Policistu nekaunība vai Ģirģena nevarība, vai drīzāk abi reizē?
Pietiek lasītājs29.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, Valsts policija kontrolēs to, vai transportlīdzekļu vadītāji neatrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinoši vielu ietekmē, - tā tika oficiāli paziņots pirms svētku brīvdienām. Taču, kā jau tas parasti ir ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena vadīto sistēmu, runāts tiek viens, bet darīts – pavisam kas cits.
Sestdien, 27. jūnijā pirms pulksten astoņiem no rīta tā pati Valsts policija, kas bija solījusies reibuma kontrolē ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, apstādināja visas automašīnas, kas Rīgā, Brīvības gatvē pie Nestes benzīntanka devās vienā vai otrā virzienā.
Vienīgais variants, kā policijas darbinieki varbūt ievēroja epidemioloģiskās drošības prasības, varēja būt – viņi ir kārtīgi izdezinficējušies no iekšienes, jo ne masku, ne cimdu nebija, manuprāt, pilnīgi nevienam no prāvā bara.
Biju aculiecinieks tam, kā pie automašīnas pienāk policijas darbinieks bez maskas un pie stūres sēdošajam vadītājam pūš elpu sejā no 30-
Ko nu darīt autovadītājam, ja viņam policists (kurš, kā rāda amatpersonas deklarācija, brīvajos brīžos piestrādā par taksometra šoferi) vārdā Imants Ikaunieks – ļoti negribīgi tas nosauca savu vārdu un uzvārdu turpina dvašot tieši sejā. Protams, mīļā miera labad iepūst „trubiņā”, lai ātrāk pārtrauktu šo nejēdzību, ko Valsts policijas vadība un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens dēvē par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.
Nez, vai tiešām neviens no daudzajiem autovadītājiem, kurus apturēja šī banda, nevērsīsies ar prasību pie Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas vadības, pieprasot skaidrojumus, vainīgo noskaidrošanu un publisku atvainošanos. Droši vien jau ne – sabiedrība pie mums ir pieradusi, ka šādi ikaunieki var darīt, bet ģirģeni – muldēt, kas vien ienāk prātā.
Jāpiebilst, ka varbūt pat labāk, ja Sandis Ģirģens tiktu pie kārotā amata Futbola federācijā, - lai labāk viņš haosu rada tur, nevis sabiedriskās kārtības sargāšanā.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
