Pirms nākamreiz runāt par aplokšņu algām, miljonāram Ramoliņam derētu noskatīties šo video...
Pietiek lasītājs15.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen valsts televīzijā noskatījos, kā tiek dots vārds Latvijas visgodīgākajam uzņēmējam – meža nozares miljonāram Andrim Ramoliņam, kurš cīnās ar Valsts ieņēmumu dienesta pērkamajiem vilkačiem un kategoriski iestājas par nodokļu maksāšanu un tīru biznesu.
Droši vien tikai sagadīšanās, ka jau pēc neilga laika pamanīju vēl vienu interviju, kurā uzņēmējam tāpat tiek ļauts izklāstīt to, kā meža nozarē notiek briesmu lietas, tikai viņa ģimenes uzņēmums ir tīrs un kristālskaidrs.
Šajā intervijā, kas publicēta portālā jauns.lv, Andris Ramoliņš par aplokšņu algām izsakās spīvi un nikni, kā pienākas īstam godavīram, kam rūp valsts labums un kurš cīnās pret aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu, kā vien iespējams.
Citēšu precīzi miljonāra ieteikumus aplokšņu algu apkarošanas jomā: „Mēs arī federācijas līmenī esam tikušies ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, bet viņi pasaka – to nevar pierādīt. Likumdošana aplokšņu algu pierādīšanā esot tik smagnēja, ka viņiem ir jāpieķer uzņēmums un darba ņēmējs tieši šīs algas izmaksas brīdī.
Tas savukārt nozīmē, ka tādā uzņēmumā būtu “jāiefiltrē” savs darbinieks, taču tam nepietiekot resursu. Man gan šķiet, ka valstij finansiālais resurss būtu tik liels, ka šo resursu ieguldīšana atmaksātos pilnībā un īsā laikā.
Te nu politiķiem būtu jānāk VID palīgā un jādod pilnvaras noskaidrot, kādā veidā vieniem uzņēmējiem izdodas nošarmēt darbinieku piekrist saņemt uz pusi mazāku algu, nekā citi uzņēmēji nozarē ir reāli gatavi maksāt.
Piemēram, mežizstrādes traktora harvestera iesācēja operatora alga sākās no 2800 eiro, bet augsti kvalificētam meistaram tā var sasniegt pat 4500 eiro “uz papīra”, savukārt koku izvešanas traktora forvardera vadītājs pelna no 2000 līdz 3500 eiro.
Tajā pašā laikā ir daudzi uzņēmumi, kuros šādi speciālisti nezin kāpēc oficiāli ir gatavi strādāt, saņemot uz pusi zemākas algas. Faktiski darbinieks strādā mežā uz harvestera, bet papīros viņu var uzrādīt kā, piemēram, zāles pļāvēja traktoriņa vadītāju.
Rezultātā arī nozarē vidējā statistiskā alga ir nokritusi līdz nereāli zemiem cipariem, bet tajā pašā laikā visi izmisīgi meklē kvalificētus darbiniekus, jo viņu katastrofāli pietrūkst.
Tāpat arī malkas pārdošana bez PVN un būvmateriālu joma – uzskatu, ka tā vai citādi mežu nozarē ar ēnu ekonomiku saskaras vismaz 70 % spēlētāju.”
Tā nu ir sagadījies, ka manā rīcībā jau kādu laiku ir nez no kurienes nonācis videoieraksts, kurš, ja ticēt titriem, tapis 2013. gadā un kurā redzams diezgan neikdienišķas ārienes kungs, kurš enerģiski skaita lielu daudzumu naudaszīmju.
Var ticēt, var neticēt viedoklim, kas izteikts videoieraksta pavadtekstā, taču veselais saprāts liek domāt – nav daudz situāciju, kurās darbavietā tiek skaitīts pamatīgs apjoms skaidras naudas.
Taču vēl interesantāk ir kas cits, - šis neikdienišķās ārienes kungs Andrim Ramoliņam, manuprāt, ir tik tuvs, cik nu vispār brāļi var būt tuvi. Līdz ar to būs interesanti pavērot – vai kādam no valsts un privātajiem medijiem, kuriem tik ļoti ieinteresējušas kristālskaidrā uzņēmēja Ramoliņa domas, pietiks apņēmības un drosmes uzdot jautājumu – kā tad īsti ar aplokšņu algu maksāšanu ir bijis un varbūt joprojām ir pašu Ramoliņu ģimenes superveiksmīgajā biznesā?
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
