Plaude-Rēlingere mēnesī iztikšot ar 600 latiem, 50 no tiem tikšot kreditoriem
L. Lapsa08.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējīgā uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere turpmāk mēnesī iztikšot ar 600 latu algu „uz rokas”, no kuras kreditoriem, kam viņa parādā vairāk nekā septiņus miljonus latu, tiks 50 latu mēnesī. Tas noteikts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas apstiprinātajā Plaudes-Rēlingeres „Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā”.
Tiesa ir bijusi vienisprātis ar Plaudes-Rēlingeres apliecinājumu, ka viņa „patiesi grib realizēt iespēju norēķināties ar kreditoriem no saviem līdzekļiem”, - taču no apstiprinātā plāna izriet, ka šai vēlmei nav nekādu iespēju īstenoties.
Saskaņā ar šo dokumentu Plaudes-Rēlingeres personiskās parādsaistības pārsniegušas 7,18 miljonus latu. Nordea bankai uzņēmēja ir parādā 172 tūkstošus latu par jau krīzes laikā iegādāto 150 kvadrātmetrus plašo Vecrīgas dzīvokli, SEB bankai – divus miljonus eiro par īpašumu Rīgā, Juglas krastmalā 1, Parex bankai – vairāk nekā 4,6 miljonus latu.
Privātpersonai Mārtiņam Iesalniekam Plaude-Rēlingere palikusi parādā 653 tūkstošus latu, un tāpat prāvus parādus uzņēmēja saskaņā ar tiesas apstiprināto dokumentu sataisījusi, pat izmantojot norēķinu kartes, - Nordea bankai viņa parādā palikusi 688 latus, Latvijas krājbankai – 9520 latus, savukārt Parex bankai – 12 508 latus un 51 200 latu.
Šiem iespaidīgajiem personiskajiem parādiem vēl jāpieskaita arī Plaudes-Rēlingeres sniegtie galvojumi viņas kompāniju saņemtajiem kredītiem: uzņēmēja aizņēmumus galvojusi Parex bankai, SEB bankai, Swedbank un DnB NORD bankai, - kopumā par vairāk nekā 25 miljoniem latu.
Kādā veidā saskaņā ar tiesas uzskatiem Plaude-Rēlingere īstenos savu patieso vēlmi realizēt iespēju norēķināties ar kreditoriem no saviem līdzekļiem? Tiesas apstiprinātajā dokumentā norādīts, ka vienīgais uzņēmējas ienākumu avots ir 600 latu alga pēc nodokļu nomaksas uzņēmumā AS Kolonna Asset Management.
Tomēr arī visi šie seši simti kreditoriem netiks: Plaudes-Rēlingeres un viņas jaunākā bērna izdevumiem un uzturlīdzekļiem tiesa atvēlējusi 360 latu mēnesī, viņas dzīvesvietas izdevumiem – 50 latu, tāpat līdzekļi atvēlēti arī pašam maksātnespējas procesam, kā rezultātā kreditoriem parasti mēnesī tiks 50 latu.
Papildus šiem 50 latiem mēnesī piecu gadu laikā tiesa kreditoriem devusi cerības arī uz Plaudes-Rēlingeres uzņēmumu pārdošanā iegūtām summām, taču, kā izriet no plāna, slavenās uzņēmējas īpašumā palikuši gandrīz vai tikai maksātnespējīgi un bankrotējuši uzņēmumi. Nekādu Kolonnas veikalu vai citu vērtīgu biznesu to vidū nav.
Tiesa apstiprinājusi, ka no sešām kompānijām, kuru kapitāldaļas palikušas Plaudes-Rēlingeres īpašumā, četras nav vērtas ne santīma, savukārt par pārējo divu kapitāldaļām varētu cerēt iegūt aptuveni 35 tūkstošus latu. Vēl uzņēmējai palikuši trīs nekustamie īpašumi, taču arī par tiem pārdodot varētu saņemt nedaudz vairāk kā 915 tūkstošus latu.
Kā jau ziņots, LR Ģenerālprokuratūra Augstākās tiesas Senātā ir iesniegusi protestu par Plaudes-Rēlingeres atzīšanu par maksātnespējīgu. Tas darīts pēc Parex bankas lūguma - banka uzskata, ka uzņēmēja veikusi virkni darbību, lai izvairītos no savu saistību izpildes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
