Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa rit pilnā sparā. Valdība un tās pieaicinātie eksperti nepagurdami skaidro visus plusus un mīnusus. Šis plusu un mīnusu uzskaitījums parādās tādā vai citādā izvērsumā neskaitāmos mediju resursos –  intervija ar finanšu ministru, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pat izveidojusi un savā mājas lapā publiskojusi acīm tīkamu un krāsainu bukletu, ar zaļo krāsu jauki izceļot plusus un ar sarkano – mīnusus. Viss kā uz delnas. Tā tam demokrātiskā un tiesiskā valstī arī vajadzētu būt.

Galvenie plusi, kas nemitīgi tiek uzsvērti, ir – ceļotāju ērtība, ietaupījums uz valūtas maiņu. Ja kāds domā braukt uz Lielbritāniju, Zviedriju, ASV vai tepat kaimiņos – uz Lietuvu un Poliju, tad gan atšķirības pamanāmas nebūs. Toties, reizes četras gadā lidojot uz Vāciju kārtīgi iepirkties, uzreiz būs jūtams, ka kādu 5 vai 6 latu ekvivalents jaunajā naudā gada laikā iekrājas. Arī tie uzņēmumi, kas strādā ārvalstu tirgos (protams, ne jau ar Lielbritāniju, Krieviju, ASV, Poliju, Lietuvu u.c. valstīm, kuras kopā sastāda nieka 2/3 no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma), ietaupīs uz naudas maiņas izdevumu rēķina. Tātad daļa peļņas no banku sektora aizplūdīs uz uzņēmumu īpašnieku kontiem. Notiks vienkārši naudas pārdale. Ne vairāk, ne mazāk.

Tas viss būtu sīkums un šā kā tā diezgan nenopietni, jo kurš tad pilnā nopietnībā spētu iedomāties, ka tiešām valūtas maiņas neērtību izskaušana ir minama kā nopietns pluss. Arī tā dēvētā un Dombrovska tik bieži piesauktā “divātrumu Eiropa” un “atrašanās kodolā” ir nekas vairāk kā skaisti vārdi par rožainu nākotni, kas, iespējams, kādreiz būs. Tikpat iespējams, ka arī nebūs. Taču kaut kādā veidā to izmērīt, pamatot ar skaitļiem vai aprēķiniem nu nekādi nav iespējams. Atliek vien samierināties ar skaistām frāzēm. Nu gluži kā iestājoties ES – būs Eiropas algas un Eiropas dzīves līmenis.

Pretargumenti jeb mīnusi ir tikpat iracionāli kā plusi. Nacionālā identitāte nu nekādi nav sasaistāma ar apdrukātiem papīrīšiem, kuri kalpo kā maksāšanas līdzeklis. 20. gadsimta 80. gadu nogalē nacionālā identitāte bija tik augsta kā vēl nekad, jo tautu vienoja kopīgs mērķis – netkarība un brīvība. Tam nebija ne mazākā sakara ar naudas nosaukumu – rublis, “repšuks” vai lats.

Un tā nu kā tādu mantru šos vienus un tos pašus plusus un mīnusus nenogurdami atkārto valdība, redzamākie Vienotības pārstāvji un no visām malām dienas gaismā izlīdušie eksperti. Starp citu, tieši viskvēlākie eiro aizstāvji nepārtraukti uzsver tieši šo mīnusu – identitātes zudumu. Jā, redz, lata nebūs vairs, žēl, protams, bet nu nebūs vairs jāmaina valūta, un būsim pašā kodolā, pirmajā vai otrajā, vai kurā tur ātrumā. Solvita Āboltiņa, lai solidarizētos ar tautu, žēli māj ar galvu un uzsver kā lielāko zaudējumu Latvijai, ka nu vairs nebūs pašiem sava lata. Tas gan esot lielākais mīnuss, bet nu tā naudas mainīšana atkal visu atsverot ar uzviju...Un atkārto to pašu atkal un atkal.

Kāpēc gan runāt nepārtraukti par tik nenopietnām un mazsvarīgām lietām? Un kāpēc tieši eirofanāti lieto šo identitātes argumentu? Pirmkārt jau, ērti ir izcelt kādu mīnusu, kuru it viegli var atspēkot, jo, jāpiekrīt, emocijām nav loģiska pamatojuma. Otrkārt un arī galvenokārt - jo tad gluži vienkārši nav jārunā par citām lietām. Piemēram, par Eiropas Stabilitātes Mehānismu jeb ESM. Nav jau tā, ka gluži galīgi nerunātu par to. Premjers Dombrovskis ar smagu sirdi atzīst, ka iemaksas būs jāveic šajā fondā. Pārsimt miljoni piecu gadu laikā. Tas nav ne daudz, ne maz. Bet 40 miljonu izmaksas gada laikā noteikti nav kritiski mūsu valstij. Tāpēc jau to var droši atzīt. It īpaši uzreiz optimismā degošām acīm piebilstot, ka tas kalpos kā apdrošināšana pret krīzi. (Lai gan kāpēc mums vajadzīga šāda apdrošināšana, ja, valdības vārdiem runājot, krīze ir pārvarēta ne tikai Latvijā, bet arī visā ES. Kārtējā pretruna, uz kuru šoreiz pievērsim acis. Cilvēks sajauc šo to, pinas sīkās pretrunās – ak tu mūžs!) Arī Valsts kancelejas kopīgi ar Finanšu ministriju sagatavotajā pārskatā, kurā ir uzskaitīti visi (!) plusi un mīnusi, ir pieminētas šīs pārsimt miljonu iemaksas ESM.

Un šajā brīdī jāsecina, ka informatīvā kampaņa sāk pārvērsties puspatiesību, melu un pilnīgi noslēptu faktu savārstījumā. Ko arī īstenībā varēja gaidīt. Jo cerēt uz atklātu un patiesu informāciju šajā valstī var cerēt tikai vai nu ārprātīgais vai arī ierēdnis ar pielaidi noslepenotiem dokumentiem.

Īsi par ESM. Tas ir fonds, kura uzdevums ir aizdot naudu no saviem līdzekļiem grūtības nonākušām valstīm. Tā kopējā kapacitāte ir 700 miljardu eiro (drīzumā plānoti ir 800 miljardi). Naudu šajā fondā iemaksā eirozonas valstis. Latvijai šajā fondā būs jāsāk iemaksāt nauda tikai tajā brīdī, kad tā ieviesīs eiro. Tātad jau no 2014. gada 1. janvāra. Sākotnējās iemaksas būs šie pārsimt miljoni vairāku gadu garumā. Līdz ar to būs apmaksāta viena desmitā daļa no ESM kapitāla. Tik tālu viss atbilst publiski un oficiāli paustajam.

 Kas ir ar pārējām 9 desmitdaļām? ESM likums paredz, ka pēc pirmā pieprasījuma visām eirozonas (tātad no nākamā gada arī Latvijai) valstīm ir jāiemaksā šai fondā naudas līdzekļi pilnā apjomā, lai to varētu tālāk aizdot Grieķijai, Spānijai, Kiprai vai citai jebkurai krīzes nomāktai valstij. Nauda ir jāiemaksā nedēļas laikā pēc pieprasījuma izteikšanas. Cik naudas Latvijai būs jāiemaksā šādā gadījumā? Aptuveni 2 miljardi eiro! Kur ņemt tādus Latvijai neiedomājami milzīgus līdzekļus? Starptautiskais Valūtas fonds un ar to saistītā “jostas savilkšana”? Sāpīgas budžeta apcirpšanas, pensiju un pabalstu samazināšanas?

Konkrēti kur pie eiro ieviešanas mīnusiem ir atspoguļots šis fakts? Nekur. Vai premjers, finanšu ministrs jeb kāda cita Latvijas amatpersona ir to kā mīnusu godīgi pavēstījusi sabiedrībai? Protams, ka ne. Kāda ir iespējamība, ka šādas miljardu iemaksas varētu būt nepieciešamas? Diemžēl Itālija ir piepulcējusies to valstu sarakstam, kuru glābšanai būtu vajadzīgi miljardu simti, kā tas jau bija Grieķijas gadījumā. Ja pasteigsimies ar eiro ieviešanu, tad, kazi, varēsim lepni sniegt palīdzīgu roku brālīgajai Itālijas republikai.

ESM nākotnes plāni paredz, ka šī fonda naudu varēs  novirzīt ne tikai parādos slīkstošu valsts budžetu glābšanai, bet arī banku rekapitalizācijai visā eirozonā. Tātad Latvijas iedzīvotāji maksās par to, lai finanšu mahinācijās paputējušas bankas, kuras noteikti ir visnotaļ svarīgas un cienījamas “sistēmbankas” kaut kur Vācijā vai Īrijā, tiktu pie jauniem un svaigiem naudas līdzekļiem. Vācijas kanclere Merkele un Francijas prezidents Olands jau publiski ir apstiprinājuši, ka Īrijas bankas saņems svaigu naudiņu tieši no ESM (focus.de, 23.10.2012), kurā savu naudu iemaksās Latvija. Eiropas Savienībā krīze turpinās. Grieķija ne tuvu vēl nav atkopusies un pat nav uz atveseļošanās ceļa. Tai sāk piepulcēties aizvien jaunas valstis. Un nu jau arī privātie baņķieri būs jāatbalsta no ESM un tātad arī Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Vienu reizi tomēr premjeram Dombrovskim gadījās neapdomīgi izteikties šajā sakarā. Tas gan notika ārpus skaistās un rožainās informatīvās kampaņas ietvariem. 2012. gada 21. oktobrī intervijā vācu laikraksta Bild žurnālists uzdeva Latvijas premjeram jautājumu par Latvijas iemaksu lielumu ESM fondā. Dombrovskis atbildēja, ka šī nu “patiešām ir tāda kā āža kāja Latvijai”, taču viņš cerot, ka līdz 2014. gadam krīze Eiropā būs pārvarēta un Latvijas nauda vairs nebūšot vajadzīga. Cerot! Jauna meiča var cerēt, ka puisis viņu nepametīs, bet apprecēs. Bet premjers par to, ka Latvijai varbūt būs, bet varbūt arī nebūs jāsamaksā 2 miljardi eiro? Cerēt!? Ja kuģa kapteinis stūrētu pilnīgā tumsā kuģi lielā ātrumā un uz pasažieru jautājumu, vai tad nav jābaidās no iespējamām klintīm ceļā, atbildētu, ka, cerams, tādu nebūs, krastu viņš jau nākamajā mirklī varētu meklēt peldus. Labākajā gadījumā.

Dombrovskim intervijas turpinājumā atkal misējās. Uz žurnālista jautājumu, kā tad viņš to visu domājot izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ar 420 latu (vācu žurnālists jautājumā minēja 600 eiro) vidējo algu būs varbūtēji jāuztur dienvidu valstis, Dombrovskis godīgi sameloja: “Es skaidroju viņiem (Latvijas iedzīvotājiem), ka Latvija pati ir saņēmusi starptautisku solidaritāti krīzes laikā no Starptautiskā Valūtas fonda. Un šodien mēs esam visstraujāk augošā ekonomika ES.” Kopš kuriem laikiem Valūtas fonds ir tas pats, kas citu valstu solidāra palīdzība? Tāpēc Latvija tagad būs spiesta maksāt miljardus paputējušiem baņķieriem? Un kur gan ir šis Dombrovska skaidrojums? Tā arī palika intervijas līmenī. Vismaz Bild žurnālistu veikli piemuļķoja. Starp citu, arī šajā intervijā Dombrovskis neizmantoja iespēju paklusēt un uz žurnālista jautājumu par lielāko ieguvumu no eiro ieviešanas kā galveno un vienīgo (!) argumentu minēja mums jau labi zināmo, veco un nodrāzto joku – ietaupīsim naudu uz valūtas maiņu, un būs ērtāk ceļot.

Turpmāk gan par eiro ieviešanu atbildīgie valstsvīri ir bijuši piesardzīgāki ar saviem izteicieniem. Taču kaut kā jau arī bija nepieciešams šo nepārdomāto Dombrovska izteikumu nogludināt un nodrošināties pret citiem. Vislabāk šo uzdevumu uzticēt “ekspertiem”, jo tad jebkura atbildība no valdības pleciem noveļas. Latvijas bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns 2012. gada 27. novembrī pauda uzskatu, ka “runas par miljardu iemaksām ir pārspīlētas. Ir ļoti liela varbūtība, ka šādas iemaksas nebūs jāveic.” Jautāt, kas šo varbūtību ir aprēķinājis un uz kādiem pētījumiem tā balstās, būtu ļoti naivi, lieliski apzinoties, ka tādu nemaz nav. Nedaudz vēlāk gan tika izlemts, ka termins “liela varbūtība” ir par maz un varbūt varētu vēl sēt šaubas. Tā nu aptuveni mēnesi vēlāk Latvijas bankas ekonomiste Vija Mičūna 2013. gada 6. janvārī paziņo: “Varbūtība, ka Latvijas iemaksas ESM sasniegs miljardus, ir tuva nullei.” Jau labāk. Tuvu nullei ir vēl mazāk. Atkal jau nejautāsim pēc neesoša pētījuma vai aprēķina. Bet kam to aprēķinu vajag? Ir taču paziņojums, ka pastāv uzskats, ka varbūtība ir  tuvu nullei. Punkts. Un turpinām patiesi svarīgās diskusijas par to, vai valūtas maiņas ietaupījums atsver nacionālo identitāti. Un, protams, atbalstām premjeru viņa cerībās! Cerība mirst pēdējā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...