Pirms valdības maiņas Menģelsones ministrija uzsauc "zelta ikrmaizīšu" konferenci
Elita Veidemane, Neatkarīgā02.09.2023.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
“Līgumcena: 56 190,07 eiro” mums vēsta Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Tur teikts, ka Veselības ministrija atklātā procedūrā “iepērk” īpaši dārgas konferences organizēšanu. “Pirkuma” piegādātāja ir Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Līgums ar to noslēgts šā gada 24. jūlijā.
Konference par veselības aprūpes kvalitātes jautājumiem ar nosaukumu “Cilvēks - Latvijas veselības nozares vērtība” - tas ir pasākums, kas paredzēts 28. septembrī Rīgā, “Radisson Blue Hotel Latvia” telpās. To organizē LĀB. Lasītājiem saprotami skaidrojot, konferences tēma ir pacientu drošība, proti, lai, piemēram, aklās zarnas vietā kādam pacientam kļūdas dēļ nenogriež, teiksim, kāju. Medicīniskais personāls šādus drošības riskus parasti risina kā darba kārtības jautājumus vai rīko speciālas apmācības, bet - ja nu reiz vajag to konferenci, lai tad iet arī: nodokļu maksātājs finansēs!
Programmā rakstīts, ka konferenci ar uzrunu sāks veselības ministre (jaunā vai vecā?), pusstundu runās Džeisons Volfs, Berila institūta prezidents, 20 minūtes - veselības ministres padomniece pacientu pieredzes jautājumos Vita Šteina, 15 minūtes - SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone, pēc tam sekos videostāsti un kafijas pauze. Tādā garā līdz pievakarei.
Viss jauki, ticami un pacientu interesēs. Tikai - konferences rīkošanas izmaksas liek šaubīties par saprātīgu naudas izlietošanu. Kāds analītiķis - zinātājs konferenču organizēšanā, kurš nevēlējās riskēt, atklājot savu identitāti, izteicās, ka šāda konference varētu izmaksāt aptuveni 10 000 līdz 12 000 eiro. Ja ikrmaizītēm tiek apzeltītas maliņas, tad - augstākais, kādus 15 000 eiro.
“Ja projekts ir tik dārgs, tas nozīmē, ka jābūt īpaši atlasītai publikai,” spriež speciālists, “piemēram, slimnīcu vadītājiem, visaugstākajiem kādas nozares speciālistiem, pilsētu mēriem un investoriem - lai pateiktu viņiem šajā konferencē to, ko citādā veidā pateikt nav iespējams. Viņus konferencē paēdina, iedod viņiem dāvaniņas, tur summiņa sakrājas…”
Bet ne jau teju 57 000 eiro! Turklāt atrunāšanās, ka ārvalstu viesu atvešana ir dārgs pasākums, nav īsti korekta: tā, piemēram, Dr. João Joaquim Rodrigues da Silva Breda brauks uz šo konferenci par Pasaules Veselības organizācijas līdzekļiem. Protams, būtu interesanti papētīt arī citu LĀB projektu izmaksas, kas, pēc analītiķa aprēķiniem, esot sasniegušas sešciparu skaitli. Par šo projektu rezultātiem gan nekas nav zināms. Bet tā jau cita tēma. Un pavisam cita, ja ņem vērā, ka veselības ministre Līga Menģelsone ir LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces meitas Annas krustmāte. Tāda radu un draugu būšana.
Kāpēc Veselības ministrija līdz šim brīdim bija tik ieinteresēta šīs konferences rīkošanā? Saku “līdz šim brīdim”, jo tagad jau skaidrs, ka “Apvienotais saraksts”, ko pārstāv veselības ministre Līga Menģelsone, nākamajā valdībā nepiedalīsies. Un tomēr Menģelsones kundze vēlas šīs konferences sarīkošanu, jo šā gada sākumā viņa piedalījās pasaules veselības ministru samitā par pacientu drošību, kas notika Šveicē. Latvijas konference publiski domāta kā gaumīga atbalss pasaules samitam, kur - kā izteicās zinātājs, - Līga Menģelsone, būdama gudra un smuka meitene, kopbildē nostājusies pašā vidū, lai parādītu, kur tā Latvija atrodas.
Taču, lai arī cik ļoti dažiem gribas, lai Rīgas konference izskatās prestiži, mūsu analītiķis uzskata, ka uz programmas ar lieliem burtiem uzrakstīts “Šeit ir naudas atmazgāšana”. LĀB saņems gandrīz 57 000 eiro, bet to, kā šīs biedrības grāmatveži norakstīs naudu vai ar kādu padalīsies, neviens neuzzinās. Analītiķis arī pieļauj, ka veselības ministrei kāds ir pateicis: tev tas jāizdara, proti, jāuztaisa konference ar milzīgu budžetu. Gan jau, kā smejies, pēc tam norēķināsimies. Analītiķis uzskata, ka šādas shēmas izmanto teju visās ministrijās, bet “šoreiz tas bija uzkrītoši prasti”.
Protams, atjaunotās Latvijas veselības ministru vēsturiskais apskats liecina par vienu otru ministru, kas burtiski pāris gadu laikā spējis ne tikai eiroremontu savā dzīvoklī uztaisīt, bet arī lepnu māju uzcelt. Tāpēc nu jau bijušās veselības ministres centieni sarīkot pārmaksātu konferenci ir tikai nieks, salīdzinot ar iespējamo naudas atmazgāšanu, piemēram, zelta kovidgultu gadījumā. Bet tas bija sen un tāpēc droši vien vairs nav taisnība.
Kamēr aizejošā ministre rīko zelta ikrmaizīšu konferences, tikmēr slimnīcu vadītāji plēš matus no galvas, meklējot naudu. Tās katastrofāli tūkst valsts apmaksātājiem medicīnas pakalpojumiem.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
