Plaude-Rēlingere oficiāli pilnībā atbrīvojusies no Kolonnas un Douglas veikaliem
L. Lapsa10.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja pēc Ģenerālprokuratūras iejaukšanās, kas saskatījusi iespējamu blēdību, tiesa neatcels lēmumu par Ievas Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju, bankrotējušās uzņēmējas kreditoriem ir maz cerību kādu daļu no viņas daudzmiljonu parādiem atgūt no skaistumkopšanas līdzekļu veikalu tīklu Kolonna un Douglas aktīviem: vismaz oficiāli veikalu ķēdes jau sen „aizpeldējušas” no Plaudes-Rēlingeres īpašumu saraksta.
Saskaņā ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas apstiprināto Plaudes-Rēlingeres mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu uzņēmējai pašlaik pieder vairs tikai trīs nekustamie īpašumi un kapitāldaļas veselos sešos uzņēmumos.
Taču maldīsies tie, kas uzskatīs, ka uzņēmējas vērtīgākā manta joprojām ir līdzdalība veikalu tīklos Kolonna un Douglas, ar kuriem viņa ilgus gadus tikusi saistīta.
Kā izriet no tiesas apstiprinātā plāna, no minētajiem sešiem uzņēmumiem četriem – Apgāds Mājai, Projektu Realizācijas Birojs, Aģentūra Pulss un Ievas Plaudes producentu grupa - ir ierosināta vai uzsākta maksātnespējas, likvidācijas vai bankrota procedūra.
Kaut ko vērtas saskaņā ar tiesas apstiprināto plānu ir tikai divu Plaudei-Rēlingerei oficiāli piederošu uzņēmumu kapitāldaļas – SIA Salas Kompānija, par kuras 100% kapitāldaļu varot iegūt nepilnus 35 tūkstošus latu, kā arī Plaudei-Rēlingerei piederošās divas akcijas A/S Kolonna Asset Management, kuru vērtība tiesas ieskatā ir 20 latu. Atbilstoši Maksātnespējas likuma nosacījumiem abu šo uzņēmumu kapitāla daļas Plaudei-Rēlingerei plānots atsavināt maksātnespējas procesa pirmajā gadā.
Bet kam tad pieder Douglas un Kolonnas veikali? Saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo SIA Douglas Latvia vadības ziņojumu, kas parakstīts šā gada 4. janvārī, tieši šim uzņēmumam pieder nepilni trīs desmiti parfimērijas un kosmētikas preču veikali, kas strādā ar zīmoliem Douglas un Kolonna un kuru gada apgrozījums bijis vairāk nekā deviņi miljoni latu.
Saskaņā ar Lursoft interneta datu bāzes ziņām jau kopš 2007. gada septembra 100% Douglas Latvia kapitāldaļu pieder SIA Douglas Baltic. Savukārt šis uzņēmums, kurā Plaude-Rēlingere ir padomes priekšsēdētāja vietniece, kopš 2008. gada rudens pieder Nīderlandē reģistrētajai Douglas Investment B.V. (51%), kā arī A/S Holding Kolonna (49%).
Holding Kolonna (kurā Plaude-Rēlingere ir vienīgā valdes locekle) savukārt saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo akcionāru sarakstu, kas datēts ar pagājušā gada novembri, uz pusēm pieder Krievijā reģistrētajai DOMO Invest Ltd un Menas salā reģistrētajai Kolonna Limited.
Lai gan savulaik publiski ir apliecināts, ka Kolonna Limited pieder Plaudei-Rēlingerei un viņas bijušajam dzīvesbiedram Jānim Lasmanim, pašlaik tiesas apstiprinātais īpašumu plāns apliecina, ka nevienā no šīm kompānijām Plaudei-Rēlingerei oficiāli vairs nekas nepieder.
Tas savukārt nozīmē, ka oficiāli viss Plaudes-Rēlingeres savulaik vērtīgākais aktīvs (vēl 2009. gadā viņa bija vienīgā Holding Kolonna akcionāre) tagad ir pārcelts citu īpašnieku rokās, kuriem formāli ar Plaudi-Rēlingeri un viņas miljonu parādiem nav nekā kopēja.
Turklāt Holding Kolonna īpašumā ir arī 100% kapitāldaļu SIA Kolonna Beauty, kā arī 50% akciju A/S Kolonna Asset Management – tajā pašā, kas pašlaik Plaudei-Rēlingerei maksā viņas oficiāli vienīgo mēnešalgu 600 latu apmērā un kurā viņai pieder jau pieminētās divas akcijas – šie 0,002% no visām Kolonna Asset Management akcijām tad arī ir vienīgais, kas Plaudi-Rēlingeri oficiāli kaut netieši saista ar Douglas un Kolonna veikalu tīklu.
Kā jau informēts, Parex banka, kas ir viena no lielākajām Plaudes-Rēlingeres kreditorēm, publiski paziņojusi, ka uzņēmējas maksātnespējas cēlonis esot „apzinātas un ļaunprātīgas darbības”, jo pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas ierosināšanas viņa veikusi vairākus darījumus ar saistītām personām, ievērojami pasliktinot savu mantisko stāvokli.
Turklāt savas maksātnespējas lietā viņa esot sniegusi nepatiesu informāciju par savu mantu. Patiesībā Plaudei-Rēlingerei piederot aktīvi, kurus uzņēmēja mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā neesot uzrādījusi kā viņai piederošus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
