Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtēja situācija no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 6. decembrim.

Apsveicama ir valdības saliedētā un mērķtiecīgā rīcība COVID-19 situācijas uzraudzībai un kontrolei valsts iekšienē, un pateicības vērta ir piemērotā stratēģija nosacīti ierasta dzīves režīma saglabāšanai valsts iedzīvotājiem salīdzinājumā ar citu valstu ikdienas realitāti.

Tomēr uzskatām, ka esošajā situācijā, kad atrodamies pandēmijas otrajā vilnī, ir pagājis neziņas periods un uzkrāta pieredze vīrusa ierobežošanai, tāpēc svarīgākais būtu sākt strādāt pie cilvēku izglītošanas par imunitātes dabu un cilvēka uzdevumiem tās stiprināšanā.

Būtu laiks par prioritāti izvirzīt informēšanu un izglītošanu par praktisko dzīvi blakus COVID-19 un citiem vīrusiem, palīdzot cilvēkiem ieraudzīt virzienu un veidu, kā dzīvot drošībā, veselībā un saskaņā vienam ar otru. Diemžēl piektdien pieņemtais lēmums attiecībā uz skaistumkopšanas nozari to neveicina.

Cita starpā Rīkojuma 5.punktā teikts, ka ārkārtējas situācijas laikā tiek aizliegti skaistumkopšanas pakalpojumi (izņemot friziera pakalpojumus) un saimnieciskie pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi un labjūtu, tajā skaitā, pirtīs un SPA.

Viennozīmīgi, publiskas pirtis, SPA centri, ūdens parki un citas masveida atpūtas vietas, kurās apmeklētāju plūsmu nav iespējams kontrolēt, ārkārtējā situācijā būtu ierobežojamas.

Bet kategoriski nevaram piekrist valdības lēmumam, ka pilnīgi visi skaistumkopšanas pakalpojumi būtu COVID-19 infekciju izplatoši, nekontrolējami un nederīgi sabiedrības veselības uzturēšanai un profilaksei, izņemot friziera pakalpojumus.

Pirmkārt, tas nelabvēlīgi ietekmēs to sabiedrības daļu, kas regulāri apmeklē pirtniekus, masierus un citus ķermeņa kopšanas speciālistus, lai palīdzētu savam organismam cīnīties pret vīrusiem, bezmiegu un stresu, ko rada apkārtējā vide (tajā skaitā, darbs, neskaidrība par nākotni, vīrusa draudi un negatīvisms masu informācijas avotos).

Otrkārt, tas ir netaisnīgi un nevienlīdzīgi attiecībā pret tādām individuālām skaistumkopšanas nozarēm, kas tiešā mērā rūpējas par cilvēku veselības profilaksi un labsajūtas uzturēšanu veselīgā normā - individuāli praktizējošiem pirtniekiem, masieriem, kosmētiķiem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem tas ir vienīgais ienākumu avots.

Rīkojuma 5.3. punktā noteikts, ka atļautajiem friziera pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nodrošināt, ka: 1) pakalpojumu sniedz tikai pēc iepriekšēja pieraksta un 2) vienam apmeklētājam paredz vismaz 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.

Tieši to pašu ikdienā jau šobrīd nodrošina profesionāli pirtnieki, masieri, SPA speciālisti un citi skaistumkopšanas speciālisti, kuri strādā: 1) tikai pēc iepriekšēja pieraksta un 2) apmeklētājus pieņem individuālās pirtīs un kabinetos, nodrošinot vēl drošāku vidi, nekā to praktiski dzīvē nereti spēj nodrošināt frizieri (piemēram, izlietnes atrodas blakus, vienlaikus apkalpo vairākus klientus vienā laikā, vienā lielā zālē).

Nepārprotami, jebkurš profesionāls pirtnieks, masieris, kosmētiķis, SPA speciālists, ķermeņa kopšanas speciālists, frizieris vai manikīra meistars, kurš ikdienā sniedz individuālus pakalpojumus (1+1 vai 1+1mājsaimniecība) individuālā pirtī/ kabinetā un savā darbībā ievēro visus LR normatīvajos aktos noteiktos drošības, higiēnas un dezinfekcijas prasības (sejas aizsargmaskas, dezinfekcija), fiziski nespēj apdraudēt otru cilvēku, bet var tikai vairot pozitīvu psihoemocionālo klimatu sabiedrībā un palīdzēt cilvēkam turpināt rūpēties par veselības un labjūtas uzturēšanu.

Turklāt, pirts procedūras notiek augstākās temperatūrās nekā spējīgi izdzīvot vīrusi un tajās tiek pielietotas tādas dabas veltes un ķermeņa kopšanas zināšanas un tradīcijas, kam ir izteikti antiseptiska, antibakteriāla un labvēlīga iedarbība uz cilvēka organisma attīrīšanu no šlakvielām un toksīniem, vielapmaiņu, elpošanas sitēmu, imunitātes spēcināšanu un kopējo psihoemocionālo veselības stāvokli, kas ir īpaši būtiski mūsdienu sarežģītajā vidē.

Tieši tāpat kā skaista frizūra vai kopts manikīrs ir svarīgs, lai cilvēks justos labāk, ne mazāk svarīga ir ķermeņa tīrība, pozitīvs garstāvoklis un labs miegs, saglabājot cilvēku ierastos pirts un ķermeņa kopšanas ikdienas rituālus, kas iedarbojas uz cilvēku pozitīvi ne tikai fiziski, bet arī psihoemocionāli.

Atņemot iespēju tiem cilvēkiem, kuri veselības uzturēšanai regulāri apmeklē individuālus pirts, ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas pakalpojumus un tādējādi rūpējas par savu veselības profilaksi, pasliktināsies cilvēku imunitāte un kopējais fiziskais un psihoemocionālais veselības stāvoklis, tādējādi radot papildu draudus vīrusa izplatībai.

LR Satversmes 111.pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību.

Ārstniecības likuma 3.pants nosaka: “Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats...”, savukārt, 5.pants nosaka, ka: “Ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību.”.

Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam nodrošināt Latvijas cilvēkiem iespēju turpināt pildīt savu pienākumu - rūpēties par savas veselības profilaksi un apmeklēt individuālos skaistumkopšanas pakalpojumus pie profesionāliem pirtniekiem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem - un lūdzam grozīt 2020.gada 6.novembrī pieņemto lēmumu, izņēmuma statusu piešķirot arī pirtniekiem, SPA speciālistiem, masieriem, kosmētiķiem, manikīra meistariem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas nodrošina pakalpojumus individuālās, nošķirtās pakalpojumu sniegšanas vietās pēc principa 1+1 vai 1+1 mājsaimniecība, ievērojot LR normatīvajos aktos noteiktos drošības, higiēnas un dezinfekcijas prasības.

Vienlaikus COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem ierosinām izskatīt un līdztekus ieviest šādus veselības veicināšanas pasākumus sabiedrības kopējā fiziskā un psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai:

1) informēt un izglītot sabiedrību, kas jādara gadījumos, kad cilvēks vai viņa ģimenes loceklis ir saslimis (tas noņems spriedzi un neziņu, ko darīt cilvēkam, kurš saskāries ar slimību). Šobrīd informēšana pamatā aprobežojas ar norādījumiem par to, ka cilvēks nedrīkst pamest mājas, bet maz tiek skaidrots, kādā veidā rīkoties un sev palīdzēt mājas apstākļos, kas un kādēļ jādara, lai slimību apturētu/atvieglotu sākotnējā stadijā un tā netiktu ielaista;

2) ieviest   diennakts veselības tālruni, kas sniegtu praktiskus padomus un psiholoģisku palīdzību saslimušajiem un viņu ģimenes locekļiem, atgādinātu par to, kas jādara, esot slimam ar vīrusiem (ne tikai ar COVID-19), tādējādi cilvēkiem radot drošības sajūtu un metodoloģiski atslogojot ģimenes ārstus;

3) ieviest oficiālas rekomendācijas - vadlīnjas imunitātes spēcināšanai un veselības profilakses pasākumiem, regulāri informējot un izglītojot sabiedrību (radio, TV u.c. reklāmas) par cilvēku pienākumu regulāri rūpēties par savu imunitātes stiprināšanu un veselības profilaksi, jo svaigs gaiss, fiziskās aktivitātes un ierastie higiēnas, rehabilitācijas, veselības uzturēšanas un skaistumkopšanas paradumi ir spēcīgs komplekss, kas dod signālu ķermenim turēt sevi formā;

4) ieviest regulārus veselības raidījumus - fiziskās vingrošanas, elpošanas, psiholoģiskās un radošās prasmes attīstošus raidījumus vairākas reizes dienā, prognozējamā laikā TV, radio, soc.video platformās, kas sabiedrībā sekmētu veselības profilakses vadlīniju ieviešanu praktiskajā dzīvē mājās un darba vietās (tajā skaitā, slow-food jeb veselīga uztura pagatavošana mājas apstākļos, psiholoģiskas metodes, kā ieviest dzīvē veselīgus ieradumus un labāk saprasties ar līdzcilvēkiem, iedvesmas stāstus par dažādām radošām aktivitātēm un mākslu virzieniem);

5) atgādināt un aicināt sabiedrību nezaudēt cilvēkmīlestību un uzturēt saikni ar saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām noteikto ierobežojumu robežās (paveikt labus, sīkus ikdienas darbus, palīdzēt pieskatīt bērnus, piegādāt pārtiku, iedrošināt pievērsties hobijiem, regulāri vingrot, sazvanīties un vairāk iepazīt vienam otru tml.), radot labvēlīgāku psiholoģisko klimatu.

Vienlaikus Informējam, ka šī iesnieguma ietvaros esam uzsākuši parakstu vākšanu platformā www.manabalss.lv un rezultāti tiks iesniegti kā papildinājums šim iesniegumam.

Lai veselā miesā vesels gars!

Parakstu vākšana: https://manabalss.lv/par-ierobezojumu-atcelsanu-pirts-un-citiem-skaistumkopsanas-pakalpojumiem/show

Novērtē šo rakstu:

14
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...