Dāmas un kungi, politiskās pateicības un ietekmes nostiprināšanas paraugstunda - savējie savējos NEPAMET! Ķeguma novada domes deputāts no “Latvijas Zaļās partijas” Roberts Ozols līdzīgi kā Ķeguma novada domes deputāts no partijas “Saskaņa” Ojārs Meiris prot darboties mazā līmeņa politikā! Par rokas pacelšanu, svarīgos jautājumos atbalstot Ķeguma novada domes priekšsēdētāju Raivi Ūzulu, var tikt pie laba amata!
Roberts Ozols - Ķeguma novada domes priekšsēdētājs no 2009.gada līdz 2017.gadam. Šobrīd Ķeguma novada domes deputāts. R.Ozols, iespējams, apzinās, ka ĶEGUMA NOVADS IR BAGĀTĪGS AR ZEMĒM UN MEŽIEM, tāpēc, šeku reku kā no gaisa, - Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls savam ilggadīgajam priekšniekam un koalīcijas deputātam Robertam Ozolam izveidoja jaunu štata vietu ar visnotaļ iespaidīgu atalgojumu!
Tagad Roberts Ozols vairs nav parasts deputāts, tagad Roberts Ozols ir – nekustamo īpašumu speciālists ar atalgojumu krietni pāri 1000 EUR!!! Kaut visiem pensionāriem ietu tik labi. Ņemot vērā, cik slaveni ir abi šie vīri, bail pat iedomāties, kā tiks kārtoti zemes jautājumi, - nebūs brīnums, ja viss tiks sakārtots nevainojami.
Tautieši, Ķeguma novada domes vadošajos amatos strādā vīri, kuri savējiem nodrošina amatus un atalgojumu, kādu paši vien vēlas, galvenais nosacījums – tev ir jābūt DEPUTĀTAM! Ir speciālists vai nav speciālists – amats būs! Acīmredzot valsts instancēm tas šķiet loģiski un pašsaprotami.
Jā, Roberts Ozols, Ķeguma novada domes deputāts, jau kādu laiku ir nodrošināts ar amatu „nekustamo īpašumu speciālists Ķeguma novada pašvaldībā”. Zīmīgi, ka tāds amats līdz tam nepastāvēja, turklāt zīmīgi ir arī tas, kas pašreizējais priekšsēdētājs Raivis Ūzuls laika posmā no 2009.gada līdz 2017.gadam bija domes priekšsēdētāja Roberta Ozola vietnieks.
“Skaisti un iedvesmojoši”, turklāt ļoti droši, jo neviens par to nelamās, bet pirms vēlēšanām jau būs aizmirsis.
Ķeguma novada domes deputāts Ojārs Meiris oficiāli ir šoferis diviem policistiem, bet Ķeguma novada domes deputātsRoberts Ozols - speciālists nekustamo īpašumu jautājumos.
Ģeniāli, bet nenoliedzami nožēlojami. Vai tādiem ir jābūt deputātiem?






Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.