Plaudes-Rēlingeres maksātnespēja atzīta formāli, bez īpašas iedziļināšanās
PIETIEK11.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien Augstākās tiesas Senāts pēc LR Ģenerālprokuratūras protesta izskatīšanas atcēla strīdīgo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu par pazīstamās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas atzīšanu. Pietiek rīcībā esošais un šodien publiskotais atceltā pirmās instances tiesas sprieduma pilnais teksts demonstrē, cik vienkārši savas maksātnespējas pieteicējiem ir uzrādīt tikai tos īpašumus, ko viņi vēlas uzrādīt publiskajos reģistros.
Tikai formāla atbilstība Maksātnespējas likumam, - kā rāda trešdien atceltais spriedums, tas ir faktiski vienīgais, kas nepieciešams tiesai, lai pieņemtu lēmumu par kādas personas maksātnespējas sākšanu. Savukārt maksātnespēju pieteikušajai personai piederošās un tātad parādu dzēšanai izmantojamās mantas oficiālais uzskaitījums tiek veikts, ņemot vērā faktiski tikai publisko reģistru datus, kā arī pašas maksātnespēju savu problēmu risināšanai izvēlējušās personas sniegtās ziņas.
Rezultātā, kā rāda Pietiek publiskotais, tagad atceltais spriedums, Plaudei-Rēlingerei būtu izdevies maksātnespējas procesa ietvaros piespiedu pārdošanai pakļaut tikai pāris nekustamos īpašumus un lielākoties jau izputējušu kompāniju kapitāldaļas, bet ne Kolonnas un Douglas veikalu tīkla daļu un citus vērtīgus aktīvus, kas uzņēmējas maksātnespējas pasludināšanas brīdī jau bija noslēpti ārzonās vai formāli viņai vairs nepiederēja.
Tikai pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu vērsās Plaudes-Rēlingeres lielākais kreditors – Parex banka, kas uzskatīja, ka uzņēmējas maksātnespējas cēlonis esot „apzinātas un ļaunprātīgas darbības”, Plaude-Rēlingere pēkšņi paziņoja: viņa esot „patiesi lepna šodien pavēstīt, ka, nodrošinot izdevīgu biznesa darījumu partneriem, esmu atguvusi kontroli pār kompāniju Kolonna Ltd., kas ļaus realizēt man netieši piederošās 49% Douglas Baltic akcijas 1,7 miljonu latu apmērā un sadalīt ienākumus kreditoriem, tai skaitā Latvijas nodokļu maksātāju glābtajai AS Parex Banka”.
Nekādas sīkākas detaļas par šo darījumu netika atklātas, taču ir zināms, ka ārzonā reģistrētā Kolonna Ltd. daudzus gadus bija bijusi Plaudes-Rēlingeres un viņas bijušā dzīvesbiedra Jāņa Lasmaņa īpašums: to „treknajos gados” presei atzina arī pati Plaude-Rēlingere, taču pirmajā maksātnespējas plānā, uzskaitot savus pārdodamos īpašumus, šo uzņēmumu vairs nepieminēja. Savukārt pirmās instances tiesa šādu īpašumu piederību pat nedomāja noskaidrot.
Pietiek iepriekš jau informēja: lai gan advokāts Aldis Gobzems medijos paziņojis, ka pazīstamajai uzņēmējai „no ētiskā viedokļa” nevarot pārmest, ka viņa „sargā sevi, kā māk, izmantojot visas juridiskās iespējas”, publiskās datu bāzes rāda, ka, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzņēmēja nepilnu trīs gadu laikā dažādos veidos atbrīvojusies no gandrīz visiem viņai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem un arī citiem vērtīgākajiem aktīviem.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
