Policija un prokuratūra iedod Jaunzemei kurvīti, "Attīstībai/Par" pasūtītā cīņa pret Reiru beigusies nesekmīgi
Pietiek lasītājs19.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada beigās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ieņemošā Ieva Jaunzeme pēc savu saimnieku prasības vērsās Valsts policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu pret finanšu ministru Jāni Reiru (JV). Nu šis A/Par mēģinājums ar I.Jaunzemes palīdzību atbrīvoties no sev neērtā ministra ir beidzies ar neveiksmi.
Iesnieguma pamatā bija J.Reira intervija TV3 raidījumam "Nekā personīga", kurā viņš skaidroja, par ko ierosināta disciplinārlieta pret I.Jaunzemi. Uzskatot, ka J.Reirs šādā veidā ir izpaudis slepenu informāciju, I.Jaunzeme, sekojot savu saimnieku norādēm, sagatavoja iesniegumu policijai.
Plāns bija pavisam vienkāršs - ja izdotos ierosināt krimināllietu pret J.Reiru, A/Par būtu nopietns pamats prasīt viņa atkāpšanos un tādējādi censties ieņemt šo visu kāroto amatu.
Lai sasniegtu šo mērķi, tika uzrunāti tie Valsts policijas darbinieki, kuri policijas darbā saskata pakalpojumu sfēras elementus. Tomēr citi policijas darbinieki pievērsa uzmanību šim konkrētajam pasūtījumam un nosūtīja I.Jaunzemei atteikumu ierosināt kriminālprocesu nozieguma sastāva neesamības dēļ.
Jaunzeme šo policijas lēmumu pārsūdzēja prokuratūrā, kura nosūtīja lietas materiālus atpakaļ policijai atkārtotai pārbaudei. Arī atkārtotā pārbaude beidzās ar to pašu rezultātu - policija neredzēja noziegumu tajā, ka finanšu ministrs pasaka, par ko I.Jaunzeme tiek turēta aizdomās.
Tā kā I.Jaunzemei un viņas saimniekiem ļoti kārojās atbrīvoties no J.Reira, kurš necieš nekompetento VID vadītāju, sekoja atkārtoti I.Jaunzemes iesniegumi un pārsūdzības dažādās prokuratūras instancēs. Tomēr nesen Ģenerālprokuratūra pielika punktu I.Jaunzemes (A/Par) neatlaidīgajiem pūliņiem - pret J.Reiru netiks ierosināta krimināllieta, kaut arī I.Jaunzeme to ļoti lūdz.
Ņemot vērā I.Jaunzemes aktīvo darbību, vēršoties ar iesniegumiem visās iespējamās instancēs, visvairāk šajā lietā izbrīna I.Jaunzemes uzvedība publiskajā telpā - kaut arī viņa bieži ir uzsvērusi, ka atbildība, godīgums un caurskatāmība ir galvenie principi, ko viņa sagaida no visiem Latvijas iedzīvotājiem, pati viņa šos principus nevēlas ievērot un cītīgi slēpj informāciju.
Tā piemēram, šī gada sākumā viņa LR1 raidījumā "Krustpunkti" mēģināja visādi izlocīties no uzdotā jautājuma par šo tēmu, tikai beigās negribīgi atzīstot faktu (sarunas atšifrējumu var izlasīt pietiek.com arhīvā), ka ir vērsusies policijā.
Vēl kuriozāk uzvedās I.Jaunzemes konsultants komunikācijas jautājumos Andrejs Vaivars. Vai nu savas muļķības dēļ, vai pildot I.Jaunzemes prasību, viņš sameloja pietiek.com un laikraksta "Diena" žurnālistiem, apgalvojot, ka I.Jaunzeme nav vērsusies policijā ar iesniegumu pret J.Reiru.
Tā kā žurnālistu rīcībā bija dokumenti, kas apliecina pretējo, A.Vaivars nopelnīja disciplinārsodu par VID reputācijas graušanu. Jāpiezīmē, ka tas gan netraucē viņam joprojām saņemt ikmēneša piemaksu 100% apmērā no algas - par to parūpējās pati I.Jaunzeme pretēji valsts pārvaldē esošajiem noteikumiem par piemaksu neizmaksāšanu ar disciplinārsodu sodītiem darbiniekiem.
Atgriežoties pie nu jau izbeigtās lietas, - tā kā I.Jaunzemes pārsūdzības iespējas ir izsmeltas, J.Reirs gatavojas vai jau ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izsniegt attiecīgās lietas materiālus, lai iepazītos ar I.Jaunzemes (precīzāk, viņas saimnieku nolīgto un apmaksāto advokātu) sacerētajiem iesniegumiem. Tādēļ mums atliek tikai gaidīt, kādas būs sekas šai kārtējai neveiksmīgajai I.Jaunzemes rīcībai - vai un kā J.Reirs izmantos šo sitāciju šobrīd notiekošajā cīņā starp JV un A/Par.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
