Iesaki rakstu: 
Vienotība drīzumā varētu paust atbalstu esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidēšanai uz otro termiņu, bet tas vēl nedos garantiju, ka Vienotība maija divdesmitajos datumos Zatleru nominēs par savu prezidenta kandidātu. Tad saskaņā ar likumu ir laiks kandidātu izvirzīšanai. No politiķu un ar partijām saistītu polittehnologu neoficiāliem izteikumiem izriet, ka Zatlers kļuvis par mazākā ļaunuma simbolu iepretim iespējamiem aizkulišu darījumiem, ko citas partijas, apejot Vienotību, varētu īstenot. Neoficiāli izskan bažas, ka Vienotības atbalsts nespēs nodrošināt Zatlera pārvēlēšanu, bet pašu Vienotību iedzīs stūrī, sašaurinot tai iespējas konsultēties par citiem prezidenta kandidātiem.
Koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā Zatlera pārvēlēšanai nav vairākuma un populāra ir vēlme pilī redzēt savu kandidātu, piemēram, bijušo Saeimas spīkeri Gundaru Daudzi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tāpat neoficiāli izskan, ka tie spēki, kas vēlas panākt sava kandidāta ievēlēšanu prezidenta amatā, apzinās, ka „īsto” kandidātu izvirzīšana pirmajām vēlēšanām būtu pārāk riskanta. Tomēr izskanējuši viedokļi, ka esošā prezidenta izgāšana būtu negods ne tikai partijām, bet arī valstij. Ja Zatleru izvirzītu Vienotība, tā uzņemtos atbildību par viņa ievēlēšanu un pret premjera pārstāvēto politisko spēku pavērstos kritika, ja esošais prezidents tiktu izgāzts pirmajās, iespējams, neveiksmīgajās vēlēšanās.
Daži autoritatīvi Vienotības politiķi, piemēram, Sandra Kalniete jau paudusi atbalstu Zatleram, kurš četros amatā nostrādātajos gados esot kļuvis par nobriedušu politiķi. Pietiek zināms, ka iekšējās domu apmaiņās Vienotībā jau iepriekš savu atbalstu Zatlera pārvēlēšanai bija paudis premjers Valdis Dombrovskis, kurš vēloties status quo saglabāšanu, lai neriskētu ar valdības stabilitāti. Tomēr premjera nav starp trim Vienotības līderiem – tie ir Solvita Āboltiņa, Ģirts Valdis Kristovskis un Aigars Štokenbergs, kuri izvirzīti konsultācijām ar citiem politiskajiem spēkiem par prezidenta kandidātiem.
Vēsturiski prezidenta vēlēšanas tikušas izmantotas kā grūdiens pārkārtojumiem valdībā, amatu pārdalei un varas līdzsvara maiņai. Tie politiskie spēku, ar kuru balsīm tiek ievēlēts Valsts prezidents, tradicionāli veido nākamo valdību.
Šīs būs pirmās prezidenta vēlēšanas, kas noritēs jaunā kārtībā, un pirmajai kārtai izvirzīto kandidātu izgāšanas gadījumā nebūs iespējama pēkšņa „īstā” kandidāta ievešana Saeimā nakts vidū. Tādā gadījumā starp neveiksmīgajām un nākamajām prezidenta vēlēšanām likums noteic ieturēt vairāku dienu pauzi, arī jaunu kandidātu nosaukšana paredzēta pēc vairākām dienām.
Šomēnes kļuva skaidrs, ka neveiksmi ir piedzīvojusi Vienotības valdes priekšsēdētājas Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas iecere par īpašas komitejas izveidi prezidenta vēlēšanu procesa apspriešanai. Politiskie partneri un opozīcija šo Āboltiņas ieceri boikotēja, atklāti paužot aizdomas, ka tas ir Vienotības mēģinājums caur šo diskusiju citiem uzspiest sev vēlamu prezidenta kandidātu, bet sabiedrības autoritātes šajā komitejā nevēlējās iesaistīties tās politizēšanas dēļ. Tomēr publiskajā telpā sāk dominēt viedokļi, ka Zatleram jādod iespēja turpināt darbu arī uz otru termiņu, kas pirms vairākiem mēnešiem netika prognozēts. Iespējams, šādu virzienu iegūtu arī Āboltiņas rosinātās komitejas diskusija. Tādēļ, iespējams, šī neveiksme ir vienlīdz veiksme tiem Vienotības politiķiem, kuri prezidenta vēlēšanās saredz iespēju amatu un ietekmes pārdalei.
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums noteic, ka kandidatūras prezidenta amatam oficiāli izvirzāmas ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Zatlera pilnvaras beidzas 7. jūlijā, tādējādi kandidātu vārdi oficiāli tiks nosaukti maija divdesmitajos datumos. Saeimas sēde prezidenta ievēlēšanai jāsasauc tuvāko 10 – 15 dienu laikā.
Prezidenta vēlēšanas var notikt vairākās kārtās, kamēr kāds nesaņem 51 klātesošā deputāta balsi. Tomēr, ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Savukārt Saeimas sēde jaunām prezidenta vēlēšanām tiek sasaukta ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 dienas pēc iepriekšējo neveiksmīgo vēlēšanu pēdējās kārtas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
