Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa rit pilnā sparā. Valdība un tās pieaicinātie eksperti nepagurdami skaidro visus plusus un mīnusus. Šis plusu un mīnusu uzskaitījums parādās tādā vai citādā izvērsumā neskaitāmos mediju resursos –  intervija ar finanšu ministru, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pat izveidojusi un savā mājas lapā publiskojusi acīm tīkamu un krāsainu bukletu, ar zaļo krāsu jauki izceļot plusus un ar sarkano – mīnusus. Viss kā uz delnas. Tā tam demokrātiskā un tiesiskā valstī arī vajadzētu būt.

Galvenie plusi, kas nemitīgi tiek uzsvērti, ir – ceļotāju ērtība, ietaupījums uz valūtas maiņu. Ja kāds domā braukt uz Lielbritāniju, Zviedriju, ASV vai tepat kaimiņos – uz Lietuvu un Poliju, tad gan atšķirības pamanāmas nebūs. Toties, reizes četras gadā lidojot uz Vāciju kārtīgi iepirkties, uzreiz būs jūtams, ka kādu 5 vai 6 latu ekvivalents jaunajā naudā gada laikā iekrājas. Arī tie uzņēmumi, kas strādā ārvalstu tirgos (protams, ne jau ar Lielbritāniju, Krieviju, ASV, Poliju, Lietuvu u.c. valstīm, kuras kopā sastāda nieka 2/3 no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma), ietaupīs uz naudas maiņas izdevumu rēķina. Tātad daļa peļņas no banku sektora aizplūdīs uz uzņēmumu īpašnieku kontiem. Notiks vienkārši naudas pārdale. Ne vairāk, ne mazāk.

Tas viss būtu sīkums un šā kā tā diezgan nenopietni, jo kurš tad pilnā nopietnībā spētu iedomāties, ka tiešām valūtas maiņas neērtību izskaušana ir minama kā nopietns pluss. Arī tā dēvētā un Dombrovska tik bieži piesauktā “divātrumu Eiropa” un “atrašanās kodolā” ir nekas vairāk kā skaisti vārdi par rožainu nākotni, kas, iespējams, kādreiz būs. Tikpat iespējams, ka arī nebūs. Taču kaut kādā veidā to izmērīt, pamatot ar skaitļiem vai aprēķiniem nu nekādi nav iespējams. Atliek vien samierināties ar skaistām frāzēm. Nu gluži kā iestājoties ES – būs Eiropas algas un Eiropas dzīves līmenis.

Pretargumenti jeb mīnusi ir tikpat iracionāli kā plusi. Nacionālā identitāte nu nekādi nav sasaistāma ar apdrukātiem papīrīšiem, kuri kalpo kā maksāšanas līdzeklis. 20. gadsimta 80. gadu nogalē nacionālā identitāte bija tik augsta kā vēl nekad, jo tautu vienoja kopīgs mērķis – netkarība un brīvība. Tam nebija ne mazākā sakara ar naudas nosaukumu – rublis, “repšuks” vai lats.

Un tā nu kā tādu mantru šos vienus un tos pašus plusus un mīnusus nenogurdami atkārto valdība, redzamākie Vienotības pārstāvji un no visām malām dienas gaismā izlīdušie eksperti. Starp citu, tieši viskvēlākie eiro aizstāvji nepārtraukti uzsver tieši šo mīnusu – identitātes zudumu. Jā, redz, lata nebūs vairs, žēl, protams, bet nu nebūs vairs jāmaina valūta, un būsim pašā kodolā, pirmajā vai otrajā, vai kurā tur ātrumā. Solvita Āboltiņa, lai solidarizētos ar tautu, žēli māj ar galvu un uzsver kā lielāko zaudējumu Latvijai, ka nu vairs nebūs pašiem sava lata. Tas gan esot lielākais mīnuss, bet nu tā naudas mainīšana atkal visu atsverot ar uzviju...Un atkārto to pašu atkal un atkal.

Kāpēc gan runāt nepārtraukti par tik nenopietnām un mazsvarīgām lietām? Un kāpēc tieši eirofanāti lieto šo identitātes argumentu? Pirmkārt jau, ērti ir izcelt kādu mīnusu, kuru it viegli var atspēkot, jo, jāpiekrīt, emocijām nav loģiska pamatojuma. Otrkārt un arī galvenokārt - jo tad gluži vienkārši nav jārunā par citām lietām. Piemēram, par Eiropas Stabilitātes Mehānismu jeb ESM. Nav jau tā, ka gluži galīgi nerunātu par to. Premjers Dombrovskis ar smagu sirdi atzīst, ka iemaksas būs jāveic šajā fondā. Pārsimt miljoni piecu gadu laikā. Tas nav ne daudz, ne maz. Bet 40 miljonu izmaksas gada laikā noteikti nav kritiski mūsu valstij. Tāpēc jau to var droši atzīt. It īpaši uzreiz optimismā degošām acīm piebilstot, ka tas kalpos kā apdrošināšana pret krīzi. (Lai gan kāpēc mums vajadzīga šāda apdrošināšana, ja, valdības vārdiem runājot, krīze ir pārvarēta ne tikai Latvijā, bet arī visā ES. Kārtējā pretruna, uz kuru šoreiz pievērsim acis. Cilvēks sajauc šo to, pinas sīkās pretrunās – ak tu mūžs!) Arī Valsts kancelejas kopīgi ar Finanšu ministriju sagatavotajā pārskatā, kurā ir uzskaitīti visi (!) plusi un mīnusi, ir pieminētas šīs pārsimt miljonu iemaksas ESM.

Un šajā brīdī jāsecina, ka informatīvā kampaņa sāk pārvērsties puspatiesību, melu un pilnīgi noslēptu faktu savārstījumā. Ko arī īstenībā varēja gaidīt. Jo cerēt uz atklātu un patiesu informāciju šajā valstī var cerēt tikai vai nu ārprātīgais vai arī ierēdnis ar pielaidi noslepenotiem dokumentiem.

Īsi par ESM. Tas ir fonds, kura uzdevums ir aizdot naudu no saviem līdzekļiem grūtības nonākušām valstīm. Tā kopējā kapacitāte ir 700 miljardu eiro (drīzumā plānoti ir 800 miljardi). Naudu šajā fondā iemaksā eirozonas valstis. Latvijai šajā fondā būs jāsāk iemaksāt nauda tikai tajā brīdī, kad tā ieviesīs eiro. Tātad jau no 2014. gada 1. janvāra. Sākotnējās iemaksas būs šie pārsimt miljoni vairāku gadu garumā. Līdz ar to būs apmaksāta viena desmitā daļa no ESM kapitāla. Tik tālu viss atbilst publiski un oficiāli paustajam.

 Kas ir ar pārējām 9 desmitdaļām? ESM likums paredz, ka pēc pirmā pieprasījuma visām eirozonas (tātad no nākamā gada arī Latvijai) valstīm ir jāiemaksā šai fondā naudas līdzekļi pilnā apjomā, lai to varētu tālāk aizdot Grieķijai, Spānijai, Kiprai vai citai jebkurai krīzes nomāktai valstij. Nauda ir jāiemaksā nedēļas laikā pēc pieprasījuma izteikšanas. Cik naudas Latvijai būs jāiemaksā šādā gadījumā? Aptuveni 2 miljardi eiro! Kur ņemt tādus Latvijai neiedomājami milzīgus līdzekļus? Starptautiskais Valūtas fonds un ar to saistītā “jostas savilkšana”? Sāpīgas budžeta apcirpšanas, pensiju un pabalstu samazināšanas?

Konkrēti kur pie eiro ieviešanas mīnusiem ir atspoguļots šis fakts? Nekur. Vai premjers, finanšu ministrs jeb kāda cita Latvijas amatpersona ir to kā mīnusu godīgi pavēstījusi sabiedrībai? Protams, ka ne. Kāda ir iespējamība, ka šādas miljardu iemaksas varētu būt nepieciešamas? Diemžēl Itālija ir piepulcējusies to valstu sarakstam, kuru glābšanai būtu vajadzīgi miljardu simti, kā tas jau bija Grieķijas gadījumā. Ja pasteigsimies ar eiro ieviešanu, tad, kazi, varēsim lepni sniegt palīdzīgu roku brālīgajai Itālijas republikai.

ESM nākotnes plāni paredz, ka šī fonda naudu varēs  novirzīt ne tikai parādos slīkstošu valsts budžetu glābšanai, bet arī banku rekapitalizācijai visā eirozonā. Tātad Latvijas iedzīvotāji maksās par to, lai finanšu mahinācijās paputējušas bankas, kuras noteikti ir visnotaļ svarīgas un cienījamas “sistēmbankas” kaut kur Vācijā vai Īrijā, tiktu pie jauniem un svaigiem naudas līdzekļiem. Vācijas kanclere Merkele un Francijas prezidents Olands jau publiski ir apstiprinājuši, ka Īrijas bankas saņems svaigu naudiņu tieši no ESM (focus.de, 23.10.2012), kurā savu naudu iemaksās Latvija. Eiropas Savienībā krīze turpinās. Grieķija ne tuvu vēl nav atkopusies un pat nav uz atveseļošanās ceļa. Tai sāk piepulcēties aizvien jaunas valstis. Un nu jau arī privātie baņķieri būs jāatbalsta no ESM un tātad arī Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Vienu reizi tomēr premjeram Dombrovskim gadījās neapdomīgi izteikties šajā sakarā. Tas gan notika ārpus skaistās un rožainās informatīvās kampaņas ietvariem. 2012. gada 21. oktobrī intervijā vācu laikraksta Bild žurnālists uzdeva Latvijas premjeram jautājumu par Latvijas iemaksu lielumu ESM fondā. Dombrovskis atbildēja, ka šī nu “patiešām ir tāda kā āža kāja Latvijai”, taču viņš cerot, ka līdz 2014. gadam krīze Eiropā būs pārvarēta un Latvijas nauda vairs nebūšot vajadzīga. Cerot! Jauna meiča var cerēt, ka puisis viņu nepametīs, bet apprecēs. Bet premjers par to, ka Latvijai varbūt būs, bet varbūt arī nebūs jāsamaksā 2 miljardi eiro? Cerēt!? Ja kuģa kapteinis stūrētu pilnīgā tumsā kuģi lielā ātrumā un uz pasažieru jautājumu, vai tad nav jābaidās no iespējamām klintīm ceļā, atbildētu, ka, cerams, tādu nebūs, krastu viņš jau nākamajā mirklī varētu meklēt peldus. Labākajā gadījumā.

Dombrovskim intervijas turpinājumā atkal misējās. Uz žurnālista jautājumu, kā tad viņš to visu domājot izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ar 420 latu (vācu žurnālists jautājumā minēja 600 eiro) vidējo algu būs varbūtēji jāuztur dienvidu valstis, Dombrovskis godīgi sameloja: “Es skaidroju viņiem (Latvijas iedzīvotājiem), ka Latvija pati ir saņēmusi starptautisku solidaritāti krīzes laikā no Starptautiskā Valūtas fonda. Un šodien mēs esam visstraujāk augošā ekonomika ES.” Kopš kuriem laikiem Valūtas fonds ir tas pats, kas citu valstu solidāra palīdzība? Tāpēc Latvija tagad būs spiesta maksāt miljardus paputējušiem baņķieriem? Un kur gan ir šis Dombrovska skaidrojums? Tā arī palika intervijas līmenī. Vismaz Bild žurnālistu veikli piemuļķoja. Starp citu, arī šajā intervijā Dombrovskis neizmantoja iespēju paklusēt un uz žurnālista jautājumu par lielāko ieguvumu no eiro ieviešanas kā galveno un vienīgo (!) argumentu minēja mums jau labi zināmo, veco un nodrāzto joku – ietaupīsim naudu uz valūtas maiņu, un būs ērtāk ceļot.

Turpmāk gan par eiro ieviešanu atbildīgie valstsvīri ir bijuši piesardzīgāki ar saviem izteicieniem. Taču kaut kā jau arī bija nepieciešams šo nepārdomāto Dombrovska izteikumu nogludināt un nodrošināties pret citiem. Vislabāk šo uzdevumu uzticēt “ekspertiem”, jo tad jebkura atbildība no valdības pleciem noveļas. Latvijas bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns 2012. gada 27. novembrī pauda uzskatu, ka “runas par miljardu iemaksām ir pārspīlētas. Ir ļoti liela varbūtība, ka šādas iemaksas nebūs jāveic.” Jautāt, kas šo varbūtību ir aprēķinājis un uz kādiem pētījumiem tā balstās, būtu ļoti naivi, lieliski apzinoties, ka tādu nemaz nav. Nedaudz vēlāk gan tika izlemts, ka termins “liela varbūtība” ir par maz un varbūt varētu vēl sēt šaubas. Tā nu aptuveni mēnesi vēlāk Latvijas bankas ekonomiste Vija Mičūna 2013. gada 6. janvārī paziņo: “Varbūtība, ka Latvijas iemaksas ESM sasniegs miljardus, ir tuva nullei.” Jau labāk. Tuvu nullei ir vēl mazāk. Atkal jau nejautāsim pēc neesoša pētījuma vai aprēķina. Bet kam to aprēķinu vajag? Ir taču paziņojums, ka pastāv uzskats, ka varbūtība ir  tuvu nullei. Punkts. Un turpinām patiesi svarīgās diskusijas par to, vai valūtas maiņas ietaupījums atsver nacionālo identitāti. Un, protams, atbalstām premjeru viņa cerībās! Cerība mirst pēdējā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....