Labos laikos Latgalei ir daudz draugu. Visi daudzina zilo ezeru zemes skaistumu, latgaliešu sirsnību un viesmīlību. Īpaši daudz draugu novadam ir reizi četros gados, rudens pusē. Brauc ciemos kā neatlaidīgi precinieki, sola mīlēt un neļaut Rīgā darīt pāri Latgalei - bārenītei. Bet sliktos laikos, kad sērga Daugavpilī plosās kā nekur citur Latvijā, kad tur mediķi cīnās uz pārslodzes galējām robežām, tad Latgale uzzina, ko “draugi” patiesībā par to domā.
Saeimā 41 deputāts paceļ roku (nospiež pogu) un iecērt pliķi. Izrādās, ir daudz lietu, kas svarīgākas par latgaliešu veselību un dzīvību. Asfalts un betons, “Vilku” dziesmas skolēniem, prezidenta pilsdārziņš, rotaļlaukumi un autostāvvieta pie kapsētas.
Bija skaidrs, ka, pieņemot valsts nākamā gada budžetu, darbosies Saeimas vairākuma balsojamā mašīna – bagātīgi ieeļļota ar “deputātu kvotu” piešķīrumiem īpašām vēlētāju grupām. Tā nesalūza mediķiem doto solījumu priekšā, tā nepakautrējās sarīkot dzīres mēra laikā valsts vadītājiem un ierēdniecībai.
Balsojamai mašīnai vienalga, ka nekāda “viedā reindustralizācija”, kuru premjers piesauc kā mantru, nesanāks bez ieguldījumiem augstākajā izglītībā un zinātnē. Ar kvotu naudu katrai valdošā vairākuma partijai jāiezīmē savs lauciņš, lai nākamruden uzdīgtu pietiekama balsu raža. Un rūpīgi jāseko, lai ne centa neaiziet vajadzīgām, bet “nepareizo” deputātu rosinātām lietām.
Tomēr balsojums par piešķīrumiem Daugavpils slimnīcai bija īpašs. Slimnīcai neatliekami vajadzīga staru terapijas iekārta un multifunkcionālais angiogrāfs. Turklāt mediķi nebūt nelūdza jaunus aparātus – tie izmaksātu miljonus –, bet tikai naudu pamata rezerves daļu un specializētās programmatūras nomaiņai. Arī tas nav lēti – katrai vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Bet bez šiem ieguldījumiem tehnika (12 un 15 gadus veca!) vienā dienā var apstāties, un tas maksās dzīvības.
Gribu uzsvērt – labajiem darbiem, kam deputāti bija dāsni, ir lielākoties lokāls raksturs. Piešķīrums vienai draudzei, vienam pagastam, vienai pašvaldībai. Bet Daugavpilī ir reģionālā slimnīca, tā aprūpē visas Latgales ļaužu veselību. Taču, kā rezumēja Budžeta komisijas vadītājs (attēlā), – “nevar jau katrai piecstāvu mājai pirkt magnētisko rezonansi”…
Kā tagad lai jūtas latgalieši? Kā lai notic, ka trešā zvaigzne Mātei Latvijai ir tikpat mīļa kā pārējās? Tieši tā dzimst atsvešinātība un neuzticēšanās valsts varai. Tā rodas sašķeltība un norobežošanās. Vai to lieku reizi gribēja panākt valdošā koalīcija? Lai pēc tam pārmestu latgaliešiem, ka tie pasīvi vakcinējas, neatsaucas valdības mudinājumiem, dzīvo “citā informatīvajā telpā” un vispār nav tādi īsti “lojāli”.
Dažus vārdus gribu teikt tiem astoņiem Saeimas vairākuma kolēģiem, kuriem pietika drosmes nebalsot kopā ar pārējo koalīciju “pret” šo atbalstu Daugavpils slimnīcai. Paldies Jums! Un žēl, ka drosmes bija par maz, lai nobalsotu “par”. Jūsu “atturos” balsu būtu pieticis, un Latgale būtu jums pateicīga. Varbūt nākamreiz?






Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo: