaukumu netiek galā ar šo problēmu.
Tā vietā, lai risinātu, pārtrauktu iedzīvotāju represijas, Ekonomikas ministrija cenšas "izvilkt" cauri un virza jau kārtējo brāķi - likumprojektu uz Saeimu, denacionalizēto māju īrniekiem paredzot jaunas represijas. 2014. gadā šādu likumprojektu ar sabiedrisko organizāciju pūlēm un Latvijas Avīzes organizēto apaļo galdu izdevās atgriezt ministrijai kā brāķi.
Nē, nē, kārtējai likumdošanas brāķis neizskan kā represijas, bet ar izteikumu, lai "sabalansētu īrnieku un izīrētāju tiesiskās attiecības", nosakot, ka īrniekiem izīrētāji varēs vienpusēji noteikt īres maksu tik, cik aprēķinās, lai viņi māju īpašniekiem apmaksātu mājas tirgus vērtības atjaunošanu, kapitālo remontu un visus izdevumus, atjaunotu iekārtas un aprīkojumu, nerēķinoties ar denacionalizēto māju īrnieku maksātspēju.
Denacionalizēto māju īrnieki ir nostādīti vergu statusā, ar likumu paredzot atņemt pēdējās tiesības uz mājokli, kas vēl palikušas likumā "Par dzīvojamo telpu īri" - likuma 8., 13. un 40.pants. Tiek paredzēts atņemtas arī pēdējās tiesības, kuras vēl sargā Civillikums.
Denacionalizēto māju īrnieki tiek nostādīti atbildīgo statusā par to, ka namu īpašniekiem tika nacionalizēts īpašums un tml. Pat bijusī Valsts prezidente "Rīgas Balsī" 2006. gadā atbildēja žurnālistei apmēram tā: ko var gribēt denacionalizēto māju īrnieki, kuri 50 okupācijas gadus dzīvoja īpašnieku mājās, dzīvokļos ar privilēģijām un namu īpašniekiem nemaksāja īres maksu.
Vai tiešām valstī nav demokrātijas, nav taisnības un tiesiskuma?
Protesta vēstule par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība “AUSMA”’, kura ir tiesiska pārstāvēt visus denacionalizēto māju īrniekus, to vārdā pauž attieksmi par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”, kas atrodas Saeimā, un izsaka protestu par tendencēm, kuras tiek viltīgi plānotas šajā likumprojektā – visus denacionalizētos māju īrniekus izlikt bez tiesas sprieduma, represīvā veidā, šo izlikšanas procesa motivāciju maskējot:
- Ar likumā noteikto nesamērojamo maksātspējai īres maksu.
- Ar jauna īres līgumu slēgšanu mājas īpašnieka maiņas gadījumā un/vai citiem prettiesiskiem paņēmieniem.
- Apejot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas noteica, ka speciālā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants atbilst Satversmei, ar citiem paņēmieniem, kas izteikti rakstā, skat e- pasta vēstules pielikumā.
Biedrība “AUSMA” uzskata, ka nav tiesiski izdot šo un/vai citu likumu vai grozījumus spēkā esošajos likumos, kas skar denacionalizēto māju īrniekus, ja nav veikti priekšdarbi - nav noskaidrots, cik denacionalizēto māju īrnieku ir katras pašvaldības teritorijā un kopā valstī, kuri juridiski un faktiski pretendē uz dzīvokļa īres tiesību kompensāciju natūrā vai naudā;
Nepieļaujami un pazemojoši denacionalizēto māju īrniekus dalīt -“nodrošinātie” un - “maznodrošinātie”, ja viņu ienākumi uz katru ģimenes locekli ir mazāki par 1000 (vienu tūkstoti) EUR mēnesī.
Nav noskaidrots, cik denacionalizēto māju īrnieku:
1.Dzīvo uz pirmsreformas īres līguma pamata;
2. Dzīvo nepārtraukti tajā pašā dzīvokli, bet pārslēguši jaunu īres līgumu ar iepriekšējo vai jauno izīrētāju;
3. Izlikti no denacionalizētās mājas dzīvokļa kā maksātnespējīgie – par parādiem;
4. Izlikti no “avārijas mājas” dzīvokļa, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;
5. Izlikti no dzīvokļa izīrētāja vardarbīgas rīcības rezultātā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;
6. Īres tiesības pazaudējušie uz citiem motivētiem, reabilitējošiem pamatiem.
Denacionalizēto māju īrniekus ir prettiesiski un nelikumīgi iekļaut kā likuma “Dzīvojamās telpas īres likums” subjektus uz “noklusējuma pamata” vai arī, likumā norādot viņu denacionalizētās mājas īrnieka statusu.
Prettiesiski “noklusējot” vai ar norādi, ka pieņemot likumu “Dzīvojamo māju īres likums”, paliek spēkā divi īres likumi - arī likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas radīs haosu un manipulācijas, jo pie vienādas vai attiecīgas pozīcijas tiks piemērots jaunākais likums. Ir jāizstrādā jauns denacionalizēto māju īres tiesisko attiecību likums!
* Denacionalizēto māju tiesību biedrības AUSMA valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
