Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Saeima apstiprināja nākamā gada budžetu. Kā jau bija gaidāms, nekādu īpašu jaunumu budžeta apstiprināšanā nebija. Debatēs uzstājās galvenokārt opozīcijas deputāti, kuri ar retiem izņēmumiem lielākoties runāja dažādas muļķības vai raudāja par slikto valdošo koalīciju un vainoja visos pasaules grēkos Krišjāņa Kariņa vadīto valdību. Interesanti, ka pēc divu dienu ilgas izrādīšanās otrās dienas vakarā pulksten sešos – tieši darba dienas beigās – opozīcija pēkšņi pameta parlamenta zāli un balsošanā nepiedalījās, kas ļāva valdošās koalīcijas partijām negaidīti ātri pieņemt budžetu.
Lielākās kaislības sākās pēc tam, kad tika pieteikta parakstu vākšana referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu. Sociālajos tīklos daudzi ierakstījuši kaislīgus izteikumus, aicinot piedalīties šajā parakstu vākšanā vai arī to ignorēt. Vēl ir grūti prognozēt, kā beigsies šī kampaņa par parakstu vākšanu referenduma rīkošanai un arī iespējamo referenduma rīkošanu.
Interesantāki šķiet notikumi Rīgas domē, kur “Saskaņa” pieprasīja pārtraukt sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju, kuru veido no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Valērijs Petrovs. “Saskaņa” paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar “Gods kalpot Rīgai”, ja tā neatteiksies no sadarbības ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Uz “Saskaņas” frakcijas sanāksmi bija ieradies partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, kuram tobrīd vajadzētu atrasties Saeimā un balsot par budžeta pieņemšanu. Viņš stāstīja, ka Rīgas domes “Saskaņas” frakcija sākšot streiku itāļu gaumē un darīšot tikai to, ko pieprasa likums.
Pēc “Saskaņas” paziņojuma pēkšņi aktīvs kļuva Baraņņiks. Viņš nolēma nomainīt Rīgas Centrāltirgus valdi, sakot, ka uzņēmums jau otro gadu strādā ar zaudējumiem. Valdei arī neesot vīzijas, kā pelnīt. Tāpat Baraņņiks uzdeva “Rīgas satiksmes” vadībai izvērtēt, vai tai nodarītajos zaudējumos nav vainojams arī bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš bija kapitāldaļu turētājs šajā pašvaldības uzņēmumā.
Tautā runā, ka Centrāltirgus jau ilgi ir viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Var tikai minēt, kāpēc Ušakovam un “Saskaņai” ir tik svarīga kontrole pār šo pašvaldības uzņēmumu. Piemēram, izteiktas versijas, ka Ušakovam ir svarīgi paturēt kontroli pār vairākiem iecerētiem projektiem Centrāltirgū, turklāt tajā regulāri naudu pelnījuši arī daudzi “Saskaņas” konsultanti un padomnieki. Tiek runāts, ka Centrāltirgū daļu teritorijas gribot privatizēt kāds sens Ušakova čoms, piemēram, ticis minēts Ēriks Teilāns, kurš agrāk bija Ušakova padomnieks un tagad ir kļuvis par Monako rezidentu.
Baraņņika lēmums par Centrāltirgus valdes maiņu un vairāku darbinieku rotācijām šajā uzņēmumā ir uzskatāms par kara pieteikumu “Saskaņai” un liecina, ka Baraņņikam vairs nav ko zaudēt. Komentējot situāciju, Petrovs izteicās, ka neatkarīgie deputāti bijuši neērti ne tikai “Saskaņai”, bet arī “Gods kalpot Rīgai”, jo tiem bijis atšķirīgs viedoklis par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā un dažādu līgumu pagarināšanu Centrāltirgū. Kā zināms, “Gods kalpot Rīgai” frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko vairākkārt ticis dēvēts par atkritumu izvešanas monopola izveidošanas “politisko krusttēvu” Rīgā.
Šāds kariņš starp Baraņņika vadīto frakciju un “Saskaņu” ir interesants tajā ziņā, ka visi četri frakcijas deputāti agrāk bija aktīvi un uzticami Ušakova atbalstītāji. Ušakovs izveidoja biedrību “9.maijs.lv”, kas ar Krievijas vēstniecības atbalstu rīko pasākumus pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā. Sākumā Ušakovs bija šīs biedrības vadītājs, bet pēc tam savā vietā kā pēcteci atstāja Baraņņiku, kurš šo biedrību vada arī tagad. Pēc KNAB sāktajām pārbaudēm “Rīgas satiksmē” Rosļikovs bija viens no tiem, kas organizēja mītiņu Ušakova atbalstam, lai iestāstītu “Saskaņas” vēlētājiem, ka KNAB vēršas pret Ušakovu tāpēc, ka viņš ir krievs. Savukārt Petrovs ticis minēts kā viens no vislabāk atalgotajiem konsultantiem Rīgā.
Baraņņika pārstāvētās frakcijas deputāti vairākkārt ir izteikušies, ka plāno veidot jaunu partiju uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ušakovs un “Saskaņa” atkal grib iespējami ātrāk sarīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, lai izvairītos no iespējamās konkurences par tā sauktajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem.
Pēc “Saskaņas” ultimāta “Gods kalpot Rīgai” nolēma pārtraukt sadarbību ar Baraņņika pārstāvēto frakciju. Rīgas mērs Oļegs Burovs ir izteicies, ka cer uz situācijas stabilizēšanos Rīgas domē. Tomēr gadījumā, ja tas nenotiks, labāk būtu rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Pēc svētkiem no vicemēra amata tika atbrīvots Baraņņiks, kurš zaudēja arī valdes locekļa amatu Rīgas brīvostā. Pēc “Saskaņas” prasības no amata plānots atcelt arī Rosļikovu, kurš ir Pilsētas attīstības komitejas vadītājs.
Tas nozīmē, ka valdošā koalīcija Rīgas domē zaudējusi vairākumu un tajā paliks tikai 28 pašvaldības deputāti. Burovs cer uz sadarbību ar frakciju “Rīgai”, ko vada Oskars Putniņš un kurā ir četri deputāti. Kā pēdējā frakcijai pievienojās bijusī Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Baiba Broka. Dzirdēts viedoklis, ka viņa būtu gatava atbalstīt Burova darbību Rīgas mēra amatā.
Burovs atzina, ka ir gatavs sākt sarunas par atbalstu ar citiem deputātiem, bet gadījumā, ja nekas nesanāks, Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas. Interesanti, ka “Saskaņa” un Ušakovs mēģināja panākt ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē uzreiz pēc tam, kad tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un aizbēga uz Briseli. Toreiz par ārkārtas vēlēšanām aktīvi runāja arī “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, kurš kopā ar Ušakovu tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Acīmredzot negaidīti labie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Ušakovam ir radījuši pārliecību, ka ir iespējams atgūt kontroli pār Rīgu, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas. “Saskaņa” paļaujas uz uzticīgajiem krievvalodīgajiem vēlētājiem, kuri arī šoreiz būs gatavi balsot par Ušakovu. Nav šaubu, ka priekšvēlēšanu kampaņā Ušakovs būs redzams uz visiem plakātiem un solīs braukt atpakaļ uz Rīgu, pametot darbu Eiropas Parlamentā.
Pārējās partijas, kas darbojas Rīgas domē, līdz šim nav izteikušas savu sajūsmu par iespēju piedalīties ārkārtas vēlēšanās. Jāņem vērā, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas plānotas 2021.gada jūnijā, līdz ar to ir atlicis pusotrs gads līdz nākamajām vēlēšanām. Savukārt “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” šī ir pēdējā iespēja sakārtot lietas Rīgā atbilstoši savām vēlmēm.
Turpmākajās nedēļās varētu būt interesanti pavērsieni Rīgas domē, kas sola patiesu jautrību politikas vērotājiem, kuri varēs sekot līdzi nākamajam politiskajam šovam.
Seko mums 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
