Iesaki rakstu: 
Ja kāda privātpersona nebūtu pamanījusi, ka Valsts policijas dienestā atrodas persona, kurai likums to liedz, šis policists joprojām bez problēmām turpinātu dienesta gaitas, kuras sāka 2013.gadā. Neviena atbildīgā amatpersona „nebija pamanījusi”, ka pret policijas darbinieku iepriekš izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata, kas liedz ieņemt amatu policijā.
Par nelikumīgo dienestu Valsts policijai ziņoja privātpersona Rodijs Rododendrs. Viņš konstatēja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē strādā Jānis Eglīts, pret kuru iepriekš izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata.
Rododendrs aicināja ne tikai atvaļināt Eglītu, bet arī saukt pie atbildības personas, kuru uzdevums bija pirms pieņemšanas dienestā pārliecināties, ka persona atbilst likumā noteiktajām normām.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums nosaka, ka dienestā var atrasties persona, kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
Kā noskaidrojis Rododendrs, 2009.gadā pret Jāni Eglītu izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata. Ja nebūtu šīs acīgās personas, policijas darbinieks, kurš ieguvis seržanta pakāpi, joprojām turpinātu dienesta gaitas.
Pēc Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim adresētās vēstules Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs sāka pārbaudi, un noskaidroja, ka šāds misēklis radies uzvārda īpatnības dēļ. Seržants ir nevis Eglītis, bet gan Eglīts. Tieši šis viens burtiņš bijis liktenīgs arī personai, kura pirms uzņemšanas dienestā pārbaudīja topošā policijas darbinieka atbilstību likumam Sodu reģistrā.
Pēc šī pārpratuma noskaidrošanas Eglīts no dienesta atvaļināts, bet persona, kurai bija jāveic pārbaude par viņa atbilstību dienestam, izsprukusi bez soda, jo disciplinārlietas ierosināšanai iestājies noilgums, jo pagājuši likumā noteikti divi gadi.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
