Plāns stimulēt tiesu izpildītāju godīgumu ar milzīgām amata atlīdzībām ir izgāzies
Edgars Eglītis11.03.2021.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Diezgan plaši ir izskanējusi informācija par to, ka tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga rīcības dēļ 89 gadus veca vientuļa sirmgalve zaudējusi gan dzīvokli, gan naudu - 28 000 eiro un policija sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā.
Aptuveni pirms gada TV3 raidījums "Bez tabu" vēstīja, ka tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs ir pārdevis izsolē dzīvokli Rīgā, Bieziņa ielā 7-97, ar dzīvokļa īpašnieka līķi tajā. (2020.gada 23.aprīļa Bez tabu: https://tv3play.skaties.lv/bez-tabu.) Tikmēr pats tiesu izpildītājs R. Veinbergs apgalvo, ka rīkojas tikai saskaņā ar likumu: https://neatkariga.nra.lv/lasitaju-viedokli/rolands-veinbergs-rigas-apgabaltiesas-zverinats-tiesu-izpilditajs/336258-neka-personiga-iespejams-gravis-latvijas-valsts-prestizu.
Tāpēc gribu padalīties ar savām pārdomām par tiesu izpildītājiem, kuri līdz 2003.gadam saņēma tādu pašu atalgojumu kā tiesas sēžu sekretāri, bet laika periodā no 2003.gada ir kļuvuši par miljonāriem, vienkārši izpildot tiesu spriedumus.
Ielūkosimies Tiesu izpildītāju likumā. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.
Ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību.
Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.
Par katru amata darbību (73. un 74.pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75.pants) viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta. Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzība apliekama ar pievienotās vērtības nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā apmērā.
No 2003.gada amata atlīdzības tiesu izpildītājiem ir pasakainas, ne velti daudzi tiesu izpildītāji dažu gadu laikā ir kļūvuši miljonāri. Piemēram, tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2009.gada laikā, kad viss bruka, cilvēki palika bez darba un ienākumiem, tika pie 510 021.31 latiem, 2010.gada laikā tika pie 735 203.04 latiem, 2011.gada laikā tika pie 1 683 881.10 latiem, 2012.gada laikā tika pie 1 790 071.26 latiem.
Pēc šīs kovidkrīzes varam tikai minēt, cik tiesu izpildītāji atkal tiks pie miljoniem, ja tieslietu ministram nepietiks drosmes labot savu kļūdu un atgriezt tiesu izpildītājus pie ikmēneša algas kā standarta tiesu sistēmas darbiniekus.
Nav šaubu, ka plāns stimulēt tiesu izpildītāju godīgumu ar milzīgām amata atlīdzībām ir izgāzies. Kaut vai tas pats sākumā pieminētais tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs, kurš nevar sūdzēties par maziem ienākumiem (2003.gadā – 25 398.59 lati, 2011.gadā - jau 366 268.00 lati un pieder 11 nekustamie īpašumi, 2012.gadā – 258 685.64 lati, 2013.gadā – 190 895.82 lati un pieder 13 nekustamie īpašumi, 2014.gadā - 163 860.96 lati un pieder jau 18 nekustamie īpašumi, 2015.gadā - 365 335.03 lati, 2016.gadā – 437 898.84 eiro, 2017.gadā – 573 219.83 eiro, 2018.gadā – 468 249.11 eiro, 2019.gadā – 365 950.67 eiro), tomēr ir kritis kārdinājumā un iesaistījies apšaubāmā darījumā.
Jā, tiesas sprieduma nav un iespējams nemaz nebūs, jo ar tādu naudu, kā iepriekš uzskaitīju, var noalgot veselu advokātu komandu, kas pārliecinās tiesu, ka 89 gadus vecā kundzīte pati lūdza, lai viņas dzīvokli pārdod izsolē un pāri palikušo naudu uzdāvina garāmgājējiem.
Tomēr nav ne mazāko šaubu, ka bez tiesu izpildītāja un tiesas līdzdalības šāda pensionāres apkrāpšana nebija iespējama.
Jautāsiet, kāpēc es te piesaucu tiesu? Visas tiesu izpildītāju, tai skaitā R. Veinberga, rīkotās izsoles apstiprina tiesa, pirms tam pārbaudot vai tiesu izpildītājs ir ievērojis likumā noteikto parādu piedziņas kārtību, un tikai ar tiesas lēmumu šādu izsoļu rezultāts tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tāpēc šajā gadījumā uz apsūdzēto sola blakus R. Veinbergam būtu jāsēž arī tiesnesim, kurš apstiprināja izsoli, nepārbaudot lietas materiālus, un ar savu bezdarbību atbalstīja pensionāres apkrāpšanu.
Skatos, ka par tiesu izpildītāju R. Veinbergu ir bijušas ļoti daudzas sūdzības. Kaut vai pieminētais Bez tabu sižets, kur dzīvoklis pārdots izsolē ar tā īpašnieka līķi dzīvoklī. Sižets izskanēja publiski 2020.gada 23.aprīlī, bet tiesu izpildītājs R. Veinbergs turpināja darboties, jo mirušais jau nevar sevi aizstāvēt, bet prokuratūra bez motivācijas vai spēriena pa dibenu nenodarbojas, pat ja šajā gadījumā būtu jāaizstāv valsts intereses, jo bezmantinieku manta piekrīt valstij. Tie noteikti nav nenozīmīgi sīkumi, bet būšu pārsteigts, ja tiesu izpildītājs tiks saukts pie kriminālatbildības, nevis, kā šobrīd izskatās, izspruks ar disciplināratbildību.
Un esmu stingri pārliecināts, ka tiesām, apstiprinot izsoles, ir rūpīgi jāpārbauda visas tiesu izpildītāju veiktās darbības un tiesu izpildītāji beidzot ir jānoliek uz algas kā visi tiesu sistēmai piederošie, piemēram, tiesas sēžu sekretāri, - tad šādas krāpšanas nenotiks.
Šobrīd bumba ir tieslietu ministra rokās, un cerēsim, ka viņam pietiks drosmes atcelt absurdos tiesu izpildītāju atlīdzības noteikumus - 2012.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr.451 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”, nevis atgaiņāsies ar skaļām frāzēm.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
