Plaude-Rēlingere mēnesī iztikšot ar 600 latiem, 50 no tiem tikšot kreditoriem
L. Lapsa08.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējīgā uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere turpmāk mēnesī iztikšot ar 600 latu algu „uz rokas”, no kuras kreditoriem, kam viņa parādā vairāk nekā septiņus miljonus latu, tiks 50 latu mēnesī. Tas noteikts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas apstiprinātajā Plaudes-Rēlingeres „Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā”.
Tiesa ir bijusi vienisprātis ar Plaudes-Rēlingeres apliecinājumu, ka viņa „patiesi grib realizēt iespēju norēķināties ar kreditoriem no saviem līdzekļiem”, - taču no apstiprinātā plāna izriet, ka šai vēlmei nav nekādu iespēju īstenoties.
Saskaņā ar šo dokumentu Plaudes-Rēlingeres personiskās parādsaistības pārsniegušas 7,18 miljonus latu. Nordea bankai uzņēmēja ir parādā 172 tūkstošus latu par jau krīzes laikā iegādāto 150 kvadrātmetrus plašo Vecrīgas dzīvokli, SEB bankai – divus miljonus eiro par īpašumu Rīgā, Juglas krastmalā 1, Parex bankai – vairāk nekā 4,6 miljonus latu.
Privātpersonai Mārtiņam Iesalniekam Plaude-Rēlingere palikusi parādā 653 tūkstošus latu, un tāpat prāvus parādus uzņēmēja saskaņā ar tiesas apstiprināto dokumentu sataisījusi, pat izmantojot norēķinu kartes, - Nordea bankai viņa parādā palikusi 688 latus, Latvijas krājbankai – 9520 latus, savukārt Parex bankai – 12 508 latus un 51 200 latu.
Šiem iespaidīgajiem personiskajiem parādiem vēl jāpieskaita arī Plaudes-Rēlingeres sniegtie galvojumi viņas kompāniju saņemtajiem kredītiem: uzņēmēja aizņēmumus galvojusi Parex bankai, SEB bankai, Swedbank un DnB NORD bankai, - kopumā par vairāk nekā 25 miljoniem latu.
Kādā veidā saskaņā ar tiesas uzskatiem Plaude-Rēlingere īstenos savu patieso vēlmi realizēt iespēju norēķināties ar kreditoriem no saviem līdzekļiem? Tiesas apstiprinātajā dokumentā norādīts, ka vienīgais uzņēmējas ienākumu avots ir 600 latu alga pēc nodokļu nomaksas uzņēmumā AS Kolonna Asset Management.
Tomēr arī visi šie seši simti kreditoriem netiks: Plaudes-Rēlingeres un viņas jaunākā bērna izdevumiem un uzturlīdzekļiem tiesa atvēlējusi 360 latu mēnesī, viņas dzīvesvietas izdevumiem – 50 latu, tāpat līdzekļi atvēlēti arī pašam maksātnespējas procesam, kā rezultātā kreditoriem parasti mēnesī tiks 50 latu.
Papildus šiem 50 latiem mēnesī piecu gadu laikā tiesa kreditoriem devusi cerības arī uz Plaudes-Rēlingeres uzņēmumu pārdošanā iegūtām summām, taču, kā izriet no plāna, slavenās uzņēmējas īpašumā palikuši gandrīz vai tikai maksātnespējīgi un bankrotējuši uzņēmumi. Nekādu Kolonnas veikalu vai citu vērtīgu biznesu to vidū nav.
Tiesa apstiprinājusi, ka no sešām kompānijām, kuru kapitāldaļas palikušas Plaudes-Rēlingeres īpašumā, četras nav vērtas ne santīma, savukārt par pārējo divu kapitāldaļām varētu cerēt iegūt aptuveni 35 tūkstošus latu. Vēl uzņēmējai palikuši trīs nekustamie īpašumi, taču arī par tiem pārdodot varētu saņemt nedaudz vairāk kā 915 tūkstošus latu.
Kā jau ziņots, LR Ģenerālprokuratūra Augstākās tiesas Senātā ir iesniegusi protestu par Plaudes-Rēlingeres atzīšanu par maksātnespējīgu. Tas darīts pēc Parex bankas lūguma - banka uzskata, ka uzņēmēja veikusi virkni darbību, lai izvairītos no savu saistību izpildes.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
