Pirms nākamreiz runāt par aplokšņu algām, miljonāram Ramoliņam derētu noskatīties šo video...
Pietiek lasītājs15.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen valsts televīzijā noskatījos, kā tiek dots vārds Latvijas visgodīgākajam uzņēmējam – meža nozares miljonāram Andrim Ramoliņam, kurš cīnās ar Valsts ieņēmumu dienesta pērkamajiem vilkačiem un kategoriski iestājas par nodokļu maksāšanu un tīru biznesu.
Droši vien tikai sagadīšanās, ka jau pēc neilga laika pamanīju vēl vienu interviju, kurā uzņēmējam tāpat tiek ļauts izklāstīt to, kā meža nozarē notiek briesmu lietas, tikai viņa ģimenes uzņēmums ir tīrs un kristālskaidrs.
Šajā intervijā, kas publicēta portālā jauns.lv, Andris Ramoliņš par aplokšņu algām izsakās spīvi un nikni, kā pienākas īstam godavīram, kam rūp valsts labums un kurš cīnās pret aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu, kā vien iespējams.
Citēšu precīzi miljonāra ieteikumus aplokšņu algu apkarošanas jomā: „Mēs arī federācijas līmenī esam tikušies ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, bet viņi pasaka – to nevar pierādīt. Likumdošana aplokšņu algu pierādīšanā esot tik smagnēja, ka viņiem ir jāpieķer uzņēmums un darba ņēmējs tieši šīs algas izmaksas brīdī.
Tas savukārt nozīmē, ka tādā uzņēmumā būtu “jāiefiltrē” savs darbinieks, taču tam nepietiekot resursu. Man gan šķiet, ka valstij finansiālais resurss būtu tik liels, ka šo resursu ieguldīšana atmaksātos pilnībā un īsā laikā.
Te nu politiķiem būtu jānāk VID palīgā un jādod pilnvaras noskaidrot, kādā veidā vieniem uzņēmējiem izdodas nošarmēt darbinieku piekrist saņemt uz pusi mazāku algu, nekā citi uzņēmēji nozarē ir reāli gatavi maksāt.
Piemēram, mežizstrādes traktora harvestera iesācēja operatora alga sākās no 2800 eiro, bet augsti kvalificētam meistaram tā var sasniegt pat 4500 eiro “uz papīra”, savukārt koku izvešanas traktora forvardera vadītājs pelna no 2000 līdz 3500 eiro.
Tajā pašā laikā ir daudzi uzņēmumi, kuros šādi speciālisti nezin kāpēc oficiāli ir gatavi strādāt, saņemot uz pusi zemākas algas. Faktiski darbinieks strādā mežā uz harvestera, bet papīros viņu var uzrādīt kā, piemēram, zāles pļāvēja traktoriņa vadītāju.
Rezultātā arī nozarē vidējā statistiskā alga ir nokritusi līdz nereāli zemiem cipariem, bet tajā pašā laikā visi izmisīgi meklē kvalificētus darbiniekus, jo viņu katastrofāli pietrūkst.
Tāpat arī malkas pārdošana bez PVN un būvmateriālu joma – uzskatu, ka tā vai citādi mežu nozarē ar ēnu ekonomiku saskaras vismaz 70 % spēlētāju.”
Tā nu ir sagadījies, ka manā rīcībā jau kādu laiku ir nez no kurienes nonācis videoieraksts, kurš, ja ticēt titriem, tapis 2013. gadā un kurā redzams diezgan neikdienišķas ārienes kungs, kurš enerģiski skaita lielu daudzumu naudaszīmju.
Var ticēt, var neticēt viedoklim, kas izteikts videoieraksta pavadtekstā, taču veselais saprāts liek domāt – nav daudz situāciju, kurās darbavietā tiek skaitīts pamatīgs apjoms skaidras naudas.
Taču vēl interesantāk ir kas cits, - šis neikdienišķās ārienes kungs Andrim Ramoliņam, manuprāt, ir tik tuvs, cik nu vispār brāļi var būt tuvi. Līdz ar to būs interesanti pavērot – vai kādam no valsts un privātajiem medijiem, kuriem tik ļoti ieinteresējušas kristālskaidrā uzņēmēja Ramoliņa domas, pietiks apņēmības un drosmes uzdot jautājumu – kā tad īsti ar aplokšņu algu maksāšanu ir bijis un varbūt joprojām ir pašu Ramoliņu ģimenes superveiksmīgajā biznesā?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
