Policija pēc septiņus gadus ilgas „snaudas” kratīšanas laikā otrās grupas invalīdam izņem visus iekrājumus, neatstājot iespēju nopirkt ķīmijterapijas zāles
PIETIEK31.07.2023.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kriminālprocess par slepkavības mēģinājumu un krāpšanu ierosināts jau 2016.gadā un aizdomās turamais līdz šim ne reizi nav nedz izsaukts uz policiju, nedz pratināts, šā gada 19.jūlijā plkst.7 no rīta Rīgas reģiona pārvaldes 1.biroja 1.pārvaldes darbinieki ar četriem auto, astoņu cilvēku sastāvā ieradās uz kratīšanu aizdomās turamā mātes dzīvoklī.
Kratīšanā, apgriežot otrādi visu māju, tika izņemts mobilais telefons, dators, kā arī aizdomās turamā no 243 eiro mēnesī lielās invaliditātes pensijas un no pēdējo mēnešu laikā saņemtajiem ienākumiem par sniegtajiem pakalpojumiem veidotie uzkrājumi 2000 eiro apmērā.
A.Volkovs vērsies ar iesniegumu policijā, lūdzot atdot naudas līdzekļus vismaz vienas minimālās algas apmērā jeb 620 eiro. A.Volkovs ir gatavs uzrādīt bankas konta izdruku, kurā redzams, ka viņš oficiāli uz līguma pamata saņēmis maksājumus, bet naudu izņēmis no bankomāta un glabājis mājās skaidrā naudā.
A. Volkovs ir 2.grupas invalīds sakarā ar onkoloģisku saslimšanu, kurš rūpējas arī par 14 gadus veco dēlu ar īpašām vajadzībām. Dažas dienas pēc policijas iebrukuma invalīda ārsts izrakstījis ķīmijterapijas medikamentus, kurus aizdomās turamais nevar iegādāties, jo atstāts bez iztikas līdzekļiem.
Taču policija viņam atteikusi, atteikumu pamatojot ar to, ka vispirms jāpārbauda, vai nauda nav noziedzīgas izcelsmes. Aizdomās turētais ir neizpratnē, kādā tieši veidā banknotes varētu "pastāstīt" par savu izcelsmi septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas.
Turklāt policijas veiktajās darbībās ir vairākas dīvainības. Kratīšanas veiktas gan viņa mātes dzīvoklī, gan mātei piederošajā vasarnīcā Jūrmalā, taču ne aizdomās turētā deklarētajā dzīvesvietā. Nav arī īsti saprotams, kādēļ kratīšanas veiktas septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas.
Turklāt nav saprotams, kāpēc izmeklētāja Santa Razgele septiņus gadus pēc kriminālprocesa ierosināšanas lietā, kur jau procesa ierosināšanas brīdī bija zināms aizdomās turamais, nolēmusi beidzot veikt kādas procesuālās darbības, bet līdz tam pat aizdomās turamo nebija izsaukusi uz pratināšanu.
Neatbildēts ir arī jautājums, kādēļ pēkšņi tika izlemts tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai pie otrās grupas invalīda uz kratīšanu ierastos ar četrām automašīnām astoņu cilvēku sastāvā un pēc tam vēl visi četri auto kopā jau ar rokudzelžos saslēgto A.Volkovu dotos uz Jūrmalu, lai turpinātu kratīšanu jau aizdomās turētā mātes vasarnīcā, turklāt vēl piesaistot privātkompānijas kinologu ar suni.
Turklāt policija, veicot kratīšanu, pārkāpusi tiesas izdotās kratīšanas sankcijas robežās. Tiesa ļāva kratīšanas laikā izņemt mobilo tālruni un dokumentus, kas saistīti ar pirms septiņiem gadiem notikušu krāpšanu, bet ne naudu un pulksteni.
Latvijas likumi nosaka, ka tiesu izpildītājiem, piedzenot parādus, ir pienākums personas rīcībā atstāt finanšu līdzekļus vismaz vienas minimālās algas apmērā mēnesī, kā arī vismaz pusi no minimālās algas, ja tiek piedzīti parādi par administratīvajiem vai krimināliem pārkāpumiem.
Attēlā - Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
